Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Kā tikt galā ar situāciju?

 
Reitings 50
Reģ: 29.01.2009
Sveiki!
Dzīvojam vienā ciemā ar manu vecmāmiņu. Nesen mums ģimenē ienācis mazulis. Tā kā vecmāmiņai darīt nav ko, viņa izdomā gandrīz katru vai katru otro dienu iemeslu nākt ciemos, vai "garām ejot" ienākt. Kaut ko atnest, it kā pakavēt laiku. Es jau citreiz pa telefonu atbildu, ka esmu ārā, guļu vai tml, bet teikšu godīgi, ka tā uzbāzība dien dienā truacē, katru dienu zvana un prasa "ko tad šodien darat?" vai "vai mazais jau rāpo?", tas ir kaitinoši, jo daram to pašu, ko vakar un, ja kas būs mainījies, es pateikšu. Un mazais pa pusdienu neiemācīsies rāpot četros mēnešos!
Citādi man vecmāmiņa vienmēr bijusi mīļa, laba, es nevaru viņai acīs pateikt "nenāc pie manis katru otro dienu" . Nebribu sabojāt attiecības un aizliegt viņai satikties ar mazmazbērnu, jo tas viņai tāds prieks. Bet kā savādāk to atrisināt? Varbūt jūs no malas varat ieteikt kaut ko.
Vīrs saka, lai vispirms mēģinu pati tikt galā, jo ja viņš iejauksies, tad teiks skarbi.
09.12.2016 07:49 |
 
Reitings 4298
Reģ: 29.01.2009
Es ļoti labi spēju saprast gan autori, gan vecmāmiņu. Un, lai arī man nav bērnu, es viennozīmīgi negribētu biežus viesus savā mājā, kad rūpes par mazo, nogurums, mājasdarbi, rūpes par vīru... Jo īpaši, ja tās ir vairāku stundu garumā un ik pārdienas. (t)
Pateikt acīs gan arī noteikti nevarētu. Mēģinātu dot kādus nevainīgus mājienus. Piemēram, kad viņa atnāk, uztaisītu tēju un teiktu, ka var pasēdēt, padzert tēju, bet esmu tā pārgurusi ka pagulēšu un, ka viņas zvans pie durvīm mani jau pirmīt pamodināja. Vai nesēdētu tās stundas, bet darītu darbus, parādot, ka negarlaikojos mājās un, ka man ir gana daudz ko darīt.
09.12.2016 21:48 |
 
Reitings 9998
Reģ: 19.11.2014
Es liktu savai mammai to pateikt! Nu, es pati personīgi varētu savai mammai pateikt, lai neapgrūtina manu meitu/dēlu ar pārmērīgām vizītēm. Omītei gan kaut kā nevarētu pati pateikt, tādēļ atstātu to mammas ziņā!
09.12.2016 21:21 |
 
Reitings 2995
Reģ: 22.06.2016
uhh, mans ļaunākais murgs :-D man ļoti nepatīk, kad bez aicinājuma brauc ciemiņi, bet ar mazu bērnu mājās vispār nespēju iedomāties tādu situāciju.
Omēm vienmēr grūti kaut ko ieskaidrot un, pietam, neaizvainojot... bet es domāju, ka es vienkārši tā arī pateiktu, ka gribu padzīvoties mājās ar mazo viena, ne tik bieži ciemiņus uzņemt.
Pat ja viņa vienkārši sēž un dzer tēju, tāpat tak ir jākomunicē vai jāpievērš kaut kāda uzmanība, nevar īsti atslābināties savā nodabā... nu bišku papukstēs, apvainosies un pāries!
09.12.2016 15:19 |
 
Reitings 328
Reģ: 21.01.2013
Lai arī cik briesmīgi izklausītos, man šādā situācijā palīdzēja vien durvju aizslēgšana un tikšanās, kad abām pusēm ir ērti, t.i. iepriekš plānojot pasēdēšanas.
09.12.2016 15:06 |
 
10 gadi
Reitings 2238
Reģ: 27.02.2011
Es pārvāktos dzīvot citur, mani nervi būtu beigti
09.12.2016 15:02 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Ja nekā nevar sarunāt ne ar māhieniem, ne tiešā veidā, tad es laikam tiešām bieži vien izliktos, ka neesmu mājās. Vai arī pārceltos uz citu pilsētu :D
09.12.2016 14:49 |
 
Reitings 50
Reģ: 29.01.2009
Kad zvana pirms nākšanas, tad es lielākoties kaut kā arī atrunāju un aizbildinos, laikam tapēc biežāk nezvana pirms tam :-/ Par ko es arī visādi esmu teikusi, lai piezvana un tml. Bijis arī, kad atnāk pirms mazā miega un domā, ja viņa saka "kuš-kuš", kad mazais ieraudas vai, ja dzied (ko es nedaru), ka tā mazulis aizmigs ātrāk. Bet mazulim tās izdarības nav viņa ikdienas sastāvdaļa un reakcija ir tieši pretēja - tad gulēt negrib.
Un es nevaru pateikt neko no sērijas "Tu man traucē", jo tas ir rupji un būtībā IT KĀ jau netraucē, ka viņa sēž un dzer tēju, bet tajā pašā laikā... man ir par daudz tāda komunicešana :-(
09.12.2016 14:45 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Nu, ja izrunāšanās nav iespējama, tad katrreiz, kad zvana, necel telefonu. Es, piemēram, visus esmu informējusi, ka, ja bērns guļ, pa telefonu nerunāju. Arī, ja neguļ, katrreiz neatbildu.
Ja nāk bez zvanīšanas, var nevērt vaļā durvis (tas gan laikam būtu ļoti nesmuki) un teikt, ka nebijāt mājās.
09.12.2016 14:28 |
 
Reitings 2062
Reģ: 31.10.2015
Ja jums ir tuvas un atklātas attiecības , tad man liekas , ka pilnīgi dabiski pa telefonu būtu pateikt "vai , babiņ , šodien man maz laiciņa (esmu nogurusi , gribu nedaudz pagulēt) , gribu apdarīt darbiņus , varbūt nāc rīt/parīt ?" t.i. pie noraidījuma vienmēr nāc klajā ar piedāvājumu , kad vēlies viņu satikt un lieto deminutīvus .
Man šķiet , ka šāda forma un ir dabiska un nav aizvainojoša , jo arī viņai pilnīgi dabiski būtu jāsaprot , ka tu neesi 24h dienā brīva un enerģijas pilna , tev var būt arī citi plāni .
Iemeslus var izdomāt arī citus - gribi ar mazo aizbraukt uz centru (vienalga kur) utt
09.12.2016 14:18 |
 
Reitings 50
Reģ: 29.01.2009
Paldies, par ieteikumiem. Tāpēc jau es rakstu, ka gribu atrast risinājumu, lai līdzsvarotu situāciju. Es ļoti labi saprotu un apzinos, ka mana vecmāmiņa bezgalīgi priecājas par mazuli un vēlas pavadīt laiku kopā, un vēl mums visu to labāko! Es to ļoti novērtēju, ka mums viņa ir! Taču es esmu cilvēks, kam vajag arī telpu sev un tā vietā, lai dzertu tēju katru otro dienu un stundām runātu par neko jeb "kāds šodien ārā laiks", es labprātāk padarītu ko citu, kaut vai relaksētos vannā vai palasītu cosmo. Nepārprotiet, es varu parunāt arī ar viņu un padzert tēju šad tad, bet nu katra otrā diena jau paliek kaitinoši. Viņa laikam domā, ka man mājās garlaicīgi, kamēr mazā guļ, neiznu. Un īsti nezinu, kā to atrisināt bez strīdēšanās vai apvainošanās. Būs jāmēģina varbūt tiešām piesaistīt pastaigām ar mazo, kad mazulis paaugsies. Nesanāks viņai staigāt garus gabalus un auklēt baigi mazo, kamēr pats nestaigā muguras problēmu dēļ.
09.12.2016 13:59 |
 
Reitings 1512
Reģ: 25.09.2015
Mani noteikti neiepriecinātu šāda situācija. Mēģini omei teikt, ka pilnīgi pietiks ar vienu zvanu nedēļā un ka Tev pašlaik dzīvē ir tik rimts periods, ka pa dienām nekas nemainās. Iespējams, ka ome vienalga apvainosies, tad arī nebūtu godīgi prasīt viņai pieskatīt bērniņu, kad vien Tev savajadzēsies.
09.12.2016 13:19 |
 
Reitings 1859
Reģ: 08.09.2016
Nu pag, varbūt viņa nevēlas ikdienā vientuļi? Tapēc kavē ar Jums laiku?
09.12.2016 13:04 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Man ar saviem radiem nekad tādu problēmu nebūtu, jo viņi respektē manas vēlmes un manu brīvo laiku. Vīra māte gan būtu tā, kas uzskatītu, ka mana māja ir iebraucamā sēta, kur var nākt, kad pati vēlas. Risinājums? Nedzīvot pārāk tuvu tādiem cilvēkiem. Jo mierīgi to neatrisinātu. Ja kaut ko teiktu, būtu skandāls un apvainošanās.
09.12.2016 12:58 |
 
Reitings 166
Reģ: 05.04.2010
Varbūt vari viņai uzticēt mazo izvest pastaigās uz stundiņu, divām, kamēr mazais guļ. Pati pa to laiku apdarīt savas lietas. Man liekas, ka viņa vēlas justies vajadzīga un noderīga, protams, ka tas ir kaitinoši, bet noteikti var atrast kādu risinājumu :)
09.12.2016 12:56 |
 
Reitings 4224
Reģ: 26.09.2009
Es arī saprotu. Bet arī zinu, lai kā teiktu, manai omei tas noteikti sirniņu salauztu.
Bet jau ir tik tuva un mīļa, tad droši vien ir jāzin arī kā var arī normāli to izrunāt.
Tā ir tavas mammas mamma? Kā viņām ar attiecībām? Varbūt mamma var pateikt, ka Tev neerti un negribi aizvainot, bet ir tā un tā..
09.12.2016 11:30 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Lai cik ļoti mīli visus savus radus un ğimeni, mani tas tracinātu, padoma man nav.
09.12.2016 11:27 |
 
Reitings 615
Reģ: 20.10.2009
Es arī saprotu autori. Un šeit zvanu nepacelšana nelīdzēs, jo kad es tā izdarīju tad nodomāja, ka jau ir kaut kas noticis. Ja nepalīdz izrunāšanās, tad vari mēģināt pamainīt toni, kad atbildi uz ierastajiem jautājumiem, parādot to, ka esi nogurusi un vajadzētu tev dot iespēju atpūsties.
09.12.2016 11:23 |
 
10 gadi
Reitings 2493
Reģ: 29.01.2009
Es arī noteikti šādas ciemošanās neizbaudītu un nepavisam nepriecātos. Maksimums reizi nedēļā atļautu nākt ciemos, ne biežāk un vienalga cik tuvs cilvēks.
Bet tā kā tā ir vecmāmiņa, tad ar viņu jārunā savādāk, nevar tā vienkārši skarbi pateikt, lai nenāk, kā varētu citam pateikt. Nezinu kā, pati jau labāk viņu pazīsti, izdomā, kā pateikt. Jo samierināties arī nevajadzētu, ja nejūties tā labi.
09.12.2016 11:17 |
 
Reitings 2461
Reģ: 02.01.2010
Šie "būtu priecājusies" un "izbaudi" noteikti nāk no cilvēkiem, kuri nemaz nezina, kā tas ir, ja traucē bieža ciemošanās un personīgā laika zagšana. Nav svarīgi, cik tuvs ir cilvēks - ja viņš nāk pārāk bieži, tad tas krīt uz nerviem.
Omei jāpaskaidro, ka vēlies laiku arī sev, bez ciemiņiem un bez bezjēdzīgas runāšanas. Iespējams, viņa pilnīgi no sirds domā, ka tieši uzlabo Tev ikdienu un izklaidē.
09.12.2016 11:06 |
 
Reitings 1852
Reģ: 21.02.2010
Kas jums tas pa jocigam attiecibam, ka nevari pateikt, ka gribi atpusties.
Mana vecamate man ari zvana katru dienu un mes visi mazberni zvanam vinai. Nevienam nekad nav bijis apgrutinosi vai nepatikami, pat mana 14 gadiga masica sazvanas un runajas ar vinu stundam..
09.12.2016 10:34 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!