ignorē

Piekrītu Neonam.. esmu no dzirdējusi no pazīstamiem puišiem visai savdabīgus pamešanas iemeslus, kādus tām meitenēm labāk nedzirdēt. Daļa mēdz arī izdomāt zolidu tekstu - "kāpēc mēs nevaram būt kopā.." Tāpēc, manuprāt, nav tik liela nozīme iemeslam..galvenais ir tas, ka saproti - nebūs! :)

pats trakàkais, ka cilvèks pat nav pateicis ka attiecības ir izbeigtas! Vnk pazudis! Tas tachu nav normàli!!! Visi jautàjumi man liekas ir bezjèdzīgi pèc tàdas attiecību izbeigšanas

Ar to "kāpēc" arī nav viss tik viennozīmīgi. Ne vienmēr tas iemesls ir patiess, jēgpilns un tiešām objektīvi kritisks. Citreiz, saņemot beidzot atbildi uz to "kāpēc", var iegūt sev traumu un iedzīvoties mazvērtības kompleksos.

Es arī nevarētu nomierināties, ja atteicībās viss būtu labi un pēkšņi bez iemesla mani izdomātu atšūt. Manis pēc, lai atšuj, bet lai pasaka KĀPĒC?? Tas ir tas, kas visvairāk grauž. Galu galā, pamatota/veselīga kritika var palīdzēt uzlabot savi un nākamās attiecības, bet te cilvēks ne tikai pārāk gļēvs, lai šķirtos, bet pat iemeslu pateikt nespēj.
Pamatskolā vai vidusskolas sākumā bija līdzīga situācija, tiesa pēc pirmā randiņa, bet iepriekš bijām ilgi un gari rakstījušies. Pēc gadiem satikāmies festivālā un es beidzot dabūju atbildi kāpēc - izrādās manu neveiksmīgo joku bija uztvēris nopietni.. (t)
Ja ir nonācis tik tālu, labāk met mieru un saglabā pašcieņu!!

diži šaubos, vai autore vispār zina, kas ir mīlestība
un jo vairāk rakstīsies/zvanīsies vai sēdēsi pie durvīm, jo vairak cilvēku atbaidīsi
protams, neziņa ir mokoša, ja neko nepaskaidrojot ta vienkārši uzmet/pamet, bet ne vienīgais vīrietis uz zemeslodes

Par saadiem cilveekiem es vienmeer domaaju-cik tomeer neaudzinaati!Nav drosmes pateikt cilveekam aciis,ka attieciibas nekur taalaak neies!Iisi un skaidri!Varbuut sajuuta nebuutu no taam labaakajaam,bet cilveekam buutu skaidriiba!

+++
Es varu iedomāties, ka sajūta tev šobrīd ir diezgan pretīga, bet pie mājas durvīm gan sēdēt iet nevajag...

Es no tām, kuras uzskata, ka neatbildēšana ir pastulbs gājiens. Mūsdienās tiešām tik grūti atrast desmit minūtes, lai izrunātos un abi apzinātos, kas par lietu? Ja saskarsme bijusi laba, viens otram neko nav briesmīgu nodarījuši (kaut gan pat tad), kāpēc likt otram kaut ko neizpratnē domāt, nevis kaut kā pateikt, ka nevēlas neko tālāk vai kāda nu situācija, bet atļauj tam otram cilvēkam vilkt vienpusēju saikni, jo nekas jau nav skaidrs un saprotams.

Es tik ļoti neizprotu šādus cilvēkus un man ir tik ļoti žēl to, kas tādu dēļ tiek sāpināti. Priecājies, ka tie ir daži mēneši, nevis gadi..diemžēl ir tādi gļēvi cilvēki un ar šo rīcību viņš jau ir ļoti labi parādījis sevi. Es zinu, ka es pati noteikti uzrakstītu viņam, bet negaidot pretī atbildi. Es esmu tāds cilvēks, kuram grūti ir sevī tā visu paturēt un tādēļ uzrakstītu viņam savas domas par šo situāciju un, ka to varēja noteikti viņš risināt savādāk, nevis ignorējot. Izturību un labak priecājies, ka viņš jau tik ātri parādīja savu būtību! :-)

Par saadiem cilveekiem es vienmeer domaaju-cik tomeer neaudzinaati!Nav drosmes pateikt cilveekam aciis,ka attieciibas nekur taalaak neies!Iisi un skaidri!Varbuut sajuuta nebuutu no taam labaakajaam,bet cilveekam buutu skaidriiba!

Beibe.Marta, šajā ziņā es Tev piekrītu. Es vienkārši gribēju, lai autorei ir arī kāds atšķirīgāks viedoklis. Es domāju, ka reizēm ir vērts labāk nožēlot izdarīto, nekā neizdarīto. Uzrakstīs - tālāk 2 scenāriji - puisi turpinās ignorēt, varbūt atbildēs. Varbūt satiksies, parunāsies. A varbūt puisim ģimenē kāda bēda? Ja neuzrakstīs - nekad arī neuzzinās.

freya
Iemilet un milet ir divas dazadas lietas. Es vienmer ta esmu uzskatijusi.

Cieni sevi un atlaid. Ja viņam Tu interesētu, tad sen būtu licis Tev to saprast.
Ja sagaidītu viņu pie mājas durvīm, kas tur būtu labāks? Tu tikai pazemotos un sækstu sevi noniecināt dēļ attieksmes, ko saņemtu. Diemžēl, ignorēšana ir skaidrs gļēvuma mājiens, ka neko ar Tevi nevēlas. Priecājies, ka izniekoji vien trīs mēnešus.

Ja Tev ir tik svarīga tā saruna - uzraksti vēlāk. Lai gan izklausās, ka viña attieksme ir diezgan skaidra, varbūt Tev tas palīdzēs psihologiski (pie durvīm gan nevajag sēdēt, vēl iegūsi stalkeres zīmogu). Man personīgi gan negribētos būt kopâ ar kādu, kuram 1) es neinteresēju (iedomājies, būt divatā ar kādu, kurš grib tikt ātrāk prom no Tevis) 2) ir tik neuzticams (tīri praktisku apsvērumu dēł). Tāda pazušana vispār, manuprāt, ir riebīgi bērniškīga - es sākotnēji noteikti padomātu, ka noticis kaut kas slikts. Izñēmums, protams, ja viñam ir depresija, vai kāds mentāls stāvoklis, las izskaidrotu tādu uzvedību.

Freya.
Nu Tevai draudzenei tomēr ar to puisi bija kaut kāda komunikācija, bet šit jau meiteni ignorē pilnībā.
Nekomunicē viņš ar viņu, jo vienā brīdī viņai apniks un vairs nezvanīsies.
Tā ir " nornāla " studentu pasūtīšanas prakse.
Ja autore būtu bijusi ilgākās attiecībās tad vēl var gaidīt kādu paskaidrojumu. Bet šitik īsās attiecībās un pie tādas pārtraukšanas ko tur iemeslu meklēt. Tik pat labi puisim varēja nepatikt viņas junā matukrāsa un tas būtu tas iemesls.

Attopies, Tev kaut kāda pašcieņa ir? Un ar savu uzmācību bojā visu vēl vairāk, brrrr

Beibe.Marta - Tu runā no sērijas "ja man tā nav bijis, tad nevienam tā nav, jo tas nav iespējams". :) Man arī tā nav bijis un manas attiecība ar vīru izveidojās kā draudzība, kas pārauga mīlestībā pāris gadu laikā. Bet ticu, ka arī īsā laikā var iemīlēt otru cilvēku.

Ta tada jo zin, klatiene nekada normala izrunasanas nesanaks, otrs saks ligties otru iespeju utt. Kam tas vajadzigs?! Nu dara ta cilveki. Un piedod, milrstiba pec tris menesu pazisanas? Beidz, roza brilles un viss, milestiba tomer ir kas mazliet nopietnaks

lazaka, ja jūti, ka gribi uzrakstīt, tad raksti! Ja cilvēku būtu iemīlējusi, tad man būtu ļoti svarīgi izrunāt un atvadīties. Es pilnīgi ticu, ka arī uzrakstītu - kaut ko par to, ka cienu atklātību un novērtētu, ja viņš būtu bijis atklāts, nevis izvēlējies šādu veidu, kā pārtraukt attiecības.
Man vienai draudzenei ļoti patika puisis. viņa bija tā "medniece" un puisis "medījums". Sākumā tā atdeve no viņa puses nebija tik liela un viņš arī vēlējās attiecības pārtraukt, viņa panāca, ka attiecības turpinās un nu viņi ir laimīgi precējušies, audzina bērniņu un viens bez otra nevar.
Tā teikt - kas neriskē, tas nevinnē.

Tieši tā..sēdēšana pie durvīm jau viņu nepiespiedīs mīlēt Tevi un būt kopā. Citi cilvēki vairākus gadus iznieko ar neīsto cilvēku.. priecājies, ka tie ir tikai 3 mēneši ;)

Mīli vai nemīli, bet tam īsti nav nozīmes, ja otrs cilvēks Tevi negrib, ar varu mīļa nekļūsi. Un nevajag arī, tas cilvēks ne tikai Tevi negrib, bet arī neciena. Tad ko vēl rakstīt, par ko runāt? Aizmirsti.