Cilvēki, kuri tevi vaino šajā situācijā, nav satikušies ar tādiem vīriešiem. Mans ex bija tāds, ka reizēm, kad man nebija pietiekamu pierādījumu savam viedoklim, es tiešām sāku šaubīties, vai gadījumā neesmu traka un visu to neizdomāju. Cilvēks meloja daudz acīs skatīdamies. Piemēram, ir situācija, kur es jau zinu taisnību un man tam ir pierādījumi, bet es viņam nevainīgi pajautāju, cerot saņemt taisnību. Viņš melo. Es pasaku, ka zinu taisnību. Viņš vai nu turpina uzturēt tos pašus melus vai izdomā jaunus. Un tā līdz es parādu konkrētus pierādījumus. Kad parādu, viņš neatvainojas, nejūtas vainīgs un neatzīstas. No viņa ir jautājums - "NU UN? Kas tur slikts? Tava reakcija nebūtu normāla, ja pateiktu taisnību, sāktu trakot". Bet lieta tajā, ka viņš nekad nav mēģinājis pateikt taisnību un, ja esmu cepusies, tad tieši par meliem. Viņš nebija iebiedēts!! Viņš bija nekaunības lielākā pakāpe. Viņam vnk trūkst cieņas pret visiem. Un es zinu vēl tādu, draudzenei uz brīdi bija tāds pielūdzējs. Tādi laikam tagad ir savairojušies. Lietas, par kurām melo, bija gan par citām sievietēm, gan citas ikdienišķas. Cik biju ievērojusi ar gadiem, tāda uzbrūkoša attieksme viņam bija arī pret citiem, piemēram, māti, bet vecākiem jau savs bērns labs. Bet sākumā jau es neredzēju en pret sevi, ne pret citiem šo attieksmi, jo ticēju, nevarēju iedomāties, ka man katrs vārds būtu jāpšauba.
Domāju, šādus neizārstēt un jāšķiras. Apprecoties, nekas nemainīsies.
55
