Kopīpašums ar brāli

Es tavā vietā apdomātu, kas iekšās tāds darās, ka jāgrauž, ka brālim ir nedaudz vieglāk. Protams, normāli ir gribēt sakārtot NĪ lietas, lai ir sakārtoti papīri.
Man nekad nebūtu savam brālim vai māsai žēl un zinu, ka manā ģimene domā tāpat. Ģimene ir svarīgāka par īpašumu.
Sarunas ar cilvēku, ar kuru tev ir problēmas būtu pirmais solis pretī risinājumam, lai nebūtu jāskauž.

Būtu vismaz dzīvokli brālim atdevusi,par tevi tiešām var teikt,ka esi mantkārīga

Šajā situācijā es gan neredzu mantkārības pazīmes. Mājā pats brālis negribēja dzīvot, bet dzīvoklis bija daļēji pašas pirkts. Un cik saprotu brālim ir kur dzīvot.
Pretēja situācija ir šajā tēmā, kad māsa nav ne cik ieguldījusi dzīvoklī (ja neskaita NIN), kamēr brālis visus rēķinus apmaksā. Ja pirmajā variantā brālis pats izvācās no mājas, tad šajā gadījumā māsa izvācās no dzīvokļa un negrib tur dzīvot kā tas ir tās mantotās mājas gadījumā.
Ja pirmajā gadījumā abas puses ir apmierinātas, abām ir kur dzīvot, tad otrajā gadījumā māsai pieder dzīvoklis kredītā kur dzīvo, bet brālis dzīvo kopīpašuma dzīvoklī. Ja dzīvokli pārdod vai izīrē, tad brālis paliek bez dzīvesvietas, kamēr māsa tupēs savā dzīvoklī uz naudas žūkšņa.
Pati māsa negribēja dzīvot pa īrētiem ūķiem, tāpēc kredītā paņēma dzīvokli kopā ar vīru. Bet grib novēlēt lai brālis dzīvo pa īrētiem dzīvokļiem nevis lai paliek dzīvot šajā dzīvoklī, kurā ja kas grūtā brīdī atrastos vieta pašai.
Mantkārīga vai nē, bet fakts ir tāds, ka normālās ģimenēs ar brāļiem/māsām tā neizrīkojas. Bet nu tas paliek uz katra sirdsapziņu. Citam tikai materiālās vērtības nevis ģimene svarīga...

Mēnesnīca, par mani neuztraucos, esmu vairāk kā pārliecināta, ka tuvākajā laikā vecāki parūpēsies par to, lai viņam arī pašam savs dzīvoklis sanāk Turklāt viņam ir gana labs darbs, lai vismaz pusei sakrātu diezgan ātri, otru pusi, esmu droša, ka vecāki pieliks klāt

Tava mantkārīgā pakaļa mani neuztrauc.
Žēl,ka paša radinieki atņem visu,neatstājot otram ne nekā kā argumentu liekot labo darbu. Gan jau viņam dzīve piespēlēs,ko labāku,ja reiz tāda māsa. |-):-)

DOLLs, fantāzija kādam labi te strādā, skatos ;)

Nu autores sniegtā informācija atstāj pietiekami daudz vietas fantāzijai, tā kā ir tikai normāli, ka tiek aplūkoti dažādi situācijas aspekti.

vai kāda no jums maz aizdomājas par tā likuma loģiskumu sadzīvē

Vai vienīgais likums, kurš burtiski saprasts un pildīts, šķiet neloģisks...
Turklāt bez likumiem pastāv arī emocionālā puse, it īpaši, ja tas attiecas uz tuviniekiem un tas maina manu skatījumu uz likumu - tas, ko es likumiski pieprasītu no sveša cilvēka, atšķiras no tā, ko es būtu gatava pieprasīt no radinieka.

dr tik ļoti visu diskusiju ņem pie sirds, komentē gandrīz katru komentāru, kas ir pret autori, ka liek aizdomāties, vai šī nav viņas situācija, bet Anetei vairs nav aktuāli, tā kā nav rādījusies jau vairākas dienas, jo vieglāk jau komentēt no viena konta :-D
---
Kad vecāki šo mantu atstāja un tika likti paraksti pirkuma līgumā, bija jāizrunā pilnīgi visu, ko ar šo dzīvokli var darīt un kādiem mērķiem atstāts. Tad nebūtu šīs diskusijas. Ja šis netika ar vecākiem izrunāts tad, tad šobrīd ir īstais brīdis parunāt ar vecākiem, ar kādu mērķi vecāki atstāja un ko drīkst ar to darīt. Izejot no šī, arī attiecīgi rīkoties. Tas no cilvēciskā viedokļa. Juridiskie ceļi šeit jau izmalti, ka vari rīkoties, kā vien sirds kāro.

varbūt tieši tev ir grūti to saprast? ;)

Tāpēc jau rakstīju, ka visiem to grūtāk saprast :-D

Patīkami lasīt Marissa komentārus
Priecājos, ka manā (arī drauga) ģimenē došana sniedz lielāku prieku par ''man pienākas''. Bet ticu, ka to ir grūtāk saprast tiek, kas nāk no ģimenēm, kurā savādāki uzskati un audzināšana

cormeum, neņem ļaunā, bet tavi komentāri nereti asociējas ar tipisko balto apkaklīti, kurai nav īsti bijusi iespēja izbraudīt uz savas ādas, ko nozīmē kredītmaksājumi par NĪ un finansiālas problēmas. Te jau vairs ne uzskatiem, ne audzināšanai nav nekāda sakara, bet situācijai ir gan. Te situācija ir tāda, ka īpašums pieder abiem, bet pilnās priekšrocības par to izmanto tikai viena puse.
Atkal jau par komunālajiem - atļaušos oponēt.. es saprotu, ka jūs tikai citējat likuma vārdus, bet vai kāda no jums maz aizdomājas par tā likuma loģiskumu sadzīvē? Vēlreiz atkārtošos par īrniekiem un komunālajiem - kur redzēts, ka īrnieki maksā tikai "savas izmaksas"? Maksā visu komunālo rēķinu un neesmu nekad manījusi/dzirdējusi, ka tas kādu pārsteigtu. Ar ko tad šī situācija atšķiras tā piežmiedzot acis un paskatoties uz to no loģiskā, nevis likumiskā skatupunkta? ;) Ehh, lasu un brīnos... vai tiešām te dažas ir tik "baltas un pūkainas" vai ari tas ir tāds cosmo uzburtais tēls un vēlme paradīt savu labestību un "labo audzināšanu". 8-)

Mēnesnīca, par mani neuztraucos,
Mēnesnīca, par mani neuztraucies,
:D :D :D

Mēnesnīca, par mani neuztraucos, esmu vairāk kā pārliecināta, ka tuvākajā laikā vecāki parūpēsies par to, lai viņam arī pašam savs dzīvoklis sanāk :) Turklāt viņam ir gana labs darbs, lai vismaz pusei sakrātu diezgan ātri, otru pusi, esmu droša, ka vecāki pieliks klāt 8-)

Mums bija tā, kad fāterim bija vecaistēvs ar māju. Tur bija daudz tie zemesgabali. Pietiktu katram mazbērnam un vēl pāri paliktu. Un bija apsolīts un visu laiku runāja, ka tas viss viņam paliks. Viņš ar manu muteri tur brauca un strādāja. Un beigās visu atstāja māsai, kura ne tur brauca, ne strādāja.
Bet, es ceru, ka Ušakovs Rīgā uzliks 100 kārtīgus nodokļus nākotnē. Vēl jau tie nodokļi augs īpašniekiem.

protams, neforši sanāk, ka brālim nav ticis gandrīz nekas

Būtu vismaz dzīvokli brālim atdevusi,par tevi tiešām var teikt,ka esi mantkārīga. :-)

Īstenībā neforša situācija, jo var saprast gan vienu, gan otru pusi un grūti pat pateikt, kura pusē es būtu šādā situācijā .. (t)
Es arī ļoti šaubos, ka vecāki bija domājuši, ka dzīvokli vajag pārdod un naudu sadalīt uz pusēm .. jo nu kaut ko normālu vietā katra puse nopirkt diez vai varēs, bet notrallināt to tāpat vien ar nav dižā māksla, piekrītu meitenei, kura rakstīja, ka nekustamajam īpašumam lielākajā daļā gadījumu vērtība tikai aug :-)
Es laikam aprunātos ar vecākiem un brāli, varu pat saprast, ka autorei mazliet šī situācija grauž un tas, manuprāt, ir tikai normāli .. (t)
Man arī ir divi brāļi, viens mana vecuma, otrs krietni mazāks, pirms pāris gadiem vecāki man daļēji uzdāvināja dzīvokli (daļēji, jo daļu summas biju sakrājusi jau pati) un tā nu sanāca, ka nomira omīte un palika viņas māja .. vispirms tā tika piedāvāta brālim, jo man jau bija tas dzīvoklis, bet brālis kādu laiku padzīvoja un saprata, ka mājas dzīve nav īsti viņam, viņš ir vairāk tāds datortārpa tips nevis saimnieciskais |-) Un tad nu iespēja dzīvot šajā mājā tika man, savu dzīvokli izīrēju un pārvācos un šo māju, tagad abi kopā ar draugu saimniekojam, daudz ieguldam savas naudas, lai visu uztaisītu pa savam un pirms pāris mēnešiem arī sakārtojām papīrus, ka māja skaitās uz mana vārda .. protams, neforši sanāk, ka brālim nav ticis gandrīz nekas, bet viņš pats atteicās .. cerams, pēc kāda laika neattapsies un neizrādīs kādas pretenzijas, jau tā mums attiecības nav labas, bet pavisam naidoties ar negribas |-)

Mnemo
Kopīpašumu nevar ieķīlāt un uzlikt ar apgrūtinājumiem. Laikam varēja tikai pārdot un dāvināt. Pārdodot savu daļu tēmas autorei ir pirmpirkuma tiesības un izpirkuma tiesības. Tur tāpat neko diži daudz nevar darīt ar kopīpašumu.
Te ir drīzāk vecāku vaina. Varēja jau laikus tēmas autorei izmaksāt viņas daļu. Es tā darītu. Par to tā sāpe noteikti ir.

Lasu un brīnos, tik daudz stulbu cilvēku...Njā, šajā pokemonu forumā nekas neparasts, bet tomēr apbrīnojami.
Ķērc uz autori, apsauc par mantkārīgu maitu. Bet pašas neredz tālāk par savu degungalu, apzīmētajiem nagiem un uzzīmētajām uzacīm.
Protams, autorei pienākas viņas daļa. Un ar brāli, kā izskatās, nekādu labo attiecību tāpat nav, tur nav ko zaudēt. Vecāki atstāja ABIEM. Tad nu lai tiek abiem.
Un ko ķērksiet tad, ja brālis nemaksās NĪN, pārējos obligātos maksājumus un vēl ieķīlās? Tad Anetei būs jāmaksā, neatkarīgi no tā, ka viņa tur nedzīvo.

Vecāki atstāja abiem, jo negribēja nevienu apdalīt, lai abiem būtu vieta kur piemesties - ko darīt, ja īpašums viens, bet bērni divi. Pārdot un sadalīt naudu, lai katrs izmanto pēc saviem ieskatiem - taču tad vairs nebūtu šīs nodrošinātās dzīvesvietas un nav zināms, vai iegūto līdzekļu pietiktu diviem atsevišķiem dzīvokļiem. Visdrīzāk nē, tam būtu vajadzīgi papildu ieguldījumi, kuru var nebūt, vai kredīts.
Mani ļoti interesē, kuri tad ir tie radi, ar kuriem autore padalījās savā sāpē un kuri ieteikuši nebojāt attiecības ar brāli, ja reiz tie nav tieši iesaistītās personas - vecāki un brālis. Drošs ceļš, kā sabojāt attiecības ar kādu - viņam nezinot, parunāt par lietām, kas skar jūs divus ar kādu personu no malas.

Ar braali runaajusi nav, forumu gan maak aizgaudot. Visi "par", "pret" un "ja nu" jaanoskaidro un jaaizrunaa, sanjemot daavinaajumu, nevis x gadus veelaak jaagaudo forumaa.
Naivie vecaaki atstaaja dziivokli abiem, lai, ja nu vienam vai abiem beerniiem kaut kas neiet dziivee, buutu savs kaktiņš, kur piemesties :-D , dodu 100% garantiju. :-D Buutu labaak paardevushi un celjojumaa apkaart pasaulei aizbraukushi :-D
Likuma ietvaros, cieniijama aautore, vari riikoties, kaa vien sirds kaaro :-D Tikai savaas caalja smadzenees paturi maaciibu naakotnei, ka shaadus jautaajumus risina laiciigi un runaajot :-D
P.S.Cerams, ka tas juusu krediits ar viiru panjemts peec lauliibas nosleegshanas nevis pirms un uz viira vaarda) :-D

Es tomēr nesaprotu, ko nozīmē - es labāk dodu, nevis ņemu, tas ir prieks un audzinātības sekas. Ne man, ne vīram nesagādā prieku, ka mums jāīrē dzīv.kāmēr māsa ērti iekārtojusies mājā par pliku velti, kas pienākas arī mums. Pluss sava vīra īpašumu izmanto kā atpūtas vietu. Sanāk, ka mums tagad pēc došanas principa būtu jāpārraksta māja māsai un jālauž galva par NĪ kredītu vai visu mūžu jāīre, jo dot ir tiiik patīkami :-):-):-)

Neons
Tāpēc ir jāierīko divas durvis, katru savā pusē.
Atsevišķas ieejas būs ērtāk.