Kopīpašums ar brāli

dr567309
Juridiski to var pieprasīt, jo viņa ir tāda pati īpašniece kā brālis un viņas pienākumi ir maksāt- patērē vai nepatērē! Tas skan neloģiski, bet juridiski tu esi īpašnieks! Ja tu īre- tu tak arī slēdz līgumu, īre+ komunālie. Bieži tak ir tā, ka ja nav noslēgts līgums tad īrnieki nesamaksājuši aizlaižas un kā Jums šķiet kurš maksā komunālos maksājumus? Īpašnieks.

dr567309, par apsaimniekošanu, atkritumu izvešanu, apkuri, sētnieka pakalpojumiem, koplietošanas elektrību, liftu (ja tāds ir) diemžēl jāmaksā arī tad, ja neviens vispār dzīvoklī nedzīvo.
Šajā gadījumā tad jau arī māsai. Brālim būtu tad jāsedz puse no šiem maksājumiem un vēl par sevis patērēto ūdeni, gāzi, elektrību un, protams, ja ir vēl kaut kas, ko viņš izmanto-apsardze, piemēram.

Jap, par to jau rakstīju iepriekš - to civillikums nosaka. Un jo ilgāk māsa stiepj garumā, jo lielāka iespēja, ka viņa paliek tukšā. Kopīpašums ir ir galīgi garām un no tā ir jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk...

es nerunāju par to, ka tas ir vai nav juridiski. To, ko nosaka likums tas ir skaidrs, bet kāds tam ir pamatojums? Kā jau teicu, ja abas puses tur nedzīvo, tad ir godīgi abām arī segt šos pakalpojumus, bet ja tur dzīvo tikai viena puse, nespēju atrast nevienu loģisku skaidrojumu tam. Ja minat īrniekus - kad īrnieki īrē dzīvokli, viņi maksā par VISIEM komunālajiem, nevis tikai ūdeni vai atkritumu izvešanu utt.

Nu, bet kas viņai liedz tur dzīvot? Tas, ka viņa nedzīvo tur, ir viņas pašas izvēle. Tas jau ir arī viņas dzīvoklis, bet nu sanāk, ka tāpēc, ka viņa pati nevēlas tur dzīvot, brālis maksā arī viņas daļu par nemainīgajiem maksājumiem, viņš jau nevar pateikt, lai viņam sarēķina par viņa pusi tikai un, ka teiksim, otrā istabā viņš nemaz nedzīvo.

Kopīpašums tāpēc ir kopīpašums ar visiem pienākumiem un tiesībām.

marissa, come on...manuprāt, te nav īpaši ar gudrību jāizceļas, lai saprastu iemeslus kādēļ viņa tur nedzīvo. Es arī dikti šaubos, ka pats brālis vēlētos, lai tur dzīvo māsa ar savu vīru.

Un, nē, es neuzskatu, ka būtu normāli brālim prasīt pusi no māsas par tiem komunālajiem, bet tāpat nav normāli sēdēt un domāt, ka gandrīz žēl, ka brālis tur dzīvo un pati negūst nekādu labumu. Jā, labumu negūst, bet arī izdevumu (ja neskaita NĪN) nav, to nevajadzētu aizmirst.

ābol, un debesis ir debesis... kāds tad ir loģisks pamatojums? Tam, ka abu vārdi ir uz papīra?

marissa, bet izīrējot to dzīvokli svešiniekiem, viņai arī nebūtu par komunālajiem jāmaksā, bet labumu no tā dzīvokļa izīrēšanas varētu gan gūt. Tādēļ arī pieminēju īrniekus un auto ar degvielu. Es nesaprotu vai es vienīgā neesmu akla un neredzu loģiku šajā? Īrniekiem taču neviens nekad neprasa nesegt nemainīgās izmaksas, ne?

Bet tāpēc tas bija jārisina laicīgi - jāatsakās vispār vai tad jāprasa atlīdzināt naudā, ko arī var izdarīt , bet te varētu ienākt kāda gudra meitene CL lietās un pastāstīt. Nevis tad, kad kredīts spiež, atcerēties, ka, ā, jā, man tak daļa vēl no dzīvokļa ir. Viņa arī savu daļu var pārdot, nav tā, ka nekas nav darāms, ja jau tik ļoti vajag, tāpēc viņi ir kopīpašnieki.

Nu nav jānorāda uz kaut kādām manām prāta spēju nepilnībām, es spēju iztēloties, kāpēc negribas visiem dzīvot kopā, bet, ja autore spēj aizdomāties par to, ka negūst no labumu no dzīvokļa, tad vajadzētu spēt aizdomāties, ka arī nekādu zaudējumu nav. Ja jau sāk skaitīt katru kapeiku, ko kurš iegūst, ko zaudē, tad jau jāiet līdz galam.

Jā, tāpēc ir šis kopīpašums, vārdi uz papīra! Tāpēc parasti jau tā neatstāj, kopīpašnieki parasti arī būs vienā mājā dzīvojoši.

ābol, tu joprojām nesaproti manu jautājumu...es prasu kāds REĀLS pamatojums tam ir, ja īpašumā dzīvo tikai 1 no līdzīpašniekiem PĒC SAVAS IZVĒLES, priekš kam vispār jāmin, ka autorei ir tāda "priekrocība" nemaksāt pusi no komunālajiem?
Marissa, tas nebija domāts aizvainojoši. Vienkārši tu runā principiāli, bet es balstos uz konkrēto situāciju. Daudzi komentāri te ir ļoti, ļoti lieki. Tas pats par komunālajiem. Jā, likums ir tāds (bet pie mums ļoti daudz likumu ir no pirksta izzīsti un tādēļ, ka neviens nejautā pamatojumu tiem, nekas arī nemainās šajā jomā), bet reāli nu...to nostādīt kā autores kaut kādu priekšrocību un ieguvumu nemaksāt pusi no komunālajiem, ja viņa tur nedzīvo loģisku iemeslu dēļ, bet brālis tur dzīvo labprātīgi, tas ir vienkārši bomba... Un es arī šaubos, ka pēkšņi nu ir uznākusi atklāsme, ka kredīts maksā naudu.. vienkārši varbūt tas ir sēdējis iekšā tik ilgi, ka beidzot nāk uz āru? ;)

Nu, bet vai tad šis viss nav principiāli-autorei ir sava ģimene, mājas, bet vienkārši, kā pati izteicās, grauž, ka brālis tur dzīvo un viņai par to nekas neienāk bankas kontā? Un nekur neredzēju, ka autore vēlas pārdot, nevar vienoties ar brāli vai ko citu, kas būtu reāla problēma, viņai vienkārši nepatīk, ka viņš tur tā dzīvo tāpēc, ka..nu nepatīk. Un šādā gadījumā tas jau ir principiāli.

Piedošanu, tagad izlasīju, ka viņa gribētu pārdot vai izīrēt, vienkārši pati ir savā galvā izlēmusi, ka brālis nekādiem kompromisiem nepiekritīs un nemaz ar viņu nav runājusi, jo viņam laikam jāpiemīt tādām pašām gaišreģa spējām kā māsai un jāspēj nolasīt, ko viņa vēlētos.

Bet viņa var arī savu pusi pārdot, neviens to neaizliedz, ja ir kāds, kas gribētu pirkt!

* Pati negrib tur dzīvot.
* Negrib lai brālis tur dzīvo.
* Negrib maksāt izdevumus par dzīvokli.
*Grib pārdot vai izīrēt dzīvokli.
*Sliktākajā gadījumā grib piestādīt rēķinu brālim.
http://www.la.lv/divas-masas-viens-ipasums-3/
Šeit aprakstīta līdzīga situācija, tikai no ''brāļa'' puses.

Ja nevar vienoties par dalīšanas veidu, tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas ap­stākļiem, vai nu piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai, vai atdod visu lietu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā, vai nosaka īpašumu pārdot, ieņemto naudu izdalot starp kopīpašniekiem, vai arī izšķir jautājumu ar lozi (it īpaši tad, ja jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu un kuram jāpiešķir nauda).

Māsa var vērsties tiesā, un pieprasīt lai samaksā naudā viņas daļu. Bet konkrētajā situācijā es ļoti apšaubu, ka tiesa piespriestu samaksāt naudā, ja pats brālis tam nepiekristu, jo pēc likumiem un morāles neliels pārsvars šajā situācijā ir brāļa pusē.
Tāpat brālis var likumiski vērsties tiesā un pieprasīt samaksāt māsas nemaksātos rēķinus. Jo kā esam jau šajā situācijā noskaidrojuši, tad ne jau māsa, bet gan brālis visu apmaksā, māsa ir vel tik nepateicīga, ka grib viņu izmest no viņa vienīgās dzīvesvietas (ja, kas tiesā šis brālim spēlē par labu, jo māsai ir jau dzīvesvieta, likums nosaka, ka visiem ir tiesības uz mājokli).
Nezinu cik sen tikai brālis tur dzīvo, bet nu domāju, ka diezgan paliela summa būs sakrājusies par nemaksāto rēķinu daļu no māsas puses.

Tikai tad ir jāvienojas, kas kuram tad ir, ja nevar vienoties, tad tiesas ceļā piešķirs katram to, kas viņam attiecīgi pieder.

Patīkami lasīt Marissa komentārus :)
Priecājos, ka manā (arī drauga) ģimenē došana sniedz lielāku prieku par ''man pienākas''. Bet ticu, ka to ir grūtāk saprast tiek, kas nāk no ģimenēm, kurā savādāki uzskati un audzināšana :)