Kopīpašums ar brāli

Man arī šitāda muteres pusmāsa bija.
Oma pirms 50 gadiem uzcēla viņai māju, kamēr viņa viņu nodzēra.
Sagadījās, ka oma izšķīrās, jo tas 1.vīrs nodzērās. Un oma aizgāja dzīvot savu vecāku mājā.
Pa to laiku apprecējās ar manu vecotēvu un visi dzīvoja tajā mājā.
Un, tagad, kad oma nomira izrādās tai dzērājai arī pienākas mantojuma daļa. Labi, ka mums tā māja ir ļoti nolaistā stāvoklī - tā teikts mums nav pat siltā ūdeņa mājās un daudz kas cits. Jumts arī nav uzlikts.
Viņa nepieteicās, jo neies strādāt, ne palīdzēt. Pat uz omas bērēm neieradās, jo bija jādzer tajā laikā.
Bet, viņas meita laikam bija izdomājusi, ka tomēr vajadzēja uz to mantojumu pieteikties, lai varētu pārdot nost.
Un ar to kuci es sagāju tādā kārtīgā naidā. Es redzēt nekad viņu vairāk negribu. Jo man bērnībā spieda ar viņas draudzēties. Man, ja kas viņa nepatika, tikai vecāki spieda draudzēties.

Man bija šāda situācija-mantojums,mēs ar brāli vienīgie mantinieki. Tajā laikā vel nebiju precējusies, brālis studēja. Es no savas mantojuma daļas(nekustamais īpašums) atteicos, jo tajā laikā domāju,ka viņš vel studē,kaut kur jādzīvo tak arī ir, man ir draugs, kur dzīvot ir utt. Neko pretī neprasīju-tā vienkārši atteicos no savas daļas. Laiks gāja uz priekšu, es apprecējos, brālis turpināja tur dzīvot ar draudzeni. Bet mums ar vīru nebija savs īpašums-īrēti, un piedzima bērni laika gaitā. Man sāka nepatkt tā visa īrēšanas padarīšana un tas,ka dzīvokļu īpašnieki neļauj deklarēties,bet man tas bija vajadzīgs sevis un bērnu dēļ. Un domstarpības sākās ar to,ka es vairākkārt prasīju brālim par deklarēšanos iespēju savās ex dzimtajās mājās, un vairākkārt tiku pasutīta pāris mājas tālāk. Tagad viņš veljoprojām tur dzīvo ar draudzeni, man(mūsu ģimenei) ir iegādāts savs īpašums,par kuru maksājam katru mēnesi trīsciparu skaitli un vel visi pārējie maksājumi un vel remonts... bet ar brāli vairs nesazinamies,šķiet neesmu tur gaidīts viesis, šogad neesmu viņu satikusi, 2x gadā atsūtam apsveikumu sms veidā viens otram.Un kā tas viss tā radās,nav ne jausmas.

Anete128, vecāki ir pārrakstījuši šo dzīvokli, vai arī oficiāli tas vēl pieder vecākiem?

Autore ar brāli un vecākiem neko nav runājusi, bet forumā jau paspējusi pasūdzēties.
...
Anete128, vecākiem pieder māja, kur viņi dzīvo?
Kāpēc nepajautā vecākiem, kāda nolūka pēc dzīvokli pārrakstīja jums abiem?

Normālu ģimeni , naudas dēļ pazaudēt nav iespējams.

Tas, ka brālis ir ļoti tuvs, ir brīnišķīgi. Un, kad nav materiālu problēmu, arī ir apsveicami.
Bet būsim reāli, autorei ir vai būs bērns, kura nākotnei viņa varētu šo summu novirzīt. Vai viņai tagad no tā jāatsakās? Pašai jāsitās, jādzīvo kredītā, lai brālis dzīvotu vispār bez raizēm, bez motivācijas iekārtot savu dzīvi kaut daļēji pašam?
Un tad, kad viņam būs ģimene un bērns un puse sava un puse māsas dzīvokļa? Tad gan viņš palēkdamies skries to daļu novirzīt māsas, ne savam bērnam? Pusi no puses?

Man tieši prieks, ka daudzas par šo situāciju šausminās un uzskata par mantkārību.
Tas nav normāli domāt pie sevis un skaitīt naudu. Man mans brālis ir ğimene, cilvēks ar ko es kopā esmu izaugusi, viens no tuvākajiem cilvēkiem man. Un jau šobrīd daļa vecāku īpašumu ir pārrakstīti uz mana brāļa vārda. Mēs visi to pārrunājām un pat ne prātā nenākt tur ieraudzīt netaisnību. Tie ir manu vecāku NĪ, tie nav mana darba augļi, līdz ar to neuztveru to par savu naudu. Uztveru to tikai kā vietu. Manā gadījumā dzīvoklis, kas bija manam brālim ērtāks- zināju, ka tur nedzīvošu, tāpēc vecākiem vienojāmies visu rakstīt uz brāļa vārda. Būtu citādi būtu runājuši un domājuši. Nekad naudas dēļ nevajag pazaudēt savu ğimeni. Tas vienkārši nav tā vērts.

Mīļo pasaulīt! Cik saprotu, viņš tur ir dzīvojis lielu daļu sava mūža, tās ir viņa mājas

autore tur nav dzívojusi? tás nav bijushas vinjas májas? ja vecáki bútu gribéjushi, bútu párrakstíjushi to dzívokli tikai brálim. bet tas ir kopípashums, un autorei uz to ir pilnígi tádas pashas tiesíbas ká brálim.
.
tikpat labi autore var izírét savu dzívokli un abi ar víru ievákties shajá dzívoklí un mierígi tur dzívot...

Es domāju, ka ilga stiepšana un klusēšana attiecības sabojās vairāk nekā runāšana un darīšana.
Varbūt mēģini šo jautājumu risināt caur vecākiem, kamēr vēl ir iespēja.
Turklāt tev ir "attaisnojums" - kredītsaistības.
Stulbā materiālā pasaule...cilvēkam vajag "attaisnojumu", lai saņemtu to, kas viņam pienākas "nesadir*oties" ar ģimeni..

kádas te visas labás- autore mantkáríga cúka???? kurá vietá? tak atdodat savus dzívokljus citiem! man liekas brális baigais mantkárígais egoists - savácis visu sev un autorei vél liek NÍ nodokli maksát!

Es nesaprotu sašutumu par autores it kā mantkārību. Tad jau tikpat labi arī brāli var saukt par mantkārīgu, jo viņš viens pats ir piesavinājies to dzīvokli, par māsu nemaz nedomājot.

miljons +++

Omg..nabaga brālis (t)

Nu katram savas vajadzības.
Māsai vajag naudu kredītam, bet brālim tas ir naudas ietaupījums.
Ja dzīvokli pārdotu un sadalītu naudu uz pusēm manuprāt abi būtu ieguvēji.
Māsa varētu ieguldīt savā dzivoklī un brālis savā, kaut vai vienistabas. Vienistabas dzivoklim vērtiba ar gadiem ( tāpat kā divistabu...) aug. Kad brālis būs gatavs dibināt ģimeni, varēs pārdot dzīvokli un pirkt jau lielāku.

Nevajag taču te audzināšanu iepīt. Tikpat labi brālis ir neaudzināts, ja viņš dzīvojas dzīvoklī, kurš ir viņa un māsas īpašums, bet neuzskata par vajadzību pacelt jautājumu par īpašuma sadali finansiālā ziņā, zinot to, ka māsa ar vīru maksā kredītu, bet viņš tajā pašā laikā iztiek vien ar komunālajiem maksājumiem (nu un "savu" NĪ nodokļa daļu). Pietam, ja reiz runājam par audzināšanu un viņš tur dzīvo viens, būtu tikai loģiski, ja viņš vismaz tik daudz kā nodokļa maksu pilnībā uzņemtos uz sevi.

miegalācis, un pētera pusbrālim un viņa sīcim kaut kas pienācās? Kā nekā zemi pirka un māju būvēja viņu abu vecāki ;)

un ir tā, ka brālis būtu nopelnījis, nopircis, daudz ieguldījis un tā? Come on!!!!!!!!!!!! kas jums kaiš???

Mīļo pasaulīt! Cik saprotu, viņš tur ir dzīvojis lielu daļu sava mūža, tās ir viņa mājas un visticamāk arī vecāki dzīvokli nepārrakstīja, lai meita sāktu iekasēt naudu no brāļa vai vispār izliktu ārā. Un par to, ka netiek gūts nekāds labums-ja nu kādam tiešām pienāktos gūt labumu no šī dzīvokļa, tad tie ir vecāki, kuri, šķiet, aiz labas sirds un naivuma būs devuši pamatu konfliktam.
Es laikam tomēr esmu savādāk audzināta, bet nu tas taču ir pašas brālis, kas tur dzīvo, nevis svešs onkulis.
Sliecos piekrist DOLLs viedoklim, ka iespējams vīrs mēģina tur ūdeņus duļķot.

Ik pa laikam ienāku Cosmo kaut ko palasīt un šī ir tā reize, kad pilnīgi piekrītu dr567309. Nav jāsamierinās ar to, ka Tev jāmaksā kredīts par savu mājokli, kamēr brālis var bez bēdām dzīvot kopīgajā dzīvoklī. Jāmēgina mierīgi parunāt ar brāli, lai gan domāju, ka ja jau vińš līdz šim nav licies ne zinis par šo jautājumu, jārēkinās, ka attiecības tā vari tiešām arī pabojāt, ja stingri pieturēsies pie sava.
Esmu saskārusies ar līdzīgu situāciju-nomira vectēvs un viña māju mantoja mana mamma ar māsu. Tā kā mamma ar tēti uzcēluši savu māju, bet otra māsa dzīvoja dzīvoklī, tad viñas pieñēma lēmumu, ka uz to mäju dzīvot ies māsa. Sarunāja, ka māsa pārdos savu dzīvokli (ko viñai nopirka mana ome, starpcitu) un pusi atdos manai mammai kā maksu par mājas dałas atpirkšanu. Dzīvokli pārdeva, naudu gan nedeva, aizbildinoties, ka vajadzētu to māju paremontēt un viñai tä nauda łoti noderētu bla bla... Strīds bija baigais, bet tā kā mana mamma dikti negribeja bojāt attiecības, tad nu to tēmu vairs neceł neviens. Skumji, ka tā, jo redzu, ka mana mamma bieži jutusies kā apdalītais bērns. Ko ar to gribēju teikt? Autore jau var domāt par to, ka negribas sastrīdēties ar mīło brāli un tāpēc cieš klusu utt, jo brālis taču varbūt domā, ka viñai to pusi nemaz nevajag, pats jūtās kā mājās utt., bet padomā par to, ka vińam pašam varbūt ir tīri savtīgi nolūki un pie kājas māsas jūtas. Nesaku, ka tā ir, bet realitātē redzēju tieši tâdu scenāriju.

Problēmas risinājumi:
1. Pati teici, ka brālis nemaz neplāno ilgi dzīvot tur, tāpēc negribēšot atpirkt tavu daļu. Atkrīt.
2. Tu savējo atpirkt nevari, jo ir kredīts. Atkrīt.
3. Pārdot dzīvokli un sadalīt uz pusēm iegūto ir iespējams, jo jau teici, ka tāpat viņam ir nākotnē citi plāni. Iespējamākais risinājums.
4. Un pats galvenais ir tas, kā noformēta manta. Tas ir dāvinājuma līgums vai pirkuma? Ja dāvinājuma, tad nečakarē nervus, jo tur vairantu var sanākt daudz. Ja pirkuma, tad es pieturētos pie 3.punkta. Vai tas ir izdarīts laulības laikā vai pirms?
Konflikts ar brāli var sabojāt attiecības ar vecākiem, jo līdz viņiem nonāks ne tikai tava versija, bet arī brāļa un vēl citu radu, kuriem gribēsies ielikt savas 5 kapeikas.
Un pasaki godīgi, vai vīrs nav tas, kas dīda šo jautājumu? Brālis tev ir viens, bet vīri...
Izrunājies ar vecākiem, ar kādu mērķi atstāja uz pusēm dzīvokli, vai vēlas, lai brālis tur dzīvotu vai tikai kādu laiciņu padzīvotu, vai ir pieļāvums, ka dzīvoklis nakotnē tiek pārdots. KĀPĒC nerunājat savā starpā?
Tā arī ir problēmas sakne.
---
Nekustamais īpašums ir labākais naudas iesaldēšanas variants, kurā naudu inflācija nenoēd, bet tieši pretēji vērtība aug. Tavas izmaksas šobrīd ir tikai nodoklis. Dzīvē visādi var notikt. Tu nezini, kas būs rīt, vai spēsiet nomaksāt kredītu, vai nepaliksi viena un nezaudēsi māju. Ir tik daudz Latvijā un ne tikai šādu nelaimīgu stāstu. Un ko tad teiksi, kad no brāļa saņemto naudu ieguldītu mājā, kuras vairs nav, jo beigās nespēji pavilkt? Domāt vajag par visiem iespējamiem variantiem. Ir labi, ja kāds pleķītis ir aiz pleciem.
Ja būtu šādā situācijā (laikam jau tomēr nebūtu, jo vecāki neko nerakstītu uz diviem un pirms pirkuma līguma būtu izrunāts mērķis), nesēdētu uz 2 krēsliem, bet otrā krēslā ļautu pasēdēt brālim. Taču atkal man nebūtu šādas situācijas, jo brālim atdotu savu daļu. Man brāļi dzīvē ir devuši pat vairāk, kā arī es esmu atteikusies no savām iespējām par labu viņiem.

Par daudz iekopējās :D

Stulbi, ka materialālās vērtības ir svarīgākas par cilvēciskajàm. Mēs arī ar vecākiem plānojam pirkt dzī

+++

esmu līdzīgā situācijā. kamēr biju ārzemēs (uz kurām devos, lai sapelnītu naudu savam dzīvoklim), nomira radiniece un atstāja dzīvokli. tajā brīdī līdz mana mērķa sasniegšanai atlicis gads un uz mājām netaisījos, brālis pieskatīja dzīvokli un rūpējās par bez saimnieka palikušo mājdzīvnieku. ar laiku viņš tur sāka dzīvot pavisam, pilnīgi visus izdevumus sedz pats, kā pirmās nepieciešamībā tā komforta papildinājumus. kad atgriezos, viņš bija gatavs izvākties, lai viss būtu godīgi, bet nu es jau biju sakrājusi savam, lielākam dzīvoklim. vēl joprojām viņš piedāvā pārskatīt risinājumu, bet man nevienu brīdi nav bijusi doma mest uz ielas savu jaunāko brāli un kaut ko pieprasīt, vēl jo vairāk ņemot vērā, cik daudz viņš man ir palīdzējis dzīvē. un nē, man pilnīgi negrauž, ka kamēr es krāju naudu savam dzīvoklim, viņš tikmēr dzīvo jau gatavā dzīvoklī, tā bija mana izvēle attiecīgajā brīdī un ņemot vērā visus apstākļus, kurus tagad netaisos apspriest, arī visloģiskākais risinājums tajā brīdī.
katrā ziņā viss atkarīgs no audzināšanas un pašu vērtībām. ja nevarat tādas lietas izrunāt, nu tad skumji. izrādās, ka normāla ģimene ir retums un lielākajai daļai svarīgas mantiskās vērtības.
dr567309 piemērs ar Pēteri gan izklausās pēc tā, ka diezin vai viņam tur kaut kas pienācās un būtu priecājies, ka viņam tur vēl kādu laiku bija sava istaba, nevis kopā ar senciti bija jāizvācas, bet nu arī tur ir jāzin visa situācija lai komentētu,ko šķiroties vienojās utt., Pēterim tur pēc loģikas nekas nevarēja pienākties.