Sveiki!
Dzīvojam vienā ciemā ar manu vecmāmiņu. Nesen mums ģimenē ienācis mazulis. Tā kā vecmāmiņai darīt nav ko, viņa izdomā gandrīz katru vai katru otro dienu iemeslu nākt ciemos, vai "garām ejot" ienākt. Kaut ko atnest, it kā pakavēt laiku. Es jau citreiz pa telefonu atbildu, ka esmu ārā, guļu vai tml, bet teikšu godīgi, ka tā uzbāzība dien dienā truacē, katru dienu zvana un prasa "ko tad šodien darat?" vai "vai mazais jau rāpo?", tas ir kaitinoši, jo daram to pašu, ko vakar un, ja kas būs mainījies, es pateikšu. Un mazais pa pusdienu neiemācīsies rāpot četros mēnešos!
Citādi man vecmāmiņa vienmēr bijusi mīļa, laba, es nevaru viņai acīs pateikt "nenāc pie manis katru otro dienu" . Nebribu sabojāt attiecības un aizliegt viņai satikties ar mazmazbērnu, jo tas viņai tāds prieks. Bet kā savādāk to atrisināt? Varbūt jūs no malas varat ieteikt kaut ko.
Vīrs saka, lai vispirms mēģinu pati tikt galā, jo ja viņš iejauksies, tad teiks skarbi.
50
