Kopīpašums ar brāli

NĪ nodokli maksāju katru ceturksni

nevaru iedomāties to situāciju. brālis tur dzīvo, maksā komunālos, bet reizi ceturksnī tev piestāda rēķinu par NĪ nodokli? :-|

Es nesaprotu sašutumu par autores it kā mantkārību. Tad jau tikpat labi arī brāli var saukt par mantkārīgu, jo viņš viens pats ir piesavinājies to dzīvokli, par māsu nemaz nedomājot.

+++
Nezinu, kā pati tādā situācijā rīkotos, man nav ne tāda mantojuma, ne brāļu vai māsu. Bet man pašai ir bērns, ja būs vēl kāds, tad, manuprāt, tas ir jānokārto vecākiem pašiem, kā tā manta tiks sadalīta (un vēlams visiem bērniem vienādās daļās), lai netiktu sabojātas savstarpējās attiecības/.

Stulba situācija.
Es arī esmu pārliecināta, ka ģimene ir svarīgāka par naudu un tās vispār ir nesalīdzināmas lietas, bet... stulbi tak, ka māsai jāmaksā kredīts, brālis dzīvo nahaļavu a dzīvoklis it kā kopīpašums.
Loģiskākais risinājums, ja dzīvoklī ne viens, ne otrs baigi nealkst dzīvot - īpašumu pārdot, naudu sadalīt un tad jau katram savs kredīts vai īre, vai kā nu vēlas.
Principā piekrītu Annie, ka te vecākiem bija jānokārto jautājums, lai šāda situācija nemaz nerastos.

Es ar nesaprotu kāpēc tikai autore ir apsaukta par mantkārīgu. (t) Tomēr brālis tur dzīvo, kamēr māsa maksā savam dzīvoklim kredītu.
Es arī uzskatu, ka vislabāk būtu pārdot un naudu sadalīt, tad autore varētu samaksāt savam dzīvoklim kādu daļu, bet brālim būtu kaut kāda iemaksa savam dzīvoklim.

Ne jau visu NĪ nodokli, bet pusi, tā teikt, savu daļu

Nē, tie bija citi radi, kas tā teica. Vecāki neko nesaka

Manas domas ir tādas, ka brālis rīkojas neglīti, jo, ja viņš apvainotos, ka māsa saka, ka viņai arī kaut kas no tā pienākas, tad principā iznāk, ka grib iedzīvoties uz viņas rēķina.
Protams, ka jāizvērtē, vai tā nauda svarīgāka par kontaktu ar brāli, bet nu... tas arī nav īsts brālis, kas domā tikai par savu labumu.
Kam tā māja pieder, kur vecāki tagad dzīvo? Tad varbūt var vienoties tā, ka dzīvoklis tikai brālim, bet māsai visa māja?

kas jums kaiš, sievietes? Un brālis normāls tur dzīvot, izmantot telpas un vēl no māsas NĪ nodokli prasīt? Un autore ir tā mantkārīgā? Sorry, autore maksā kredītu par savu mājokli, jo ar vīru nu diezvai taču vāktos kopīgā dzīvoklī ar brāli, ne?
Es tavā vietā brāli nostādītu fakta priekšā (ja sabojāsies attiecības, tad nevaino sevi - brālis ir tas, ka dzīvo uz tava īpašuma rēķina, par kuru, pietam, tu vēl maksā nodokli) - vai nu viņš atpērk tavu pusi (vienalga ikmēneša maksājumos vai pilnu summu) vai nu pārdodat īpašumu un daliet summu uz pusēm. Ja viņš sāk uzdot jautājumus - saki, ka finansiālā situācija palsiktinājumies un nepieciešama naudiņa, lai ātrāk savu kredītu nomaksātu.
Tiem radiem, kuri tev pārmet par to, ka to dzīvokli vajag brālim, lai tur savu sievu ieprecinātu - pasaki, ka OK, pieņemsim, ka ieprecinās viņš. Tu izšķiries no sava vīra pēc 5 gadiem un vēlies iet atpakaļ dzīvot tajā dzīvoklī. Vai brālis un vēl jo vairak - viņa sieva, būs mierā ar to? Vai arī vēl labāķ - jums tomēr nesanāk savilkt galus un ar visu vīru kopā jāiet dzīvot tajā dzīvoklī. Un tad kopā dzīvosiet tur 2 laimīgas ģimenes. Normāli tas vispār ir?
Neklausies neko, ko tev te murgo par mantkārību. Pašām, ja būtu īpašums, no kura nekas neatlec un būtu jāmaksā kredīts, nebūtu labākas domas galvā. Kamēr tāda situācija nevienai nav, tad nu baigi enģeļi. Neņem galvā! DOMĀ PAR SEVI!!!!!!!

Ne jau visu NĪ nodokli, bet pusi, tā teikt, savu daļu

Nopietni? Kuram dzima šī spožā ideja? Kāpēc jāmaksā par to, ko Tu nelieto? Baigi cūciski...(t)

Vecāki neko nesaka

Kā var neko neteikt par lēmumu, kas ietekmē viņu abu atvašu dzīvi? Kā var neko neteikt par dzīvokli, kurā viņi reiz ir dzīvojuši? Neesi ar viņiem par to runājusi varbūt? Pajautā viņiem konkrēti padomu. Izstāsti savu sāpi tā teikt. Ja viņi tiešām piekritīs tev, jebkurā gadījumā vecākiem būs vieglāk ietekmēt arī brāļa lēmumu. Ja nē, ieteiktu samierināties un neiet pret ģimeni (tostarp arī vecākiem) naudas dēļ.
Grūti noticēt ka vecāki var būt šajā situācijā vienaldzīgi. (t)

īstenībā baigi čābīga situācija. Bet es drīzāk zaudētu nelielu summu par pus dzīvokli, nekā bojātu attiecības ar brāli. Viņam tā pat tas rajons nepatīk, tādēļ gan jau savu ģimeni tajā dzīvoklī nevedīs dzīvot. Un tā kā dzīvoklis arī ir tavs, tad īsti neko viņš viens pats ar to pasākt nevar. Pagaidām dzīvokli liktu mierā. Vienīgi aprunātos ar brāli - kamēr viņš tur dzīvo, visus ar dzīvokli saistītos maksājumus veic viņš viens.

Nelielu summu? Man ir dzīvoklis arī rajonā, kas mani nesaista, bet tirgus vērtīgā ir ap 55k pašlaik. Es jau nu noteikti nebūtu mierā maksāt kredītu par dzīvokli, kurā dzīvotu ar vīru, kamēr bralis veģetētu uz "manas naudas", ar kuru varētu atmaksāt savu kredītu. Piedodiet, bet nu pat 10 000 nav maza summa. Es nesaprotu kādēļ tiek tik ļoti likts uzsvars uz to, kāda neliete būs autore, ja "ies pret brāli"? Vai gadījumā viņš jau sen nav aizgājis "pret māsu" veģetējot viņas īpašuma daļā bez absolūti jebkādas samaksas un vēl prasot māsai apmaksāt pusi no NĪ nodokļa?

Mantkārīgā neesi! Īpašums tika atstāts Jums abiem! Godīgi sadalīts, katram pa 1/2. Kāpēc, tad lai tev no tā būtu jāatsakās? Ar ko bālais uzreiz labāks? Negribu jau, protams, arī iniacēt kaut kādu ģimenes konfliktu, bet arī brālim būtu jāsaprot, ka vecāki neatstāja šo īpašumu viņam! No viņa puses šis nav godīgi, jo visus gadus dzīvo laimīgs, bet tev no tā nekas..
Palasot viedokļus sanāk ka tev jāizvēlas būt mantkārīgai vai arī jādāvina sava daļa brālim. Es uzskatu, ka jārīkojas godīgi.. pieņemu, ka tev vajadzīga naudiņa, jo ja nebūtu, tad jau šis neuztrauktu. Parunā ar brāli, gan jau sapratīs, jo ja nesapratīs, tad kurš būs tas mantkārīgais un savtīgais?
Likums pieļauj iespēju tev pārdot savu daļu, kur šādā gadījumā brālim ir pirmpirkuma tiesība, proti, tu atrod pircēju svaj daļai un piedāvā par tādu pašu cenu visupirms brālim. Bet var jau vienkārši parunāt arī ar brāli, neprasīt astronomisku summu, bet kādu summu, lai samaksā un pārrakstāt māju uz brāli.
Ja nesanāk var prasīt īpašuma dalīšanu, kur tiesa nolems ko darīt, visticamāk pārdos dzīvokli un sadalīs uz pusēm naudu..

Es varu saprast autores pārdomas tāpēc, ka pašai jāmaksā kredīts, bet domāju, ka es pati šādā situācijā neko no brāļa neprasītu, es vienkārši nespēju to iedomāties, ar brāli un arī māsu esam ļoti tuvi, man laikam tā puse dzīvokļa nebūtu tā vērta, lai bojātu attiecības. Nezinu, varbūt es dziedātu citu dziesmu, ja man pašai nekādu īpašumu nebūtu.

Varu pastāstīt tādu faktu par NĪ, kā te daudzi gudri nezin cik tas ir taisnīgi vai netaisnīgi, jo laikam nepieder īpašums uz vairākām daļām. NĪ nodokli atsūta caur pastu uz katra īpašnieka adresi. Ja ir vairāki īpašnieki, tad katram šāds nodoklis attiecīgā daļā ir jāsamaksā. Tādēļ nevis kuram dzima tik stulba ideja dalīt uz pusēm, bet iespējams brālis nemaz nav informēts, ka arī māsai pienākas konkrētu summu iemaksāt ik ceturksni. Bet varu bilst, ka summa parasti nav tik traģiski liela, lai par to iespringtu.
Ko es varu par šo situāciju teikt... ir divi varianti, viens no tiem, kur autore ir mantkārīga maita tikai tādā gadījumā, ja viņa dzīvo uz vīra reķina un kredītus sedz arī vīrs..bet pati vel grib sev lieku naudiņu... un spriežot pēc autores stāstītā tā arī ir. Otrs variants, kur viņa no savas ne vīra kabatas nomaksā kredītus, bet brālis dzīvo tikmēr neiespringstot. Šādā gadījumā, autores vietā būtu vienalga ko saka radi, ietu un pieprasītu savu daļu jo galu galā, vienam nav jācieš tikai tāpēc, ka pirmais tajā dzīvoklī iesēdās brālis dzīvot. Domāju, ja būtu apgriezta situācija, un autore viena dzīvotu kopīpašumā pa velti, bet brālis sistos nomaksājot kredītus - neklusētu...
Bet kā jau teicu, atkarīgs kurā situācijā ir autore.

Vai gadījumā viņš jau sen nav aizgājis "pret māsu" veģetējot viņas īpašuma daļā bez absolūti jebkādas samaksas un vēl prasot māsai apmaksāt pusi no NĪ nodokļa?

Nevajag arī pagriezt tā, itkā viņi abi grūti sūri nopelnīja šo dzīvokli un brālis māsu izlika aiz durvīm vienā baltā dienā. Tas ir tikai viņu vecāku ieguldījums un viņiem būtu pareizāk lemt, kas ar to notiek. Jā, viņi pārrakstīja papīrus un izvācās, bet dzīvokli jau viņi nepārdeva/ naudu nesadalīja starp atvasēm. Vai ne tā, autore? Kad vecāki izvācās viņi taču nepiedāvāja dzīvokli pārdot, zinot, ka tu tur vairs nedzīvo? Tātad uzskatīja, ka svarīgāk, lai dēlam ir jumts virs galvas. To jāņem vērā.
Par brāli, atkārtošos, brālis, visticamāk, šo dzīvokli vienkārši neuzskata par māsas īpašumu, iespējams, viņš to uztver vēl aizvien kā vecāku īpašumu (lai gan papīri ir pārrakstīti), lai gan tā nav. No tāda skatupunkta viņu var saprast.
Vienkārši autorei jāiemācās izrunāties ar saviem ģimenes locekļiem. Vislabāk visiem 4-iem kopā.

Par to NĪ nodokļa daļas maksāšanu - ja nemaldos, tad rēķins tiek sūtīts īpašniekam, tā kā nedomāju brālis prasa maksāt, bet autore, kā līdzīpašniece saņem savu.
Nemanīju, ka kaut kur raksturots pats brālis - vai viņš ir pilnīgi patstāvīgs, strādājošs vai varbūt vēl students. Kāda ir brāļa attieksme pret lietām - vai vēl bērna prātā, vai nobriedis cilvēks.

Ja būtu pretēja situācija, kurā autore dzīvotu dzīvoklī, bet brālis citur un ar kredītu uz kakla, kā sacīt, tad daudzas droši vien teiktu, ka nekā negodīga tur nav, jo viņš jau ir vīrietis, viņš nopelnīs pats.. Neteikšu, vai piekrītu šim pēdējam teikumam, bet droši vien izskanētu tāds pārliecinošs viedoklis. Vajadzēja visticamāk pašā sākumā - pārdot, sadalīt naudu un dzīvo kā var. Jo brālis un māsa - abiem vienādas iespējas uz to bija, bet dzīvot tur sāka brālis. Starpība tikai tāda, ka brālim (cik saprotu) kredīts nav, bet māsai ir.

Nav nekādas starpības, kurā situācijā ir autore. Kopīgs īpašums ir un paliek KOPĪGS ĪPAŠUMS. Un nav svarīgi vai viņai ir kaut 5 mājas un 10 mašīnas. Ir absolūti godīgi un NORMĀLI pieprasīt to, kas tev likumīgi un visādi citādi pienākas. Es par brāli šausminos.

Parunā ar vecākiem, pajautā ko viņi domā un tad runā ar brāli.