Izšķīros no 5 gadu ilgām attiecībām+1 gadu pirms tam bijām tikai draugi.
Izšķīros šī gada martā. Johaidī, ātri laiks skrien, 8 mēneši jau pagājuši!!! Liekas tas bija nesen, jo ļoti liels notikums manā dzīvē tas bija. Nu jau man 4 mēnešus ir citas attiecības, un vēl pirms tam 4 mēnešus baudīju randiņus un brīvas meitenes dzīvi.
Bet par pārvarēšanu manā gadījumā tas nebija TIK smagi, cik es iztēlojos pirms to reāli izdarīju. Jo reāli briedu tam laikam gadu vai 1,5g. Un pēdējais pusgads jau bija galīgi garām.Pārcietu to vieglāk nekā iedomājos tieši tāpēc, ka izdzīvoju līdz galam attiecību beigu fāzi un biju nobriedusi. Bet pats akts notika ļoti spontāni, pēc liela trača ko viņš uzrīkoja. Sapratu, ka tas ir labs moments lai paņemtu cepuri un aizietu. Viņam tas bija milzu šoks, jo es tik ilgi pacietu viņa nepilnības, ka viņam bija liels šoks, ka šī nav kārtējā tāda reize kad paciešu. Mīlēju to cilvēku patiešām, ir vēl saglabājusies radniecības jūtas un vispār siltums uz to cilvēku, bet es vnk nespēju būt kopā, bija par grūtu. Bet tāpat šķiroties bija trauksmainība, arī pāris nedēļas asaras šad tad (bet salīdzinoši ne daudz). Bet trakākā sajūta bija, ka saproti, ka tas notiek pa īstam un, ka tas nav sapnis vai murgs no kura pamodīsies. Bet tas bija to vērts. Un arī tu ar laiku sapratīsi - tas bija to vērts!!!! :) Nu ļoti daudz ar draugiem tagad komunicē, emocionālo siltumu saņem citur :) un iedomājies.... visas durvis dzīvē ir vaļā, super!! :)
6
