Pārrakstīšana

Es būtu riebīgā skolotāja un pārrakstītājiem liktu sarežģītākus uzdevumus (jo īpaši tiem, kas sekmīgi)

Domāju, viņi patiešām neko nesaprot, jo pamatu nav.

Man jau šķiet, ka zem frāzes ''es neko nesaprotu'' slēpjas ''es pat nemēģināju iedziļināties un pacensties saprast'' ... citādi skolēns jau varētu mazliet detalizētāk noformulēt kurā mirklī rodas neskaidrība..

Man žēl, ka Tu nebiji mana matemātikas skolotāja, es lasu un radies iespaids, ka Tu tiešām nopietni gatavojies savām stundām. :-)
Es īsti nepiekrītu tam, ka skolotājs ir vainīgs, kāpēc skolēnam jāpārraksta kontroldarbs. Jā, piekrītu, ka skolotājam ir jāmāk ieinteresēt, bet es dzīvoju ar pārliecību, ka man matemātiku dzīvē nevajadzēs, tāpēc laidu muļķi. Turklāt man bija diezgan liels naids uz matemātiku no pamatskolas laikiem, taču es nekad neesmu vainojusi skolotājus.:-)

Pēc šiem rezultātiem tu tiešām domā, ka skolēni melo, ka neko nesaprot? Domāju, viņi patiešām neko nesaprot, jo pamatu nav.

Nekur neesmu teikusi, ka viņi melo. Stundās ļoti ņemu vērā viņu zināšanas, un vienmēr atgādinu pamatskolas kursa vielu, taču konsultācijās tomēr sagaidu, ka skolēns būs vismaz apskatījis kādu piemēru vai teoriju un jautās par to, kas patiešām nav skaidrs, nevis pieprasīs novadīt privāti visu tematu vēlreiz.
Es taču neatsaku visiem skolēniem.. skolēniem, kas prot pajautāt, vienmēr palīdzu. Un arī tos, kas pieprasa visu tematu, prom nedzenu, saku, lai ver vaļā grāmatu un meklē, ko pajautāt. Skumji ir tas, ka šī grāmatas atvēršanas reize bieži vien ir pirmā un pēdējā tematā. Vai tas ir dīvaini sagaidīt, ka skolēns arī pats kaut ko izlasīs, apskatīs?

Man jau šķiet, ka zem frāzes ''es neko nesaprotu'' slēpjas ''es pat nemēģināju iedziļināties un pacensties saprast''

Mana tipiskākā atruna vidusskolā.:-D

Ja skolai uzrodas prasība ļaut pārrakstīt sekmīgus darbiņus, tad skolotājam attiecīgi vajag lielāku daba atalgojumu, jo visas šīs pārrakstīšanas, labošanas pagarina darba stundas..

Kad mācījos skolā (tas bija pirms 10 gadiem), pārrakstīt varēja tikai dažos priekšmetos un tikai nesekmīgās atzīme, un arī bija noteikts reižu skaits, cik drīkst "mēģināt dabūt sekmīgu", īsti nezinu, jo nekad nebiju nesekmīga. Atzīmi varēja pārrakstīt konsultāciju laikā, noteiktā termiņā. Attaisnotie kavētāji rakstīja darbu kopā ar pārrakstītājiem. Šāda sistēma šķita godīga, līdz gadījās februārī salauzt labo roku un nogulēt slimnīcā, piedzīvot operāciju un vēl 6 nedēļas staigāt uz skolu kā klausītājai, jo pirksti bija saskrūvēti tā, ka nevarēju rakstīt. Pēc šā gadījuma bija ļoti daudz neuzrakstītu darbu un iekavētu ieskaišu, daži skolotāji atļāva atbildēt mutiski, daži lika nākt rakstīt pēc stundām noteiktā termiņā. Fizsiki visu nepaguvu un sabojāju toreiz liecību tā diezgan pamatīgi. Bija skolotājas, kas neklausījās un nesaprata, ka nepaspēju visu, jo ir tekošie darbi un kopumā 2mēneši iekavēto darbu visos priekšmetos...
par 7 raudāju tikai dažos priekšmetos, kuri ļoti padevās
par 6 raudāju tikai 12.klasē, kad matemātikas skolotāja izvilka pusgadā mistisku 6, kur vidējā bija 6,9, paskaidrojot, ka viņa rēķina pēc kaut kādas formulas, saskaitot "mazāk svarīgas atzīmes" atsevišķi, bet "lielākas atzīmes" atsevišķi, mēs par šo formulu un atzīmju svarīgumu, uzzinājām tikai pie atzīmju izlikšanas... Tas arī bija vienīgais 6 attestātā (t)

Es kaut kā neatceros, ka vispār kādreiz kaut ko būtu pārrakstījusi (lai gan reiz pat nesekmīga pusgadā esmu bijusi). Tā ka cepienu par "tiesībām" pārrakstīt un labot 8 uz 10 īsti nesaprotu. Sevišķi jau ne-12 klasē.

Mūsu skolā jebkuru vērtējumu var labot 2 nedēļu laikā - man vismaz atkrīt variants labot kaut kādus ļoti vecus darbus.

man liekas, ka mums ļāva pārrakstīt kontroldarbu neatkarīgi no vērtējuma. mani gan atzīmes skolas laikā īpaši "neraustīja", vidējā bez īpašas piepūles vienmēr bija virs 7,5 un ar to man pietika, bet man klasē bija meitene, kurai mamma nedeva kabatas naudu, neļāva iet uz ballītēm, ja kontroldarbā nebija vismaz 9. uzskatu, ka nav svarīgi vai kontroldarbu labi uzraksta ar pirmo, otro, trešo vai kaut simto reizi, jo galu galā galvenajām vajadzētu būt iegūtajām zināšanām, ne atzīmei.

uzskatu, ka nav svarīgi vai kontroldarbu labi uzraksta ar pirmo, otro, trešo vai kaut simto reizi, jo galu galā galvenajām vajadzētu būt iegūtajām zināšanām, ne atzīmei.

No skolēna puses - jā. No skolotāja puses, nu cik tad stundas virs apmaksātā darba laika strādāsi, lai visiem nodrošinātu tās iegūtās zināšanas? Ir taču kaut kādi limiti, kaut kāda sava dzīve tam skolotājam, vīrs, bērni, zelta zivtiņas, teātris, grāmata, izgulēšanās...

Cik es atceros, tad man skolā varēja pārrakstīt jebkādu vērtējumu, bet tikai vienu reizi un arī, ja nekļūdos 2 nedēļu laikā. Respektīvi, ja ir 5 un, pārrakstot 2 nedēļu laikā, tev ir 4, tad tu vairāk pārrakstīt nevari, jo vienu pārrakstīšanas iespēju esi izmantojis. Es neko sliktu tajā nesaskatu, jo var jau būt dažādi iemesli, kādēļ ir slikta atzīme, ne vienmēr tā ir nemācīšanās. Citreiz tēma nepadodas, citreiz skolniekam ir grūti uztvert to, kā skolotājs pasniedz. Man, piemēram, matemātika nepadevās, stundās arī cītīgi klausījos, bet, ja godīgi 40 minūtes 25/30 skolniekiem ir par maz, lai visi iemācītos vielu un saprastu. Es arī gāju uz konsultācijām, bet tas diži neko nepalīdzēja. Vēl tas, ka skolotāja vidusskolā nomainījās, manuprāt, visu pasliktināja. Arī divi dažādi skootāji mācību priekšmetu pasniegs atšķirīgi, un, ja tev nesimpatizēs tas skolotājs, tad būs daudz grūtāk iemācīties.

Pie velna, skolnieka mācību rezultāti ir atkarīgi arī no skolotāja, IR! Pati to izbaudīju uz savas ādas, pie vienas skolotājas "neko nesaprotot" pie citas saņemot 8 un 9, ar eksāmena rezultātu 87%. Tā kā. Ar savu neprasmi vai nevēlēšanos iedziļināties, skaidrot, cik nepieciešams, skolotājs var norakt arī spējīgu skolnieku.

mazpasaule, ja klasē ir daži skolēni, kas nesaprot priekšmetu, tā pa lielam ir skolēnu vaina, ja nesaprot visa klase (ar dažiem izņēmumiem), tad tā ir skolotāja vaina. Ja priekšmets nepadodas, tad no sākuma jau skolēnam un viņa vecākiem ir jāiegulda laiks priekšmeta apgūšanai, nevis jāgaida no skolotājas, ka viņa tagad nabadziņam 10x skaidros vienu un to pašu, jo viņš nav kaut ko sapratis. Man visas dzīves laikā nav padevies tikai viens priekšmets, tur arī vairāku gadu garumā man bija privātskolotāja, jo citādi šo priekšmetu nebiju spējīga apgūt. Uzskatu, ka tas ir tikai normāli.

Man jau šķiet, ka zem frāzes ''es neko nesaprotu'' slēpjas ''es pat nemēģināju iedziļināties un pacensties saprast'' ... citādi skolēns jau varētu mazliet detalizētāk noformulēt kurā mirklī rodas neskaidrība..

+++
Neatceros,ka kādreiz kaut ko būtu pārrakstījusi. Man šķiet mūsu skolā atļauts bija visiem, bet to darīja tikai nesekmīgie. Bet tas nebija populāri manas klases vidū un ar pārrakstīšanu nodarbojās tikai tie,kam bija nesekmīgas atzīmes. Tiem, kas gribēja labas atzīmes, mācījās labi uz pimo reizi.
Mums daudzas skolotājas gan piedāvāja papildus iespējas. Ja piemēram atzīme šķīrās starp 8/9, tad piedāvāja uztaisīt kādu nopietnāku referātu, prezentāciju utt. Bet tas bija tikai labo atzīmju īpašniekiem.
Bija viena skolotāja kura man šķiet, bija uzlikusi noteikumu, ka pārrakstot augstāk par 6 nevar saņemt. Jo pārrakstīt nekad nav labi, tas var būt tikai gandrīz labi. :-D Absolūti tam piekrītu.

bet konsultāciju skaits taču ir noteikts, skolēni nevar pārrakstīt kontroldarbu kad vien sagribas. un visiem skolēniem nav vēlmes uzlabot savu rezultātu. cik es atceros no saviem skolas laikiem, konsultācijas nebija īpaši apmeklēts pasākums.
protams, tas droši vien ir atkarīgs no priekšmetu skaita, ko pasniedz skolotājs un citiem aspektiem.

uzskatu, ka nav svarīgi vai kontroldarbu labi uzraksta ar pirmo, otro, trešo vai kaut simto reizi, jo galu galā galvenajām vajadzētu būt iegūtajām zināšanām, ne atzīmei.

Man tomēr nepatīk labot darbu divas, trīs un simts reizes katram no maniem 100+ skolēniem.
Pirms kāds jau bļauj, ka skolotāji tikai grib algu un slinkot, uzreiz pateikšu, ka nedēļā apmaksātas man ir precīzi 4 stundas, lai gan sagatavotos stundām, gan izlabotu tekošos pārbaudes darbus un mājasdarbus, gan izveidotu jaunus pārbaudes darbus un to papildus variantus pārrakstītājiem. Šīs 4 stundas es parasti kā minimums pavadu, lai sagatavotos tikai vienai darba dienai nevis veselai nedēļai (laikam atkal ļoti slikti strādāju, ka tik ilgi jāgatavojas darba dienai).
Viss, ko no skolēna sagaidu, ir tas, ka viņš pirms pārbaudes darba tomēr atvērs grāmatu un pamēģinās pamācīties. Vai tiešām mūsdienu skolēns nav paredzēts šādai aktivitātei, ko sauc par patstāvīgu darbu pie savas izglītības?

cik es atceros no saviem skolas laikiem, konsultācijas nebija īpaši apmeklēts pasākums.

Nezinu, kā citiem, bet manas konsultācijas ir apmeklētas un skolēnus es gaidu, un ar viņiem arī strādāju. Mana problēma ir tajā, ka skolēniem nav skaidra tā doma, ka pašiem arī kaut kas jāizlasa, un jāpamēģina izrēķināt bez manas uzraudzības. Viņu tipiska domāšana: konsultācija = brīnumzāles, kuras palīdz saprast matemātiku bez piepūles un darba

Lasot var redzēt, ka daži skolotāji ir nevietā. Nu ir reizes, kad tu nesaproti, tu nezini ko, vienkārši nesaproti. Tāpēc es varētu teikt milzīgu paldies savam vidusskolas matemātikas skolotājam, kurš ziedoja savu laiku, lai man palīdzētu sagatavoties eksāmenam, reizēm pat burtiski privātstundas vadīja, skaidroja visu pēc kārtas. Reti, kad tādi skolotāji ir. Ķīmijā arī viena tāda bija, 10.klasē man paskaidroja visu 2 gadu vielu, visu no nulles un neteica neko par manu čīkstēšanu, ka tiešām neko nesapratu. Bet nezinu - jums visām tik super atzīmes bijušas un tik labi gājis, ka nesaprotat vai kas.

Lauriee, tur jau tā lieta - " ziedoja savu laiku ". T.i., atņēma šo laiku savai ģimenei, saviem bērniem (ja tādi bija).
.
Ir forši, ja skolotājam ir vēlme un iespēja palīdzēt arī ārpus sava oficiālā, apmaksātā darba laika. Tur tiešām nav nekā slikta.
.
Slikti paliek tad, kad tas ir no skolotāja SAGAIDĪTS kā obligāts pienākums.

Ja atmiņa neviļ, pārrakstīt neko nevarējām, vidusskolā matemātikā pavisam noteikti.
Bija darbi,kurus nebiju rakstījusi un konsultācijās rakstīju (bija tendence kavēt stundas), bet es neredzu iemeslu,kāpēc būtu jāpārraksta, it īpaši sekmīgas atdzīmes. Vēl saprotu,skolotāju nākšanu pretī,ja atdzīmes izšķiras semestra galā, dod papildu darbiņus, lai būtu iespēja atdzīmi pacelt.

Piekrītu 57days!
Viena lieta ir pārrakstīšana... bet pati k/d sastādīšana un labošana ir laikietilpīgs process. Tepat forumā ir bijušas diskusijas par to, ka 2. pusītes vēlu pārnāk no darba, sēž ilgāk nekā paredzēts... Sašutums.. nepatika..
Arī skolotājam varbūt gribas doties mājās pēc noteiktā darbalaika.. un tajās veltīt laiku ģimenei (vai vnk sev).