...protams..... Atbrauca speciāli pie manis un tikāmies. Tai pašā vakarā vis kā ierasts - kāda filma, kas uzkožams un gulēt. No rīta mierīgi zvana citam un grib uzaicināt uz kino. Sarakstās ar pārējiem un tas jau nekas, ka atbrauca pie manis uz vienu nakti. Viena pati dzīvo. Aizvien meklē savu laimi? Cits gadījums, kad tā šķiršanās ir visai... Nevar atrast īsti vārdus. Ja pēc ilgas sarakstīšanās sanāca tikties vairākas reizes. Kādu no tām grib izjaukt kāds cits cilvēks, bet tas ir visai pašsaprotami, kapēc. Pēdējā tikšanās reizē, kur viņa dzīvoja - paziņo, ka tagad brauks projām uz visiem laikiem - uz ārzemēm. Šī nu ir tava pēdējā iespēja izdarīt to, ko neizdariji pašā sākumā. Vēl viens gadījums - ilgi gadi kopā. Ļoti īsi izsakoties.. Kādu dienu vienkārši uzmet uz ielas skatu kādam citam - šis man derēs, varbūt. Piedod, mums nekas nespīd. Bet pirms tam pie kāda t/c bija plānots pārgājiens. Ir laiks iet. Bet ko es redzu, ka viņa vienkārši ir auto un brauc uz kārtējo tikšanos ar kādu. Pēc ilga laika uzraksta sms - šitas manai mammai nepatika. Nederēs. Nu, skaidrs. Veiksmi meklējumos. Un tādā apmēram veidā pa šiem gadiem pieļāvu, lai tas notiek'. Kā saka - nevar turēt būrī. Lai jau izbauda dzīvi. Es tās saucu par brīvajām attiecībām. Pagājuši pāris gadi kopš tā visa un aizvien nevar aizmirst. Vīriešiem tas ir smagi. Sievietēm - tīrais sīkums. Nav nekādu jūtu, pārmetumu un nekā cita - tas ir tik vienkārši pateikt tos pāris vārdus. Atradīs tak citu, vai ne. Tā tas dzīvē notiek. Neko darīt. Jādzīvo tālāk un jāseko līdzi, kas notiek viņas dzīvē. Jo....................................