Kopīpašums ar brāli

wee
Man vienai draudzenei paziņa apprecējās ar divreiz jaunāku cietumnieku. Radus un nevienu citu uz kāzām neaicināja. Ka vēl nenoceļot savējo. Laikam bērnus izlika ārā no mājās. Jaunā sieva strādā 3 darbos. Šis neko nedarot. Man vienkārši mute palika vaļā.
Tas man vienai draudzenei, tur vēl vienai draudzenei šitā ir.
Vispār vāks, kas valstī darās pat cietumnieki ir uz izķeršanu.

Vispār šeit nāk prātā kāda laba latviešu komēdija. Domāju zināt kuru domāju.
Patiešām skumji, ka cilvēki ir tādi materiālisti, ka pat savējiem nenovēl to labāko, tikai par savu materiālo labumu domā...labi, ka starp maniem radiem tā nav:-)

Čto i trebovalosj dokazatj..
Labi, ka izrunājies. Manuprāt, vecākiem ir pilnība taisnība, labi, ka autore respektē viņu viedokli :-)

Vecāki visu pateica, ko tur vēl prātot! Pie dzīviem vecākiem jau plēšas par īpašumu (t) džīzas..

raven - kāda jēga šobrīd apspriest iespējas un varbūtības, kas iestāsies pēc n-tiem, pat iespējams, gadu desmitiem?? Jā, varbūt, ka vecāku māja tiks pilnībā norakstīta māsai. Bet tikpat labi, arī brālim vai atkal uz pusēm. Šī situācija šobrīd būtu jārisina tāda, kāda tā ir tagad, nevis kāda tā varētu būt kaut kad nepārskatāmā nākotnē.

Es gan no brāļa kaut ko prasītu. Kādēļ man ir jāmaksā kredīts, ja man ir savs dzīvoklis? Ja pārdotu, es varētu nomaksāt daļu no sava kredīta, kas palīdzētu man atsperties.. un brālis tieši tāpat var izmantot savu pusi, lai atspertos dzīvē..
Nav jau tā, ka man ir jāgrauž makaroni, kamēr viņš dzīvo kā karalis..

Annie un Ravemma, jums neienāk prātā iespēja, ka vēlāk vecāki plāno māju norakstīt uz meitu vai abiem un tad viņi varēs izvēlēties, ko ar abiem īpašumiem darīt?
..
Tas ir vecāku īpašums, tā kā tā ir viņu darīšana, ko ar to darīt.

Pēkšņi māsa ar vīru paliek bez darba vai pasarg dievs notiek dajebkāda cita ķibele, nevar vairs maksāt par dzīvokli, banka liek ārā utt.

sadas lietas nevajadzetu ielaist lidz tam , lai banka liek ara no dzivokla. Protams , var notikt visadi , bet gimenei butu japalidz , es nedomaju , ka autores ikmenesa maksajus ir tukstosi + vinai ir virs , kuram gan jau ari ir gimene. Sada situacija gimenei butu jabut saliedetai un japalidz tam kam gimene visgrutak , neviss jadoma ka izlikt brali ar gimeni no dzivokla un pasai tur ievakties vai pardot. Visu tacu var atrisinat , ja runa un ieklausas otra ....
Es tiesam nespeju ar pratu aptver so naudas dalisanu gimene.
Es sobrid esmu pati diezgan absurda situacija un patiesi esmu pateiciga mammas sapratam , neprecet to virieti , tad gan butu pakala.... Man tiesam briziem vemt gribas no cilveku velmes iedzivoties. Nu ka ta var ... ka ar elementara cilvecigam attiecibam un sapratni ?
Mes esam gatavi glabt kakus, sunus, putnus u.c radibas , bet neesmu iecietigi un saprotosi pret savu gimeni. Skumji ....

Un arī pēc šīs diskusijas sapratu, ka man ir ļoooti paveicies ar attiecībām ģimenē un ieaudzinātajām vērtībām.
Un arī vēl vairāk saprotu, kādus cilvēkus pilnīgi noteikti nevēlētos ne kā savus radiniekus, ne draugus.

Uzskatu, ka vecāki rīkojas pareizi.
Un vispār piekrītu wee.

Es atvainojos, bet vecāku loģika ir pilnīgi absurda - "Mēs abi varam to izmantot, kad dzīvē nepieciešams. Tagad acīmredzot brālim tas ir vairāk vajadzīgs."
Un ko vecāki teiks , ja būs šāda situācija - brālis izveido savu ģimeni (sieva, bērni) un dzīvo šajā dzīvoklī. Viņam viss ir ok. Pēkšņi māsa ar vīru paliek bez darba vai pasarg dievs notiek dajebkāda cita ķibele, nevar vairs maksāt par dzīvokli, banka liek ārā utt. Ko tagad? Māsai tā kā tagad šis kopīgais dzīvoklis būtu vairāk vajadzīgs. Vai tiešām teiks brālim - davai tagad visi draudzīgi sarūmējamies un dzīvojam kopā? Vecāki tak' teica, ka abi varat dzīvokli izmantot, kad tas būs nepieciešams!
Mans viedoklis un dzīves pieredze - ja šīs dzīvoklis netiks reāli sadalīts vēl tagad, kad situācija vēl ir salīdzinoši vienkārša, vēlāk to izdarīt jau būs daudz daudz grūtāk un, visticamāk, tas netiks izdarīts nekad. Un šī nevienam nevajadzīgā jezga tālāk tik nodota "mantojumā" jūsu abu bērniem!

Annie , nu dzive var notikt visadi , var izsirties ar viru vai vel kaut kas notikt. Man skiet , ka dzivoklis , vienalga kads un kur ir labak neka kaut kada naudina.
Vismaz es , nenormali noverteju to , ka man visu muzu ir bijusas savas majas , ne iretas , bet savas . Principa , ja man bus vel kads berns , es ari vienu no dzivokliem atstatu berniem , abiem kopa. ar noteiktumu , ka to nevar pardot , piemeram tuvakajaos 15-20 gados.

Būsim reāli, cik daudzas būtu sajūsmā no domas, ka pēkšņi viņu mājvietā (un te nav nozīmes juridiskajai pusei) dzīvos vēl kāds?

es domaju , ka loti daudz kas ir atkarigs no attiecibam gimene. Es zinu , ka man nebutu problemu pienemt jebkuru savu gimenes locekli kaut uz visu muzu savas majas. Drizak , es esmu no tam kuras nakotne gribetu dzivot viena dzivokli ( protams ne jau rajona mazaja dzivokli ) ar meitu, vinas viru un saviem mazberniem. Un man nemaz neskiet , ka es upuretos vai vel sazin ko ....
Bet laikam jau es esmu jociga , jo uzksatu , ka nu nav tie berni jadzen ara no majam uz mistisko patstavigo dzivi.

Nu, es gan nesaprotu šo vecāku nostāju, jo diezin vai pienāks tāds brīdis, ka meita ar vīru ies tur dzīvot. Sevišķi, ja brālis tur iekārtosies pavisam uz dzīvi ar savu iespējamo ģimeni. Būsim reāli, cik daudzas būtu sajūsmā no domas, ka pēkšņi viņu mājvietā (un te nav nozīmes juridiskajai pusei) dzīvos vēl kāds? Un reti kad attiecības būs brāļiem/ māsām tik tuvas, ka gribēs tā upurēties. Nesaku, ka nav tā, bet tas tomēr nav bieži, jo katram parasti ir sava dzīve.

Pareizi tev vecaki visu saka !:-)

Brīvdienās iznāca mazliet parunāt ar vecākiem par šo tēmu. Ar brāli gan nē, un varbūt labi, ka tā.
Īsāk sakot, vecāki šo dzīvokli pārrakstīja mums ar domu, ka ir vienmēr sava vieta, kur piemesties. Mēs abi varam to izmantot, kad dzīvē nepieciešams. Tagad acīmredzot brālim tas ir vairāk vajadzīgs.
Vecāki ir pret dzīvokļa pārdošanu. Bet, ja nu mēs tomēr vēlāk to izdomājam, tad, protams, nauda pa pusēm. Bet, kamēr dzīvoklis nav pārdots, tad brālis lai tur dzīvojot.
Nu es sapratu vecāku domu un to respektēju ;)
Tā kā turpinu ka es mierīgi dzīvot un maksāt savu kredītu, ko pati uzņēmos.

Atvainojos, ka biju nedaudz pazudusi, nav man tāds ieradums tik bieži te iet. Bet noteikti paldies par vieodkļiem, komentāriem un ieteikumiem!
Mazliet gribēju pakomentēt, kāpēc tikai tagad paceļu šo jautājumu, jo daudzas no jums pārmet, ka vajadzēja visu izrunāt sākumā.
Lieta tāda, ka tas sākums bija pirms daudziem gadiem. Vecāki mums abiem pārrakstīja dzīvokli, kad vēl bijām vēl vidusskolnieki. Tad dzīvojām visi kopā un loģiski, ka nebija domas vecākus mest ārā un nu tik dalīt īpašumu.
Pēc tam iepazinos ar puisi un sākām dzīvok kopā. Apprecējāmies un paņēmām dzīvokli kredītā.
Brālis joprojām dzīvoja kopā ar vecākiem tajā dzīvoklī.
Bet tagad vecāki pārvācās uz māju. Un tikai tagad brālis viens tur palicis un dzīvo. Tāpēc arī tagad aktualizēju šo šautājumu.

Tie, kuri priecājas un dod, sanāk viņu radi ir mantkārīgi ņēmēji.

Nepareizi - tādās ģimenēs viens otram palīdz un atbalsta to, kam iet grūtāk.
...
Nav brīnums, ka Latvija iet pa pieskari - ja cilvēki pret pašiem tuvākajiem tā attiecas :-/ Latvieši ir nesaliedēti un tāpēc darba devēji un valdība var darīt, ko grib. Citās valstīs vismaz kopīgi protestētu, bet Latvijā... (t)

Jaa, var saprast autori arii.. bet no otras, nevaru iedomaaties sevi tada situaacijaa attieciiba pret maasu, jo taa ir.. maasa. Kaut gan, Es sev mantojumaa atstaatu dziivokli paarrakstiiju uz masas vaarda, un viss.
Bet nu autore saakumaa prastos parunaat, jo parunaat jau kauns un neerti, bet nu skaust un dusmoties gan bravuriigi sanaak

Jā, nu, protams, atņēmu un sagrābos visu viena sev :D Māja viņam tika piedāvāta kā dzīves vieta pirmajam, tā ir vismaz reizes piecas vērtīgāka par to dzīvokli .. ja viņš būtu te nācis saimniekot, tad sanāktu tā, ka viņam ir tas vērtīgākais, bet man ne :-P Un es ar nebūtu protestējusi, pati ar draugu arī būtu izdomājuši kaut ko, lai tiktu pie kā vērtīgāka :) BET viņš pats negribēja, atteicās, kas tad man bija jādara? Uzreiz savs dzīvoklis jāatdod? Mēs ar draugu šajā mājā esam ieguldījuši ļoti daudz, tāpēc ar sakārtojām juridiski tās lietas .. protams, tagad redzot, kā esam te visu izremontējuši utt. varbūt viņam ir mazliet žēl, bet nekad neko tādu nav teicis vai no manis prasījis :) Bet tādā ziņā varu pateikt tikai paldies saviem vecākiem, ka viņi ir pratuši dzīvot tā, lai var palīdzēt saviem bērniem (mums) atsperties un sākt savu dzīvi bez īrētiem dzīvokļiem un kredītiem .. es saviem bērniem gribētu nodrošināt to pašu :)

Nu tādā gadījumā sanāk, ka brālim svarīgāks ir NĪ , visu te var apgriezt otrādi. Tie, kuri priecājas un dod, sanāk viņu radi ir mantkārīgi ņēmēji.