Kāpēc mirst jauni cilvēki?

@Daenerys
Tavu braaleenu gadiijumaa nesauc Maartinjsh Grandaans?
Aptuveni pirms gada visi zinju portaali bija pilni at vinja peeksnjo pazushanu Riigas centraa, agri no riita kaut kur kameraas redzeets peedeejo reizi (Vecriigaa) .
Joprojaam nekas nav dzirdeets par vinju . Policija visur mekleeja bet taa arii nekas taalaak netika publiceets.
Es vinju ljoti labi pazinu, agraak regulaari balleejaamies kopaa - nu tik feins cilveeks, viens no forshaakajiem dzekiem ko man naacies dziivee satikt. Gribeetos zinaat kas beigaas notika ar vinju.. :(( Vispaar traki, gads jau rinkjii un taa nezinja vecaakiem, draugiem .. Tas ir shausmiigi.

Limonata, jā, runa ir par Mārtiņu. Man viņš ir otrās pakāpes brālēns, tā ka mēs neesam pazīstamas.

Man ir sava versija par to, kāpēc mums šķiet, ka tik daudzi cilvēki mirst. Atcerieties sevi 10 gadu vecumā. Vai jums tā likās, ka apkārt mirst daudz labu cilvēku un notiek traģēdijas? Ar retiem izņēmumiem, pieļauju, ka vairumam tā nelikās. Kāpēc? Nu tāpēc, ka 10 gadu vecumā mums ir ļoti šaurs paziņu loks, un vairums bērnu arī neprot just līdzi; atceros, man klasesbiedrenei tētis nomira 4.klasē, visi jutām līdzi un bija žēl, bet, ko tas PATIEŠĀM nozīmē, es sapratu tikai pieaugušā vecumā. Ar visām sekām, ka ģimenei ir ne tikai emocionāli pārdzīvojumi, bet ka noteikti nācās atteikties arī no noteiktas dzīves kvalitātes. Tad mēs pieaugam, sākam studēt, mums uzrodas jauni draugi un paziņas - kursabiedri, sākam strādāt, mums uzrodas kolēģi, mēs jūtam līdzi kolēģu neveiksmēm, mums uzrodas vīrs/sieva vai draugs/draudzene, pārdzīvojam par viņu radiem, draugiem un kolēģiem: paziņu loks kļūst tik plašs, ka negatīvās informācijas apjoms palielinās uz tā rēķina vien.
__
Ar mana drauga paziņām un kolēģiem notiek kaut kas nenormāls. Ja lasījāt Delfus, vakar no rīta uz Bauskas šosejas avarēja BMW un gāja bojā 2 cilvēki. Mans draugs viņus pazina darba sakarā. Viņam vienam kolēģim nomira mamma, kolēģis pēc pāris mēnešiem saslima ar vēzi. Cits kolēģis pēkšņi saslima ar retu slimību, kuru Latvijā diagnosticē 2-3 cilvēkiem gadā, kamēr gulēja slimnīcā komā, viņam mamma nomira. Murgs kaut kāds.

Cil redzu,tad nelaimes tieši piemeklē labus un sirsnīgus cilvēkus..

Noteikti nē, tu redzi tikai to, kas notiek tev apkārt. Statistika liecina, ka Latvijā katru mēnesi mirst 2000+ cilvēku, domā viņi visi ir labi un sirsnīgi?! Nedomāju gan.

pēc vairākām skaistumoperācijām bija komplikācijas,nomira 30 gadu vecumā...

Nu šajā gadījumā viņa apzinājās sekas savām darbībām un tās ignorēja! Pati izlēma savu likteni.

Vai mammītes mazais bērniņš mirst, kad mammītes vadītajā mašīnā smagi ietriecas kādas citas bābas vadīts auto.

Ir dažādi iemesli kāpēc notiek avārijas, ir situācijas, kad tu neesi spējīgs kontrolēt to kā izvērtīsies situācija uz ceļa. Tā bāba arī ir tikai cilvēks, kas pēc tam pārdzīvo avārijas sekas. Stulbi tā rakstīt.

jēziņ...tas tavs depresīvisms jau caur ekrānu spiežas ārā...
cilvēki vienkārši mirst dažreiz. Mūsu ir tik daudz uz planētas, ka katram pa kādam paziņam, draugam vai ģimenes loceklim nomirst visapkārt.

Jà, cilvèki mirst.. bet ir drausmīgi kad pazinjas, kaut attàli - 16 gados meitene nogībst un vairs nepamostas- izràdàs audzèjs smadzenès, 20 gados jaunajai màminjai vèzis pèdèjà stadijà, un 7 jaunieshi noslīkst vienà dienà. Tas ir drausmīgi, bet mainīt jau neko nevaram, arī ietekmèt nevaram.
Varam tikai saprast, ka , iespèjams, šodien ir mūsu pèdèjà diena un jànodzīvo tà pozitīvi

Mans klasesbiedrs, mana pirmā skolas mīlestība, pirms gada nomira 24 gadu vecumā. Brauca no slimnīcas uz mājām, pēc autokrēsliņa deliņam, lai vestu mājās.. un avarēja..
Šādas situācijas diemžēl notiek, bet bieži vien par to aizdomājamies, tikai tad, ja tas skar mums zināmos, tuvos cilvēkus..:'-(

Manam nu jau ex noslika draugs. Vairaki chomaki salasijusies un sedeja ezera mala, makskereja un protams iedzera. Nezinu, iekrita no laivas vai gaja peldet, bet augsa vairs neuzpeldeja.
Tapat viens nositas ar moci, bija pavisam mazu bridi pirms tam ar vinu pie veikala runajis.
Zinamai, ne personigi, sievietei avarija nositas virs. Majas palika ar meitu un praktiski tiko dzimusi zidaini. Un viram nebija nekadu smagu ievainojumu, tikai puns pieree.
Tadas lietas notiek. Kad esam jaunaki, tad jau tam tadu uzmanibu nepieversam. Man ta skiet. Un jo vairak cilveku iepazistam jo vairak jzzibam.
Bet nekad neaizmirsisu vienu gadijumu. Sen sen tusejam atceries.lv portals daudz meitenu. Bija tadas puuchu nakts sarunas. Sapazinamies mea vairakas un izveidojam personigo web lapu kur veidojam diskusijas. Primarais toreiz bija par svara zausesanu. Un ka jau taa notiek kad iepazistas tuvak, runajam privatas lietas ar. Un bija jauna meitene kura dzivoja uk, virs un mazs berns. Vina mums regulari stastija kaa virs darija pari, emocionali un fiziski. Mes tik ilgu laiku teicam lai iet prom. Un kad vina pec loti ilga laika sanemas, vinu atrada skiet maasa, noznaugtu. Virs tagad laikam uk cietuma seez jau paris gadus.
Sis gadijums sagrieza kajam gaisa manu domasanu in pirmo reiz atvera acis.

Beibe.Marta, tiešām skumji, Tavs aprakstītais gadījums - šis diemžēl ir tragisks piemērs vardarbībai gimenē, kas dažkārt netiek uztverta nopietni un pārāk bieži var dzirdēt komentārus, kuros tiek vainots tas, kurš tiek ietekmēts (apmēram, gan jau pats/pati izprovocē vai pārspīlē vai "ja jau tik slikti, ko tad nepamet"). Pat šeit nesen bija trołła diskusija par to kā 'pareizi iekaustīt sievieti' - manuprāt tā bija izteikti uzmanības pievēršanas diskusija, bet šādas tēmas izmantošana ir zemiska (vismaz manuprāt).