*Bella* jā, tas gan. Es biju izšķīrusies ar iepriekšējo draugu un sāku ļoti daudz dauzīties apkārt, patika atpūsties, bet tad sapratu, ka vajag bišķi nomierināties, jo bija jau par daudz un ar viņu es paliku rāmāka, lai gan man pat negribējās reizēm ar viņu sadoties rociņās vai vispār mīlināties :D Jutos ļoti neērti un īstenībā nesapratu vai viņš uzskata, ka esam kopā vai neesam, jo visu laiku likās, kad randiņojam. Un es kā stulbāka pajautāt ar nespēju, ko viņš gaida no mūsu tā brīža attiecībām. :D Likās viņš riktīgs džentelmenis, sasodīti glīts un tā, bet tad vēl nejutu vai man vispār ir vajadzīgas attiecības un ar viņu, jo kaut kas atgrūda. Bet kaut kā turpinājām un tad viņš aizbrauca un ar laiku sapratu, ka viņš ir ideāls priekš manis, ka ilgojos pēc tā, kas kopā mums bija. Un viss notika! :)