Pārrakstīšana

Ja tie ir skolas noteikumi, es Tev ieteiktu ierosināt vadībai izmaiņas šajā jautājumā, citādi kāds var sākumā saņemt pieci, tad sagribēt seši un tā tālāk līdz 10, a Tu tik sēdēsi un piecas reizes labosi to darbu.

Tā arī notiek. :(
Darbi tikai krājas vairāk un vairāk, netieku līdzi. Jālabo gan tekošie darbi, gan jau ļoti vecie pārrakstītāju darbi. Visvairāk, mani tracina, kad skolēni, pārrakstītāji man pārmet, ka ilgi neesmu izlabojusi viņu pārrakstīto darbu, uz ko vienmēr atbildu, ka šie darbi nav prioritāte, ka pirmie ir jaunie darbi, kas rakstīti pirmo reizi.

Nu labi, vienu sekmīgo labot, bet, ja ir tā kā RainyDay skolā, kur tas viss var stiepties bezgalībā, tad taču par to ir jārunā ar vadību un kaut kas jāmaina, ja jau tie ir katras skolas pieņemtie noteikumi.

Skolniece: NĒ! Es neesmu gatava, es neko par šo tēmu vispār nezinu un neatceros. Māciet mani labāk tagad vēlreiz!

Šis vispār ir absurds. Ja skolniece ir bijusi stundās, tad normāli ir, ja konsultācijā uzdod konkrētu neskaidro jautājumu, bet, ja cilvēks sēž stundās un pilnīgi neko nezina, viss jāmāca no jauna, tad acīmredzami vecākiem ir jāgādā par privātskolotāju. Vai iespējams jāizvērtē konkrētās meitenes spēja mācīties attiecīgā mācību iestādē vispār.

Ir vairāki tādi skolēni, kas atnāk uz konsultāciju un veic pasūtījumu - man, lūdzu, visu tēmu paskaidrot. Gandrīz kā Makdonaldā - Man, lūdzu, lielo komplektu. :D
Pie tam, ja pajautā, kas tieši nav saprotams, kā varu palīdzēt, seko atbilde - es nezinu.
Skolēnam pat nav skaidrs, kāpēc viņš atnāca, skaidrs tikai tas, ka konsultācija ir maģiskas zāles pret nesekmību, un pašam nekas nav jādara.

Un tad Tu tā arī visu no jauna māci?

Kad maacijos,manaa skolaa vareeja iet labot tikai nesekmiigaas atziimes.Pat 4 nevareeja labot.Bet mums bija arii skolotaaji,kuri nelaava labot pat nesekmigaas.Un godiigi sakot uz sho pasniedzeeju kontroldarbiem visi vienmeer bija izmaaciijushies,jo zinaaja ka izlabot nevarees.Uzskatu,ka skolai nav jaadiktee noteikumi uz paarakstiishanu,bet gan pasham skolotaajam jaalemj-laut vai nelaut paarrakstiit.

Un tad Tu tā arī visu no jauna māci?

Pagājušajā gadā patiešām sēdēju ar viņiem, šogad tā neatļaujos. Uzreiz pasaku, ka esmu gatava palīdzēt, ja ir konkrēti jautājumi. Uz ko vienmēr ir ļoti negatīva reakcija, tāda - kā es tā drīkstu vispār?? Vairāki nobolās, nopūšas, un es pēc tam jūtos kā briesmīga skolotāja.
Bieži vien slimotāji uzskata, ka mans pienākums ir individuāli viņiem novadīt visas stundas vēlreiz konsultāciju laikā.
Kad es mācījos, mana slimošana bija tikai un vienīga mana problēma, tātad pašai vien jātiek galā ar iekavēto, šobrīd skolēniem šoks, ka tiek sagaidīts, ka viņi patstāvīgi atvērs grāmatu un kaut ko iemācīsies.

Manā laikā jau no pirmajām klasēm varēja, un pat vajadzēja iet pārrakstīt. Augstskolā kursā bija viens čalis, kas gāja labot 9-niekus uz 10-niekiem, jo gribēja sarkano diplomu, ko arī dabūja, tikai tagad, cik man zināms, strādā tizlā darbā ar mazu algu.
Es personīgi pārrakstīšanu skolā neatbalstu (izņemot nesekmīgās atzīmes), jo jāmācās ir tagad, tūlīt. Dzīvē tu daudz ko nevarēsi pārrakstīt, pārtaisīt, utt. Ja vilciens aizgājis, tad aizgājis.
Man patika kā mums bija vienā priekšmetā, neatceros tikai, kurā - katrā semestrī varēja pārrakstīt vienu darbu, kopā gada laikā tās bija maksimums 2 reizes. Varēja pārrakstīt 9 uz 10. Ja bija septiņi divnieki, no tiem pārrakstīt varēja divus. Ļoti pareizi. Neveiksme var gadīties katram, piemēram, nomirst vecmamma, nepaspēj sagatavoties kontroldarbam, jo ir lieli kreņķi. Vai nepaspēj sagatavoties vienam kontroldarbam, jo citur gatavojas olimpiādei. Bet man bija tādi klasesbiedri, kas gāja visu pārrakstīt, nu tas nav normāli.

A kas notiktu, ja Tu pieņemtu savu uzstādījumu, ka ļausi pārrakstīt tikai nesekmīgi uzrakstītos darbus vai vēl papildus, teiksim, vienu sekmīgo, pēc izvēles, semestrī? Būtu problēmas tiešām ar vadību?

pārrakstīšanu skolā neatbalstu (izņemot nesekmīgās atzīmes), jo jāmācās ir tagad, tūlīt. Dzīvē tu daudz ko nevarēsi pārrakstīt, pārtaisīt, utt. Ja vilciens aizgājis, tad aizgājis.

+++

Nu es cik atceros - pārrakstīšana vienmēr nozīmēja lielākas problēmas un smagāka atzīmes iegūšana. Pirmo reizi rakstot - raksta visi, daudz cilvēku, var paspēt pirms tam ar visiem parunāt un daudz uzzināt, ja neesi kaut ko paguvis iemācīties; var apmainīties ar špikeriem; var ērti nošpikot, jo vairāk cilvēku, jo lielāka iespēja apsēsties izdevīgā vietā un nelekt pasniedzējam acīs. Kad pārraksti - esi pasniedzēja acu priekšā, nav nekāda "auditorijas" atbalsta, un kontroldarba variants - visgrūtākais.
Nu tā bija manos laikos...
Par to, ka pārraksta jebkuru atzīmi - štrunts. Bet es noteikti neietu atstāstīt visu tēmu un konsultācijas vispār nenozīmētu. Vai arī tikai vienu - tajā dienā, kad pārraksta (apmēram kā tiek ņemta braukšanas stunda, pirms braukšanas eksāmena). Un pirms tam paziņotu, lai nāk jau ar konkrētiem jautājumiem.

Kāda jēga pārrakstīt atzīmi no 1-8 klasei? ja ir 5? 9, 12 klasē vēl saprotu.

Skolniece: NĒ! Es neesmu gatava, es neko par šo tēmu vispār nezinu un neatceros. Māciet mani labāk tagad vēlreiz!
Skolotāja: Vai tev ir kādas konkrētas neskaidrības?
Skolniece: Nē, man vajag pilnīgi visu.

Pret šo ir lielisks risinājums: mācību grāmata rokās, atveram 4. nodaļu un KONSPEKTĒJAM pierakstos. Ja tas ir "soft" priekšmets (vēsture, literatūra), liec konspektēt garus gabalus, pie kam pareizi konspektēt. Kad ir labs (!) konspekts, māci vielu. Ja tas ir eksaktais kā fizika, matemātika, papildus konspektam atprasi formulas, kamēr visas nepieciešamās formulas (arī no blakus tēmām) nevar noskaitīt, tikmēr neko nestāsti, vispirms formulas, tad konsultācija.
Pāris reizes pakonspektēs, vairs nevajadzēs viņai "pilnīgi visu".
Jo skolas uzdevums taču ir iemācīt mācīties, vai ne tā?

Es gan jau kādu laiciņu skolā vairs nestrādāju, bet pirms tam mums bija tā - ja kontroldarbs nav rakstīts - nv, kuru drīkst labot noteiktā laikā periodā tikai tādā gadījumā, ja ir attaisnojošs iemesls, kādēļ skolēns attiecīgajā dienā nav ieradies skolā, bet ja grib pārrakstīt kontroldarbu (nesekmīgi vai sekmīgi uzrakstītu - vienalga) spēkā stājas 0,7 koeficents - respektīvi iegūtais vērtējums/punktu skaits tiek reizināts ar 0,7 :) Tātad, pat ja visu uzraksta pareizi, maksimālais iegūstamais vērtējums ir vien 7 balles (nevis 10 balles, kā tas ir rakstot pirmajā reizē) Manuprāt, ļoti laba sistēma, skolēni vairs nedzīvoja pēc principa "ai, nu uzrakstīšu kaut kad vēlāk", bet mācījās, protams, nāca arī labot, ja nebija sanācis uzrakstīt tik labi, cik gribētos, bet rēķinājās, ka tik augstu vērtējumu iegūt neizdosies. Un, manuprāt, šeit viss ir godīgi - gan pret tiem, kas pārraksta, gan pret tiem, kas mācās un dara visu laicīgi :) 8-)

Nevajag baidīties no problēmām ar vadību. Tu esi skolotāja, uz tavu amatu nebūt nestāv rinda ar super kvalificētiem darbiniekiem. Vadībai vajadzētu vairāk trīcēt un drebēt par to, lai jaunā un atraktīvā skolotāja neaizietu strādāt citur.
.
Par pārrakstīšanu kā tādu, nu, nedomāju, ka to vajag veicināt. Konsultāciju laiks tev ir konkrēts un limitēts, tikko kā tā stunda (?) beidzas - atā, bērniņ, man jāiet mājās skatīties seriālus (OK, labot kontroldarbu jūru).
.
Mīkstās sirdis aj, ka izmanto! Tad nerādi, ka tev tāda ir.

Hmm, kad es mācījos, man 7 likās pieņemama, bet pilnīgi noteikti ne laba, bet 6 noteikti gāju labot.
Un jā, visur, kur bijis tas gods mācīties, skolotāji drīzāk priecājušies, ka kāds vispār piesakās uz papildstundām, vēlas uzzināt ko vairāk utt. Un vēl. Tā ir ļoti bieža problēma skolēnam, ka viņš palaida garām kādu vielu, tās trūkstošās zināšanas protams velkas līdzi un traucē apgūt jaunu vielu (eksaktajos priekšmetos) un tad protams, ka skolēnam ieslēdzas tas - es nesaprotu neko, jo viņš pats nespēj nodefinēt kas tieši nav saprotams, kur un ko palaidis, un, manuprāt, skolotāja uzdevums arī ir palīdzēt saprast, kas ir tas, kas nav saprotams un paskaidrot to. Citādi, laikam, naudu par konsultācijām (kā pielikumu pie algas) saņemt patīk, bet izskatās, ka to naudu nopelnīt (strādājot ar skolnieku) negribās, gribās vēsi atsēdēt to laiku, kad paredzētas konsultācijas.
P.S.: tādu skolotāju skolās ir ļoti daudz. Kādreiz videnē es nevilku mateni, bija knaps sešinieks, arī nemaz nemācēju nodefinēt, kas tieši nav saprotams, un bija tāda pat učene kā tēmas autore, kura nemaz negribēja iedziļināties, kur problēma, tikai vēlāk, pārliekot eksāmenus un izejot eksternātu pie dikti foršas skolotājas, matenes eksāmenā dabūju jau 87%. Tā kā. Es tādām, kuras negrib ieguldīt it nemaz tādos skolniekos, kuri prasa vairāk pacietības, ar likumu aizliegtu tuvoties mācību iestādēm.

Jā, problēmas sākumā, protams, būtu no vecākiem.
Skolēni sūdzētos vecākiem, vecāki noteikumus vienmēr pārzina pat labāk nekā šo noteikumu autori, vēlāk problēmas ar vadību, jo vecāki būs sūdzējušies.
Ļoti iespējams, ka vecāki vienkārši parakstītos, lai man noņemtu viņu klasi, ja es neņemtu vērā viņu iegribas.
Es esmu pavisam jauna skolotāja, tāpēc man nav dižu iespēju aizstāvēt savas prasības jeb cīnīties par savām tiesībām, jo vienmēr būs attieksme no vecākiem, ka vēl neko nesaprotu.

Un tā kā esmu strādājusi arī skolas vadības pusē - zinu, ka vismaz mūsu skolā skolotājus, kuriem ir sava sistēma un "mugurkauls" ļoti ciena un novērtē :) Nedomāju, ka vadība iebildīs, tie drīzāk varētu būt skolēnu vecāki, bet ja skolēniem jauno sistēmu paskaidro, visam būtu jābūt kārtībā :)

Jo skolas uzdevums taču ir iemācīt mācīties, vai ne tā?

Jā, tā ir. Tikai labs skolotājs parasti arī prot palīdzēt skolniekam atrast to problēmu, kas kavē viņa mācīšanas procesu. Bet desmitkārtīgā konspektēšana izklausās jau pēc represiju metodēm, citreiz tas skolnieks nemaz vairs nenāks klāt, palīdzību neprasīs un samierināsies ar to savu knapo atzīmi.

Vecākiem izpatikt nekad nebūs iespējams. Ir jāuzaudzē bieza āda un jāiemācās diplomātiski viņus nolikt vietā. Ja atnāk vecāks un priekšā redz bailīgu jaunu meitenīti učeni - respekta nebūs nekāda. Toties, ja pierādīsi sevi kā stingru un taisnīgu pedagogu - tad vecāki neiebildīs pret sistēmu (nu vismaz ne lielākā daļa, jo idioti tāpat atradīsies)...