Kopīpašums ar brāli

Nu te vecāku vaina, ka atstāj mantojumu tādu, ka nevar sadalīt starp bērniem. Pašiem vajadzētu šo jautājumu risināt, nevis atstāt pašplūsmā un sagaidīt brīdi, kad brālis ar māsu tāpēc saplosīs viens otru.
Man arī aug dēls ar meitu un es jau tagad domāju par to, ko atstāšu viņiem mantojumā. Ja tas būs tikai viens īpašums, tad sadalīšu to vienādās daļās, lai nebūtu nekādu konfliktu vai nesaprašanu. Pietiek jau ar tādu pieredzi, ka mana mamma plēsās ar savu māsu par vienu māju atstātu mantojumā, kur vecāki nebija nosprauduši robežas. Protams, labāk būtu saglabāt mieru un būt pāri visām šīm naudas lietām, no otras puses - cilvēki ir dažādi, vajadzības dzīves garumā mainās un situācijas ir dažādas.
Autores gadījumā - neredzu nekādu nepieciešamību šo mantojuma jautājumu risināt tieši tagad. Var par to runāt, lēnām ievirzīt to visu lietu pareizajās sliedēs, likt noprast, ka interesē sava daļa un sava peļņa, bet ne tagad un tūlīt. Ļaut brālim aprast ar domu, ļaut cilvēkiem sakārtot savas dzīves un tad kaut kad, kad pienāks ērtāks brīdis visiem - tad šo lietu atrisināt. Tā būs pietiekoši pieklājīgi un varēs saglabāt labās attiecības.

Beidz troļļot....(t)

Bērnībā lasīju vienu pasaku. Vairs neatceros viņu, bet vienu lietu gan vel atceros. Tur bija par dēlu, kas saviem vecākiem atņēma guļvietu mājā un deva ēst pašu sliktāko.
Pamanāt atsauci uz šo situāciju? Vecāki un brāļi/māsas ir tuvākie, kas mums ir. Šādās lietās domāt tikai par savu labumu...
Iedomāsimies situāciju, ka nav brālis, bet tur dzīvo vecāki, kuri jau laicīgi pārrakstījuši dzīvokli meitai. Tad nu meita domā - kāds man no tā labums. Vajag dzīt vecākus laukā lai var pārdot vai izīrēt. Pati tak neiešu tur dzīvot. Bet naudiņa noderētu.

Man šķiet, ka princips ir viens un tas pats savstarpējās attiecībās.. tikai summas atšķiras :) Visas šīs lietas var ģimenes ietvaros izrunāt.. ja kāds tik ļoti cieš :)

Cormeum
Tam ko Tu saki, nav nekāda sakara ar taisnīgumu. :) Un būsim reāli - visu nosaka tikai iegūstamā summa. Ja vecāki būtu atstājuši dzīvokli Vecrīgā, ar tirgus vērtību miljons, tad Tu arī pateiktu, ka gribu savas daļas vērtību naudā, nevis dzīvosi savā dzīvoklītī un maksāsi kredītu, kamēr brālim faktiski ir miljons kabatā. Un ja tas dz. ir sabrukušā koka mājā Maskačkā, tad 90% atmestu ar roku un pateiktu, lai jau brālim tiek.

Ai, diemžēl strīdi par naudu un īpašumiem var rasties arī tādās ģimenēs, kur to to nebūtu gaidījis... Es visu laiku priecājos, ka manā ģimenē visi prātīgi, bet šeku reku... "Situācija". Un pat ne šitāda, kur varbūt var saprast, ka topošās ģimenes un to naudu, visticamāk, vajag.

cormeum
Es arī savā laikā palīdzēju ar grāmatām skolai vienam radu bērnam, kurš bija jaunāks par mani. Tagad mani vairāk pat neatceras.

Patīkami lasīt Marissa komentārus :)
Priecājos, ka manā (arī drauga) ģimenē došana sniedz lielāku prieku par ''man pienākas''. Bet ticu, ka to ir grūtāk saprast tiek, kas nāk no ģimenēm, kurā savādāki uzskati un audzināšana :)

Tikai tad ir jāvienojas, kas kuram tad ir, ja nevar vienoties, tad tiesas ceļā piešķirs katram to, kas viņam attiecīgi pieder.

* Pati negrib tur dzīvot.
* Negrib lai brālis tur dzīvo.
* Negrib maksāt izdevumus par dzīvokli.
*Grib pārdot vai izīrēt dzīvokli.
*Sliktākajā gadījumā grib piestādīt rēķinu brālim.
http://www.la.lv/divas-masas-viens-ipasums-3/
Šeit aprakstīta līdzīga situācija, tikai no ''brāļa'' puses.

Ja nevar vienoties par dalīšanas veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas ap­stākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai nosaka īpašumu pārdot, ieņemto naudu izdalot starp kopīpašniekiem, vai arī izšķir jautājumu ar lozi (it īpaši tad, ja jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kuram jāpiešķir nauda).

Māsa var vērsties tiesā, un pieprasīt lai samaksā naudā viņas daļu. Bet konkrētajā situācijā es ļoti apšaubu, ka tiesa piespriestu samaksāt naudā, ja pats brālis tam nepiekristu, jo pēc likumiem un morāles neliels pārsvars šajā situācijā ir brāļa pusē.
Tāpat brālis var likumiski vērsties tiesā un pieprasīt samaksāt māsas nemaksātos rēķinus. Jo kā esam jau šajā situācijā noskaidrojuši, tad ne jau māsa, bet gan brālis visu apmaksā, māsa ir vel tik nepateicīga, ka grib viņu izmest no viņa vienīgās dzīvesvietas (ja, kas tiesā šis brālim spēlē par labu, jo māsai ir jau dzīvesvieta, likums nosaka, ka visiem ir tiesības uz mājokli).
Nezinu cik sen tikai brālis tur dzīvo, bet nu domāju, ka diezgan paliela summa būs sakrājusies par nemaksāto rēķinu daļu no māsas puses.

Bet viņa var arī savu pusi pārdot, neviens to neaizliedz, ja ir kāds, kas gribētu pirkt!

Piedošanu, tagad izlasīju, ka viņa gribētu pārdot vai izīrēt, vienkārši pati ir savā galvā izlēmusi, ka brālis nekādiem kompromisiem nepiekritīs un nemaz ar viņu nav runājusi, jo viņam laikam jāpiemīt tādām pašām gaišreģa spējām kā māsai un jāspēj nolasīt, ko viņa vēlētos.

Nu, bet vai tad šis viss nav principiāli-autorei ir sava ģimene, mājas, bet vienkārši, kā pati izteicās, grauž, ka brālis tur dzīvo un viņai par to nekas neienāk bankas kontā? Un nekur neredzēju, ka autore vēlas pārdot, nevar vienoties ar brāli vai ko citu, kas būtu reāla problēma, viņai vienkārši nepatīk, ka viņš tur tā dzīvo tāpēc, ka..nu nepatīk. Un šādā gadījumā tas jau ir principiāli.

ābol, tu joprojām nesaproti manu jautājumu...es prasu kāds REĀLS pamatojums tam ir, ja īpašumā dzīvo tikai 1 no līdzīpašniekiem PĒC SAVAS IZVĒLES, priekš kam vispār jāmin, ka autorei ir tāda "priekrocība" nemaksāt pusi no komunālajiem?
Marissa, tas nebija domāts aizvainojoši. Vienkārši tu runā principiāli, bet es balstos uz konkrēto situāciju. Daudzi komentāri te ir ļoti, ļoti lieki. Tas pats par komunālajiem. Jā, likums ir tāds (bet pie mums ļoti daudz likumu ir no pirksta izzīsti un tādēļ, ka neviens nejautā pamatojumu tiem, nekas arī nemainās šajā jomā), bet reāli nu...to nostādīt kā autores kaut kādu priekšrocību un ieguvumu nemaksāt pusi no komunālajiem, ja viņa tur nedzīvo loģisku iemeslu dēļ, bet brālis tur dzīvo labprātīgi, tas ir vienkārši bomba... Un es arī šaubos, ka pēkšņi nu ir uznākusi atklāsme, ka kredīts maksā naudu.. vienkārši varbūt tas ir sēdējis iekšā tik ilgi, ka beidzot nāk uz āru? ;)

Jā, tāpēc ir šis kopīpašums, vārdi uz papīra! Tāpēc parasti jau tā neatstāj, kopīpašnieki parasti arī būs vienā mājā dzīvojoši.

Nu nav jānorāda uz kaut kādām manām prāta spēju nepilnībām, es spēju iztēloties, kāpēc negribas visiem dzīvot kopā, bet, ja autore spēj aizdomāties par to, ka negūst no labumu no dzīvokļa, tad vajadzētu spēt aizdomāties, ka arī nekādu zaudējumu nav. Ja jau sāk skaitīt katru kapeiku, ko kurš iegūst, ko zaudē, tad jau jāiet līdz galam.

Bet tāpēc tas bija jārisina laicīgi - jāatsakās vispār vai tad jāprasa atlīdzināt naudā, ko arī var izdarīt , bet te varētu ienākt kāda gudra meitene CL lietās un pastāstīt. Nevis tad, kad kredīts spiež, atcerēties, ka, ā, jā, man tak daļa vēl no dzīvokļa ir. Viņa arī savu daļu var pārdot, nav tā, ka nekas nav darāms, ja jau tik ļoti vajag, tāpēc viņi ir kopīpašnieki.

marissa, bet izīrējot to dzīvokli svešiniekiem, viņai arī nebūtu par komunālajiem jāmaksā, bet labumu no tā dzīvokļa izīrēšanas varētu gan gūt. Tādēļ arī pieminēju īrniekus un auto ar degvielu. Es nesaprotu vai es vienīgā neesmu akla un neredzu loģiku šajā? Īrniekiem taču neviens nekad neprasa nesegt nemainīgās izmaksas, ne?

ābol, un debesis ir debesis... kāds tad ir loģisks pamatojums? Tam, ka abu vārdi ir uz papīra?

Un, nē, es neuzskatu, ka būtu normāli brālim prasīt pusi no māsas par tiem komunālajiem, bet tāpat nav normāli sēdēt un domāt, ka gandrīz žēl, ka brālis tur dzīvo un pati negūst nekādu labumu. Jā, labumu negūst, bet arī izdevumu (ja neskaita NĪN) nav, to nevajadzētu aizmirst.