Kopīpašums ar brāli

marissa, come on...manuprāt, te nav īpaši ar gudrību jāizceļas, lai saprastu iemeslus kādēļ viņa tur nedzīvo. Es arī dikti šaubos, ka pats brālis vēlētos, lai tur dzīvo māsa ar savu vīru.

Kopīpašums tāpēc ir kopīpašums ar visiem pienākumiem un tiesībām.

Nu, bet kas viņai liedz tur dzīvot? Tas, ka viņa nedzīvo tur, ir viņas pašas izvēle. Tas jau ir arī viņas dzīvoklis, bet nu sanāk, ka tāpēc, ka viņa pati nevēlas tur dzīvot, brālis maksā arī viņas daļu par nemainīgajiem maksājumiem, viņš jau nevar pateikt, lai viņam sarēķina par viņa pusi tikai un, ka teiksim, otrā istabā viņš nemaz nedzīvo.

es nerunāju par to, ka tas ir vai nav juridiski. To, ko nosaka likums tas ir skaidrs, bet kāds tam ir pamatojums? Kā jau teicu, ja abas puses tur nedzīvo, tad ir godīgi abām arī segt šos pakalpojumus, bet ja tur dzīvo tikai viena puse, nespēju atrast nevienu loģisku skaidrojumu tam. Ja minat īrniekus - kad īrnieki īrē dzīvokli, viņi maksā par VISIEM komunālajiem, nevis tikai ūdeni vai atkritumu izvešanu utt.

Jap, par to jau rakstīju iepriekš - to civillikums nosaka. Un jo ilgāk māsa stiepj garumā, jo lielāka iespēja, ka viņa paliek tukšā. Kopīpašums ir ir galīgi garām un no tā ir jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk...

dr567309, par apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu, apkuri, sētnieka pakalpojumiem, koplietošanas elektrību, liftu (ja tāds ir) diemžēl jāmaksā arī tad, ja neviens vispār dzīvoklī nedzīvo.
Šajā gadījumā tad jau arī māsai. Brālim būtu tad jāsedz puse no šiem maksājumiem un vēl par sevis patērēto ūdeni, gāzi, elektrību un, protams, ja ir vēl kaut kas, ko viņš izmanto-apsardze, piemēram.

dr567309
Juridiski to var pieprasīt, jo viņa ir tāda pati īpašniece kā brālis un viņas pienākumi ir maksāt- patērē vai nepatērē! Tas skan neloģiski, bet juridiski tu esi īpašnieks! Ja tu īre- tu tak arī slēdz līgumu, īre+ komunālie. Bieži tak ir tā, ka ja nav noslēgts līgums tad īrnieki nesamaksājuši aizlaižas un kā Jums šķiet kurš maksā komunālos maksājumus? Īpašnieks.

wildness, nezinu gan ko tu tur mēģini pateikt, bet ne pēc kā jēdzīga pagaidām tas neizklausās.... Lai paliek ;)
coconuts, šitas baigi interesanti patiesībā. Vispār neliekas loģiski. Ja abi īpašnieki nedzīvo uz vietas, tad makes sense, ka vienam nav jāsedz komunālie "pa tukšo", bet ja viena puse tur tomēr dzīvo, tad dalīt komunālos liekas kaut kā dīvaini, jo tomēr daļa komunālo ir tīri par patērēto un veselais saprāts liek jautāt - vai vienam cilvēkam lietojot kopīgu automašīnu, abiem ir līdzvērtīgi jālej bākā benzīns? hmm..

coconuts
Tiešām viņi abi varbūt var jau tagad vienoties. Man tas brālis arī izskatās tāds pofigists.

Sveika!
Cik es studēju juridiskajā fakultātē ieteiktu pēc iespējas ātrāk ar brāli sarunāt, lai viņš tev pusi dzīvokļa vērtības samaksā un dzīvoklis ir pilnībā viņa. Jo ir tā, ka tu arī esi dzīvokļa īpašniece un nedod DIEVS Jūs kādu dienu sastrīdēsieties"HOOPS", pēc kāda laika viņš var pieprasīt pusi komunālos, lai tu maksā, kurus līdz šim neesi maksājusi, jo tev tak tas kā īpašniecei ir jādara. Ļoti daudz gadījumi šādi ir ar vīru un sievu laulību šķiršanu, tāpēc aprunājies ar brāli! Izstāsti, kas tev uz sirds un, ka tas nav godīgi, ka juridiski tev puse pieder, bet tu neizmanto kā arī, ka Tev to dzīvokli nevajag, bet tāpat vien adot negribi.

dr567309 mazliet jau apnika diskutēt, bet vienu gan varu teikt, ka māsa jau pati gan tajā vainīga, ka nespēj brālim to pateikt un to visu izrunāt.
Un kā var nebūt iepītas emocijas, ja tas viss notiek pēc tik ilga laika un tā ir ģimene?
Tieši to jau arī cenšos savā ziņā pateikt, ka ja, tas viss būtu nokārtots pašā sākumā, tad arī viss būtu labi, bet tagad varētu būt tā, ka sākot kaut ko dalīt radīsies ķīviņi un strīdi.

bet kur bija problēmu sākt risināt ātrāk, nevis tikai tagad saprast - nu jā, es maksāju kredītu un brālis dzīvo, tā sakot, uz cita rēķina, tad nu es tagad sākšu domāt, kā piesavināties savu mantu?

"piesavināties savu mantu" ir izcils izteikums, wtf, tās ir reālas pretrunas, jo nevar piesavināties savu. tur taču skaidri un gaiši pateikts, ka tā ir māsas daļa. un, ja kādam kaut ko ļauj darīt sākumā, tad vairs nedrīkst to neļaut? lai cik agri vai vēlu cilvēks saprastu, ka vēlas savu īpašu izmantot, viņam ir tiesības to darīt.

Tātad tavuprāt vecāki atstāja abiem dzīvokli, jo plānoja, ka līdz mūža galam brālis un māsa dzīvos kopā. Un briesmīgā, mantkārīgā māsa to nevēlējās, tāpēc viņai nav tiesību uz savu dzīvokļa daļu? Pati kaut saprati ko uzrakstīji?

:-D:-D:-D

Bet nu ok, kārtējais trollis iemet savu absurdo tekstu, lai citiem ir ko cepties... :D

flower666
Tātad tavuprāt vecāki atstāja abiem dzīvokli, jo plānoja, ka līdz mūža galam brālis un māsa dzīvos kopā. Un briesmīgā, mantkārīgā māsa to nevēlējās, tāpēc viņai nav tiesību uz savu dzīvokļa daļu? Pati kaut saprati ko uzrakstīji? :D :D

nu gan flower uzdevi :D tik sekli..phe!

Visu nelasīju, BET...nesen lasīju grāmatu Sfēra. Var vilkt paralēles ar galveno varoni no tā stāsta - iedomīga, mankārīga maita. Tieši tā kā no malas šī situācija izskatās.
Dzīvoklī cik saprotu agrāk dzīvoja visa ģimene. Tad vecāki pārvācās uz citu dzīvesvietu un norakstīja bērniem savu dzīvokli priekš dzīvošanas nevis pārdošanas (tas tam idiotam, kurš te par naudas summu minēja kā piemēru). Ja vecāki būtu gribējuši atstāt bērniem naudu viņi būtu paši pārdevuši un naudu sadalījuši starp bērniem.
Bet vecāki gribēja lai ir viņu bērniem kur dzīvot atstāt nevis naudas čupiņu.
Un kas tālāk? Māsa, šī topika autore, pameta šo dzīvokli, izvācās. Tur palika dzīvot brālis.
Un tagad nonākam pie interesantākās stāsta daļas. Māsa un daļa šīs diskusijas dalībnieku uzskata, ka brālis dzīvo pa velti, un kas ir ironisks viņam būtu par dzīvošanu jāmaksā. VIŅA dzīvoklī, jo tas ir tik pat viņa, kā māsas. Bet ir tāda būtiska nianse - vai māsa maksā rēķinus un rūpējas par dzīvokli? 99,999 %, ka nē, izņemot NIN maksājumu, ko prasa valsts nevis brālis (visdrīzāk ja māsa runātu ar brāli viņš samaksātu viņas daļu, bet tā vietā pasniedz to kā brāļa ļaundarību).
Tālāk māsa sūdzas par to, ka maksā kredītus par dzīvokli un, ka būs bērns. Un daudzas te pievienojas tam. Bet kāds tam visam sakars ar šo situāciju? Vai brālis un vecāki spieda ņemt kredītā dzīvokli? Vai brālis neļautu dzīvot tajā dzīvoklī? Ak jā, nebūtu tak pašu ligzdiņa. Skumji, ka ir tādi radinieki, kā šī māsa:-(
Ir divi varianti:
1) Dzīvot kā līdz šim, būt normālai māsai, normālam cilvēkam.
2) Izpirkt brāļa daļu tā iegūstot šo dzīvokli.
Brālis šajā situācijā NEKUR nav vainojams. Ne jau viņš pieņēma māsas vietā viņas lēmumus par savu dzīvi.
P.S. Uz kā vārda ir dzīvoklis kur dzīvo tagad? Nav vīra? 50% no kredīta maksā?

Man bija šāda situācija-mantojums,mēs ar brāli vienīgie mantinieki. Tajā laikā vel nebiju precējusies, brālis studēja. Es no savas mantojuma daļas(nekustamais īpašums) atteicos, jo tajā laikā domāju,ka viņš vel studē,kaut kur jādzīvo tak arī ir, man ir draugs, kur dzīvot ir utt. Neko pretī neprasīju-tā vienkārši atteicos no savas daļas. Laiks gāja uz priekšu, es apprecējos, brālis turpināja tur dzīvot ar draudzeni. Bet mums ar vīru nebija savs īpašums-īrēti, un piedzima bērni laika gaitā. Man sāka nepatkt tā visa īrēšanas padarīšana un tas,ka dzīvokļu īpašnieki neļauj deklarēties,bet man tas bija vajadzīgs sevis un bērnu dēļ. Un domstarpības sākās ar to,ka es vairākkārt prasīju brālim par deklarēšanos iespēju savās ex dzimtajās mājās, un vairākkārt tiku pasutīta pāris mājas tālāk. Tagad viņš veljoprojām tur dzīvo ar draudzeni, man(mūsu ģimenei) ir iegādāts savs īpašums,par kuru maksājam katru mēnesi trīsciparu skaitli un vel visi pārējie maksājumi un vel remonts... bet ar brāli vairs nesazinamies,šķiet neesmu tur gaidīts viesis, šogad neesmu viņu satikusi, 2x gadā atsūtam apsveikumu sms veidā viens otram.Un kā tas viss tā radās,nav ne jausmas.

Re, viens pierādījum, cik pateicīgi mēdz būt paši, paši tuvākie.

Kāda starpība ko kurš domāja, kā plānoja utt.
Fakts ir, ka katram pieder puse, bet brālis izmanto māsas pusi bez atlīdzības. Ja māsa nolemj, ka viņa vairs negrib ziedoties brāļa labā un vēlas saņemt sev pienākošos daļu, tad tas ir tikai normāli. Brālim būtu jābūt pateicīgam, ka varēja tik ilgi dzīvot na haļavu. Māsa neatņem viņam viņa daļu, viņa grib tikai to, kas pienākas viņai

+
Man ar liekas, ka te biš pa daudz emocijas tiek iepītas, bet tiek aizmirsti pavisam vienkārši fakti :)

Šitā samudžināt vienkāršas lietas spēj tikai sievietes ! :D
Kāda starpība ko kurš domāja, kā plānoja utt.
Fakts ir, ka katram pieder puse, bet brālis izmanto māsas pusi bez atlīdzības. Ja māsa nolemj, ka viņa vairs negrib ziedoties brāļa labā un vēlas saņemt sev pienākošos daļu, tad tas ir tikai normāli. Brālim būtu jābūt pateicīgam, ka varēja tik ilgi dzīvot na haļavu. Māsa neatņem viņam viņa daļu, viņa grib tikai to, kas pienākas viņai!