Kopīpašums ar brāli

Es justos tāpat. Tev pienākas tā puse. Piedāvātu atpirkt no tevis to pusi.Tas būtu godīgi. Nesadalīsiet jūs, vēlāk dalīs jūsu bērni.
Izbrīna tie teksti " nemaksā jau tūkstoti"..Pat ja puse maksā 10 tūkstošus, tā ir paliela nauda. Un ja pa to pusi var samazināt kredīta ikdmēneša maksu, tad kāpēc nenodrošināt sev labākus apstākļus.
Radi,protams, pēc vecā laika..viņam jau tur sieva jāved, viņam jāpaliek. Nu nez nez, man tas nešķiet godīgi. Brālim būtu jāsaprot.

Pārdodiet un sadaliet maudu. Citu izeju neredzu.

Fuj kāds egoisms:-O Tavu vecāku vietā nožēlotu, ka vispār tev, kas ticis norakstīts.

Noteikti vajadzētu parunāt ar brāli. Viņa paša interesēs būtu, ja dzīvoklis būtu viņam vienam, jo noteikti kaut kad gribēs veikt remontu, ieguldīs līdzekļus, bet pēc tam pašam būs jākož pirkstos, lai šo summu atgūtu, ja tomēr izlemsiet pārdot kopīpašumu. Jo pierādīt savu ieguldījumu pēc tam ir diezgan piņķerīgi, jākrāj čeki, jāfiksē visas darbības utt..
Es noteikti domātu par īpašuma pārdošanu un summas sadali uz pusēm. Brālis liels cilvēks, pašam jānostabilizējas, jāveido sava dzīve, ne jādzīvo uz citu rēķina, konkrēti pašlaik uz tavas labvēlības.
Piekrītu, ka naudas lietas starp brāļiem, māsām, radiem ir visriebīgākās, jo kad nonāk līdz naudas dalīšanai, tad velk visu netīro veļu laukā citu apskatei, nezinu gadījumus, kad tas būtu noticis mierīgi.

Nu nez, nevaru iedomāties, ka es tagad brāli dzītu ārā no dzīvokļa, pārdot. Nu nekādi to nevarētu iedomāties. It īpaši, ja pašai ir māja, kur dzīvot. Man tas liekas vienkārši mantkārīgi. Tas taču ir tavs brālis. Pie tam, ar kuru ir labas attiecības. Nezinu, kā citiem, bet manā ģimenē ir pieņemts, ka mēs viens par otru rūpējamies. Un nauda netiek skaitīta, cik ko kurš kuram dod.
Iedomājies situāciju otrādāk, tu būtu tā, kura dzīvo tajā dzīvoklī, un brālis pēkšņi tev prasītu, pārdodam to dzīvokli? Ko tad tu padomātu par brāli?

Bet, mīļā sirds, kurš tev liedz atteikties no sava mantojuma daļas? Tad ta` liela muiža!

bet reāli es no tē neko negūstu.

Un ko tu no tā gribi gūt? :-D Man arī ir dzīvoklis un es arī no tā neko negūstu.

Nu ko var gaudot, ka es gan tā nedarītu, kādas mantkārīgas maitas, ne jūs tādā situācijā esat bijušas, ne zināt kā tas notiek! Kad nu pašām tā būs, tad varēsiet gudri runāt, tikmēr ne jūs zināt kā darītu vai nedarītu!
-
Pa lielam autorei tāpat par savu kopīpašuma daļu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat arī likums nosaka, ka komunālie maksājumi jāveic kopīgi, izņēmums ir tikai tad, ja īpašnieki savstarpēji vienojušies, kā tiks veikta atmaksa.

Nu ko var gaudot, ka es gan tā nedarītu, kādas mantkārīgas maitas, ne jūs tādā situācijā esat bijušas, ne zināt kā tas notiek! Kad nu pašām tā būs, tad varēsiet gudri runāt, tikmēr ne jūs zināt kā darītu vai nedarītu!

Varbūt izlasi vēlreiz autores teksta pēdējo rindu? :-D

Pa lielam autorei tāpat par savu kopīpašuma daļu ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat arī likums nosaka, ka komunālie maksājumi jāveic kopīgi, izņēmums ir tikai tad, ja īpašnieki savstarpēji vienojušies, kā tiks veikta atmaksa.

To, visticamāk, dara brālis. Autore noteikti pieminētu, ja viņa veic kādas papildus iemaksas saistībā ar šo dzīvokli.

Itkā jau ja uz to skatās nopietni, abiem vienādas tiesības uz to. Kāpēc viens dzīvo par velti, bet otrs no kredīta? Ja, pieņem, ka brālis arī pats sevi var apgādāt. Mēs viena otra neesam bijušas tādā situācijā varbūt. Ja autorei ir laba, stabila materiālā situācija, tas nenozīmē, ka arī viņai negribētos lieku naudu, kaut vai lai ātrāk atkratītos no kredīta. Ja brālim ir švaki ar naudu, tad viņa vienīgais mierinājums šobrīd varbūt arī ir tas, ka var vismaz dzīvot kaut kur, kur par to nav jāmaksā.

Es atvainojos, bet vai pieaugušam vīrietim tā kā pašam nebūtu interese nokārtot visas mantiskās saistības ar māsu, nevis dzīvot zīlējot mākoņos, kā viss dzīvē izvērtīsies. Es noteikti neuztvertu nopietni cilvēku, kurš dzīvo kopējā dzīvoklī jo redz tā ir izdevīgi, jo redz māsai jau ir sava māja un vīrs, ko tad viņai, viņai jau viss ir. Nebūtu kopīpašuma, brālim tāpat būtu jādzīvo tur kur viņš to var atļauties.
Nu tad lai autore uzraksta kādas iemaksas viņa veic kopējā īpašumā.

nu neesmu es bijusi kokreti sada , bet esmu savadaka , saistiba ar mantojumu. Un tas ir pretigi .... , bet mans secinajums ir tads , ka viss ir atkarigs no audzinasanas un gimenes vertibam. Un milzigs , milzigs paldies manai mammai kura man ir iemacijusi un pieradijusi ar darbiem , ka nauda nav galevais , te tev vina ir un te tev vinas nav. Gimene ir galvena vertiba , ta ir ta vieta kur tevi pienems un miles tadu kads esi , tie ir cilveki kuri tevi nenosodis , bet atbalstis un bus tev blakus , lai vai kas. Un sadas lietas nevar izmerit un novertet nauda. Es esmu parliecinata , ka pedejais ko gribetu vecaki ir lai jus sava starpa plesaties del dzivokla un naudas. Fuj....
Bet sadas situacijas liek man pasai apzinaties , ka ir loti japiedoma pie ta , ka es audziu savu meitu , lai iespejams nakotne vinai pat prata neienaktu nostadit cilveciskas, gimeniskas attiecibas zemak par naudu un vienalga tie ir 5k vai 500k

Kamēr jūsu vecāki tur dzīvoja tu taču viņus neprasīji ātrāk izvākties or smth? Un tas ir normāli, jo tas bija un ir jūsu ģimenes īpašums. Kopējs. Ar to es domāju, ka brālis, visticamāk, nemaz nejūtas tā, ka dzīvotu māsas dzīvoklī. Ja viņš tur uzauga, viņš jūtas kā mājās - ar to es domāju savu vecāku mājas, kur viņam ir tiesības dzīvot. Pamēģini mazliet padomāt no viņa viedokļa, lai cik tu tam piekristu/nepiekristu.

Gimene ir galvena vertiba , ta ir ta vieta kur tevi pienems un miles tadu kads esi , tie ir cilveki kuri tevi nenosodis , bet atbalstis un bus tev blakus , lai vai kas.

Tieši tā. Nekāds īpašums nav tā vērts, lai bojātu attiecības ar ģimeni. Un arī brālis ir ģimenes sastāvdaļa.

Es nesaprotu sašutumu par autores it kā mantkārību. Tad jau tikpat labi arī brāli var saukt par mantkārīgu, jo viņš viens pats ir piesavinājies to dzīvokli, par māsu nemaz nedomājot.
Ja jau tas ir kopīpašums, tad abiem uz to ir vienādas tiesības.
Anete, par vecākiem nekas nav minēts, Tu viņiem esi jautājusi, ko viņi domā? Ja viņi grib, lai brālis tur dzīvo, tad viss ok, tad gan tev vajadzētu aizmirst par to dzīvokli. Bet, ja nē, tad runā ar brāli.

Man arī ir "kopīgs īpašums" ar brāli. Patreiz gan tas viss ir uz viņa vārda, jo tos pāris gadus atpakaļ kad tika dalīti īpašumi, tas bija vieglākais risinājums. Kad pirms kāda gada sāku minēt, ka jāsakārto mantojuma lietas un beidzot arī mani jurudiski jāieliek par līdzīpašnieci tam īpašunam...ai, kas par traci sākās! Plānoju drīzumā šo lietu sakārtot, bet saprotu, ka viegli nebūs.

Es nesaprotu sašutumu par autores it kā mantkārību. Tad jau tikpat labi arī brāli var saukt par mantkārīgu, jo viņš viens pats ir piesavinājies to dzīvokli, par māsu nemaz nedomājot.

Tieši tā. Man pat prātā nenāktu dzīvot uz māsas rēķina....

Vecāki ir dzīvi, dzīvo paši savā mājā.

NĪ nodokli maksāju katru ceturksni

Vecāki ir dzīvi, dzīvo paši savā mājā.

un viņi ir tie radi, kas saka, lai liec brālim mieru? ja tā, tad klausi arī, viņi taču ir tie, kas vispār nopelnīja to dzīvokli un iedeva jums..

Kāpēc tu maksā NĪ nodokli? Brālis tos nemaksā? :-O