Kā jūs izvèlèjaties ?

Pirmā joma ,ko iesāku studēt bija tā ,ko vēlējās vecāki, jo viņi nevēlējās, lai apgūstu to, ko es vēlējos- iesāku un pametu.
Otrā joma- nožēloju, ka nepievērsu uzmanību vispirms sludinājumiem un pavirši apskatīju un nodomāju- nav tik traki:D Reāli mazas algas un ja norm.algas, tad prasības ir pamatīgas. Jā, patika mācīties, pabeidzu, daļēji esmu veikusi darbā pienākumus no šīs profesijas ,bet īsti uz tādu šīs profesijas amatu nav vairs vēlme iet, jo kā minēju- to ,ko es varētu veikt-tur ir maza alga, tur ,kur ir norm.alga vajadzīgas lielākas prasmes, vēl labāka izglītība.
Trešā joma - darbojos šajā jomā un izdomāju iegūt papīrīti, lai palielinātu darba iespējas un iekļūtu darbā ar labāku algu , jo Latvijā tā ir -Tu pat vari kādā jomā,kaut 10 gadus gadus strādāt, bet ja Tev nebūs papīrītis ,tad nevarēsi iekļūt kādā labākā firmā , saņemt lielāku algu. Jā, noderēja. Nomainīju darbu. Protams, ka vēl ir jāpilnveido savas zināšanas , jāpiemācas klāt ,lai ietu ar laiku uz vēl labāku firmu un saņemtu vēl labāku algu ,jo tie nebūt nav griezti!

Izvērtē kādas ir Tavas intereses, stiprās puses, spējas. Izlasi ,ko jāapgūst konkrētajā studiju programmā, apdomā vai Tevi tas interesēs ,vai tiksi galā. Uzzini kādas ir apm. algas strādājot tajā jomā. Izlasi darba sludinājumus un prasības, ko vēlas darba devēji no darbiniekiem un vai negaida visādus brīnumus ,kurus Tu apzinies, kad nekad nevarēsi veikt, kā arī vai vispār konkrētā joma ir pieprasīta darba devējiem.
Ej mācīties to ,kas Tevi interesē ,uzskati ,ka jāapgūst neviss ,ko vēlas citi!

Es arī uzreiz negāju studēt. Ieguvu profesionālo vidējo izglītību, bet darbu jomā neatradu, jo visur prasīja ilgu pieredzi. Aizgāju mācīties loģistiku neklātienē, lai varētu savienot ar darbu. Man jau bija aizdoma, ka varētu man beigās nepatikt, tādēļ izvēlējos 1.līmeņa augstāko. Ar mokām piebeidzu. Tikai pirms kādiem 2 gadiem esmu sapratusi, ko vēlos studēt, bet bakalaura līmenī. Tikai vajag ļoti saņemties, jo biedē tas, ka atkal būs katra sestdien jāpavada lekcijās.

Laikam tomēr jāuzraksta šeit.
Man ir izglītība kā Angļu valodas/latviešu valodas skolotājai, matemātikas skolotājai, fizikā, baltu filoloģijā, arī filozofijā. Tātad kopā tās ir 5 augstākās izglītības. Pabeigta nav neviena.
Par darbu nesūdzos, sūdzos par to, ka esmu laikam jau izstudējusi visu, ko vēlējos, nāksies braukt uz ārzemēm, jo LV studiju iespējas ir izsmeltas.

Nekaunos atzīt, ka savos 25 gados joprojām esmu ar vidusskolas diplomu kabatā.
Pabeidzot vidusskolu, nolēmu paņemt gadu brīvu. Gads izvērtās mazliet ilgākā laika periodā. Pa to laiku paspēju gan pastrādāt darbos, kuros zināju, ka nekad nākotnē sevi neredzēšu, gan saprast, kas ir tas, ko vēlos darīt nākotnē. Beigu beigās ieguvu darbu (ne Latvijā) tieši tajā jomā, kurā sevi vēlējos realizēt vēl tad, kad mācījos vidusskolā (bet kurš Latvijā, diemžēl, nebija ne pieprasīts, ne vajadzīgs). Tagad, neskatoties uz to, ka darbs konkrētajā jomā jau ir, tik un tā vēlos šogad uzsākt mācības un konkrētajā specialitātē iegūt diplomu.
Respektīvi - protams, var jau iegūt specialitāti, kura konkrētajā brīdī valstī ir vajadzība, BET... vai tiešām jutīsies laimīga visu mūžu darot darbu, kuru nemīli!? Ieteiktu tomēr vadīties pēc tā, ko saka sirds. Es vienmēr esmu zinājusi, ka mīlu mākslu, kino un teātri un pat vislielākās algas man nespētu likt izvēlēties par labu, piemēram, tai pašai IT nozarei, ja zinu, ka to darbu nespēšu mīlēt no sirds. Izvēle Tavās rokās!

Kaut kad sen atpakaļ pamēģināju studēt, kādu mēnesi izturēju, bet principā nesaista mācību stils, kādu piekopj augstskolas (daudz liekas informācijas, izstiepts mācību process), izglītojos kursos, semināros, augstākās izglītības neesamība netraucē.
Autorei gribēju teikt, ka īstā atklāsme var arī neatnākt. Varbūt vērts aiziet pie karjeras konsultanta.

Studēju to,kas mani spēj turēt nomodā arī naktīs - vēsturi(pēc pusgada izstājos) un informācijas pārvaldību(bakalaurs). Šobrīd nav profesija, neko nenožēloju, jo zinu, ka neesmu karjeriste. :D Nākotnē vēlos pabeigt kulinārijas kursus un iemācīties kādu nepraktisku svešvalodu prieka pēc. Negribās pazaudēt jaunību,dzenoties pēc naudas un top profesijas. Īgna un norūpējusies paspēšu būt, kad būs vairāk nekā tricārs. :D

Godīgi sakot, es skatījos uz tām profesijām, kurās var labi nopelnīt. Ne 16 gadu vecumā, ne tagad, 26 gados, nesaprotu tos cilvēkus, kuri pasaka "man patīk gleznot, stāšos LMA - priekš sevis!" Manuprāt, tā var darīt tikai tad, ja cilvēks nāk no ļoti labi situētas ģimenes. Mēs dzīvojam tur kur mēs dzīvojam, nevis Indijā, apkures rēķinu un siltos zābakus neviens Latvijā neatcels.
Ņēmu vērā jomas, kuras man patīk un padodas (skaitļi, rēķināšana; valodās arī neesmu galīgs dunduks). Sapratu, ka bioloģija un ķīmija nav mans, atmetu ar to saistītas profesijas. No potenciālajām kandidātēm izvēlējos tās jomas, kur visvairāk maksā. Beigās apstājos pie ekonomikas, uzņēmējdarbības un finansēm. Nožēloju, ka sākumā novērtēju savas prāta spējas par zemu un uzreiz neaizgāju studēt finanses, bet gan tikai ar laiku sapratu, ka tā ir mana joma (paldies vecākiem, kuri vidusskolā dzina nemitīgos kompleksos).
Ja tagad varētu atgriezties 10 gadu tālā pagātnē, izvēlētos IT. Toreiz neizvēlējos, jo man, bērnam, piedziedāja pilnas ausis ar to, ka dators bojā redzi, bet man redze tā jau slikta. Hā! It kā tagad citās jomās nav jāstrādā ar datoru. :-D

Ufff, ilgi nebiju neko rakstījusi forumā, bet šī tēma man ir ļoti sāpīga.
Noteikti iesaku neasteigt savu izvēli un, ja nav 100% pārliecības, tad labāk vēl pagaidi. Vienmēr ir iespēja evi izglītot kādos papildus kursos (valoda, kāds hobijs, utt.).
Es uzreiz pēc vidusskolas neiestājos universitātē, aizbraucu uz ārzemēm pamācīties valodu. Pagāja divi gadi un jutu spiedienu no ģimenes un apkārtējiem, ka tā taču nevar un vajag tomēr to diplomu. Atgriezties Latvijā vel negribējās, bet mācīties angļu valodā šajā valstī var tikai privātās universitātēs, kur mēneša maksa ir 1500+ eur. Ar savām necilajām šīs valsts valodas zināšanām iestājos universitātē, virzienā, kas mani īsti nekad nav interesējis, gluži vienkārši likās, ka studijas nebūs tik sarežģītas (tieši dēļ švakajām valodas zināšanām).
Šovasar absolvēšu, bet jau tagad zinu, ka pat nemēģināšu meklēt darbu šajā jomā, jo mani gluži vienkārši tas neinteresē. Būs man diploms "ķeksīša" pēc un noteikti ar to nelepojos. Ja būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ nemaz nebūtu stājusies universitātē, jo ir pazaudēts laiks un nauda.
Domāju, ka ar valodu zināšanām atrast darbu šajā valstī kadā citā jomā pat bez diploma nebūs problēmu un plānoju pastrādāt gadu-divus, lai mazliet iekrātu un varētu pa jaunam stāties universitātē, šoreiz, jomā, kas mani patiešām interesē.

es pec viduskolas panemu gadu brivu, lai apdomatos, jo man likas, ka visu ko varetu darit un tai pat laika nemazaks "ieksienes" pieredzes vai sajutas par dazam profesijam!
paris menesus es dariju ta, ka lidzko bija ideja, ta uzrakstiju uz papira lapas ar divam tablam + un - ko es domaju, kas man attiecas uz sim profesijam. pec paris menesiem man bija sakrajusies cupina, ap padsmit profesijam, tad nu gaju cauri visam un atsijaju tas no kuram negribeju skirties, par kuram iedomajoties dzirksteles jutu. atstaju vel kadu laiku pamarineties un beigas cilaju velk, patureju tik paris, lidz palika divas, un tad velreiz gaju cauri + un -! savu izveli nenozeloju nemaz, bet sobrid varetu teikt, ka mana izglitibas izvele biaj celradis, ne tiesi tas, ko gribeju darit! un sobrid ik pa laikam domaju, ka butu ja butu izvelejusies ko citu!
veiksmi, bet nesteidzies!
un iedomajies reali katram darbam ikdienas pienakumus un kas ar to saistits, vai tas tev patiktu?

Es jau maza būdama aptuveni nojautu virzienu kurā iet. 2015.g.pabeidzu maģistra studijas. Tā kā 18 gadi bez pārtraukuma :D Man patīk, ka mana izglītība ir fundaments divās manis interesējošās nozarēs.

Bakalauru man nebija grūti izvēlēties - zināju, ko gribu. Ar maģistru bija citādāk, ģimene bakstīja, ka "bakalaurs jau tagad vairs neskaitās īsta augstākā izglītība", kaut pašai gribējās atpūsties un turpināt studijas, kad būšu pastrādājusi un uzkrājusi kaut kādas īstas, praktiskas zināšanas, ko tad varētu papildināt. Beigās atradu programmu, kas šķita interesanta, un iestājos uzreiz pēc bakalaura. Man vajadzēja pabeigt jau pirms gada :) Bet man tās studijas ātri beidza interesēt, tagad velku laiku, jo negribas neko darīt. Neredzu arī lielu jēgu no šīs izglītības (uzņēmējdarbība).
Tad nu mans ieteikums būtu studēt tad, kad ir kaut kāda nojausma, kas ir tavs aicinājums. Citādi ir liela iespēja, ka jēgas nebūs nekādas.

Starpcitu, SuperMan, tev reinkarnācija, vai es jaucu?

jā, es bez šī foruma nevaru izdzīvot, svarīgākā manas dzīves sastāvdaļa :D

12. klasē biju pārliecināta, ka arī būšu viena no tām, kas izlaidīs gadu, un cerēs, ka maģiski gada laikā sapratīšu, ko vēlos savā dzīvē. Bet kaut kādu apstākļu sakritības dēļ nonācu tur kur esmu, un studēju kaut ko, kas tiešām patīk, un ne reizi nav bijušas šaubas, ka šis nav domāts man.
Starpcitu, SuperMan, tev reinkarnācija, vai es jaucu? :D

Profesija, kuru šobrīd apgūstu, ir mans bērnības sapnis. Nekad neesmu šaubījusies un izskatījusi citus variantus.

Kāda jūsuprāt ir pieprasīta profesija Latvijā?

IT speciālisti un programmētāji :) ja vari, tad labāk uz to pusi :)
Jautājums va gribi darīt kādu sirds darbu un saņemt maz vai arī saņemt daudz un paciest, dēļ atalgojuma, ideālais protams ir abi divi uzreiz.
Es kā IT sfēras jomas darbinieks pēc 1kursa jau dabūju darbu par to ko studēju...

Kādus trīs gadus domāju, ka noteikti studēšu žurnālistiku Rīgā. 12. klases vidū sapratu, ka tā tomēr nebūs mana joma. Tad aizbraucu uz izstādi "Skola" un ieinteresēja iespēja studēt tūrismu. Sāku skatīties, kur to varētu darīt. Izvēlējos Vidzemes augstskolu. Var teikt, ka par savu galīgo izvēli biju pārliecināta vien mēnesi pirms sākās vienotā uzņemšana. Tā kā Tev, manuprāt, vēl ir diez gan daudz laika, lai izdarītu pareizo izvēli. :)

Es jūtu spiedienu no tuviniekiem, ka vajadzētu to papīru dabūt. Nu jau aizpagājušā gada septembrī sāku studēt (studēju, jo tiku budžetā), bet pēc mācību gada studijas pametu, jo profesija nesaistīja. Šaubos, ka sākšu studēt šogad, jo nav ne mazākās nojausmas, ko mācīties.

Pie mums arī uzņēmējdarbības vadība ir tīrākais bizness (un vispār ļoti daudz kas), jo pat e-studijas RISEBA maksā 150 eur mēnesī! (e) Tas taču ir tāds "fufelis", es atvainojos. Tev pat neviena lekcija nav vai tikšanās klātienē, bet tāda summa...tikai par to, lai saņemtu bezjēdzīgu papīru!

ReginaKate, nu...kā jau teicu, es domāju, ka viss atkarīgs no tā, kāda agenda. Es aizgāju mācīties par juristu tikai tādēļ, ka konkrēti zinu ko ar to backgroundu vēlos darīt un kādēļ man tās zināšanas un papīrītis ir vajadzīgs. Kad studēju iepriekš, tad visu laiku zināju, ka nemaz netaisos pa to līniju darboties.