Atņemt bērnu

pukje_roze, kāds ir iemesls tam, ka māsa grib šķirties?

Kāda īsti ir starpība starp aizgādni un aizbildni? Aizgādnis var būt viens no vecākiem, bet aizbildnis būs, piemēram, adopcijas gadījumā? Latviešu valoda nav mana dzimtā un šādas valodas nianses ir diezgan svešas.

Kā to izvērtē? Ko ņem vērā?

Šeit lielu lomu spēlē bāriņtiesa, kas sniedz tiesai atzinumu. Par kritērijiem nezināšu, varbūt var iet uz bāriņtiesu un interesēties.

Pirmkārt, ir aizgādība pār bērnu (nevis aizbildniecība).
Otkārt, Civillikuma 200.pants nosaka, kad vecākam var atņemt aizgādības tiesības:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Un 203.pants nosaka, kad aizgādības tiesības var tikt pārtrauktas.
Treškārt, ja vecāki nevar vienoties, parasti tiek noteiktas saskarmes tiesības (bez aizgādības tiesību atņemšanas vai pārtraukšanas). Civillikuma 181. un turpmākie panti. Bērnam ir tiesības uz personisku kontaktu ar abiem vecākiem.
Ceturkārt, situācijās līdzīgās kā Tavas māsas gadījumā, tiesībsargājošas iestādes lielākoties nostājas mātes pusē. Dārgs un zinošs advokāts no tēva puses diez vai panāks viņam labvēlīgu lēmumu, ja nav pierādījumi par augstākminētajiem apstākļiem (māte alkoholiķe, utt.).
Piektārt, man tas vairāk izklausās pēc šantāžas un manipulācijām. Ja tēvs patiešām ceļ prasību, māsai vēlams doties pie jurista vai advokāta, kas īpaši specializējas ģimenes lietās.

Un pēc tava teikuma sanāk, ka tādas tēva tiesības neeksistē?

Tā es neteicu. Jau minēju, ka aprūpes tiesībām jābūt vienlīdzīgām, jo bērnam vienlīdz nepieciešami abi vecāki. Bet vēlme panākt aizbildniecību tikai sev, neliecina par rīcību bērna interesēs.

Likteņa vēstnesis, tagad es saprotu tavu domu, vārdu "atņemt" lietoju, jo tas ir tas ko teica bērna tēvs. Domāju ka ir pašsaprotami ka bērns nav lieta, ko var atņemt. Izrādās, nē. Ok, atvainojos par vārda izvēli.
Tas par ko gribēju parunāt, ir vairāk šis:

Ne es, ne tu nezinām kā ir labāk tavas māsas gadījumā. To var noteikt tikai izvērtējot kur bērnam būtu labāk.

Kā to izvērtē? Ko ņem vērā?
Tā nav taisnība, ka par bērnu neviens nedomā, abi vecāki viņu ļoti mīl. Manai māsai nav vēlmes kļūt par vientuļo māti, bērnam tēvs ir un būs. Bet tādam variantam, ka viņa ar bērnu tiekas divreiz mēnesī, viņa arī nav gatava piekrist, jo kāds tam būtu pamatojums?

Visburvīgākā, Tu domā, ka tēvs vēlas atņemt labai mātei tiesības uz bērnu aiz lielas mīlestības un gādības bērna labā?

Kā tēvs var atņemt mātes tiesības? Tas ir kāds papīrs? Un pēc tava teikuma sanāk, ka tādas tēva tiesības neeksistē?
.............
Man skolā bija priekšmets ''Tiesību pamati''. Skolotāja bija agrāk strādājusi tieši ar šādiem gadījumiem un viņa stāstīja, ka tiesa pamatā lemj par labu mātei. Stāstīja gadījumus, kad māte ir alkoholiķe, bet tēvs kārtīgs. Bet tiesa lemj par labu mātei. Un tieši šajā gadījumā māte centās ieriebt tēvam, jo viņa nerūpējās par bērnu. Kad tēvs bija savācis bērnu pie sevis bija viss noliesējis, pie viņa atkopās...bet tiesa vienalga lemj par labu tādai ''mātei''.
Tā kā atvaino jāskatās no bērna interesēm, nevis vecāku.

Es, kaut kā arī es šoreiz piekrītu Likteņa vēstnesis!

Likteņa vēstnesis, es īsti nesapratu, kam ir veltīts šis aizvainotais komentārs, un kāds tam ir sakars ar manas māsas situāciju. Ne jau viņa ir tā, kura draud ar bērna "atņemšanu", bet gan bērna tēvs!

Nevienu aizvainot negribēju, bet ''dzelonis'' manā tekstā gan ir atrodams. Kāpēc? Tāpēc, ka liels vairums sieviešu šādos gadījumos nedomā bērna labā, bet gan savās interesēs. Šajā pašā forumā bija tēma, kur daudzas teica, ka ''savu'' bērnu neatdotu...te gribas nolamāties. Mātes un tēva tiesības audzināt bērnu ir vienādas! Bet dažas uzskata, ka viņu tiesības ir lielākas tikai tāpēc, ka ir māte. Bērns ir ''mūsu'' nevis ''mans''. Bet kā iepriekš rakstīju bērns nepieder nevienam jo nav lieta, bet gan dzīvs cilvēks.
.........
Kas tavā komentārā mani sadusmoja - tas ir šis teikums .
Kā jau rakstīju bērnu nevar atņemt, jo bērns nepieder nevienam.
Un tu liec starp atņemt un tēva tiesībām vārdu jeb, tātad tu piederi pie augstāk minētajām personām kuras mātes tiesības audzināt bērnu stāda augstāk par tādām pašām tēva tiesībām. Un tas nav pareizi.
.........
Ne es, ne tu nezinām kā ir labāk tavas māsas gadījumā. To var noteikt tikai izvērtējot kur bērnam būtu labāk. Es nesaku, ka tavā gadījumā pie mātes būtu sliktāk, bet gan tikai to, ka ne viņa, ne tu un cik saprotu arī tēvs neraugāties no bērna skatupunkta.
.........
Lielākoties ir labāk, ja bērns dzīvo pie mātes, jo parasti ikdienā viņa ir agrāk vairāk rūpējusies (bet ne visos gadījumos), bet tāpat daudzos gadījumos ir labāk lai dzīvo pie tēva. Katrs gadījums ir individuāls.
Bet otram vecākam nevar liegt satikties + var darīt tā, ka piemēram noteiktas nedēļas vai dienas dzīvo pie otra vecāka.
Bērnam ir divi vecāki - māte un tēvs.
..........
Tas ko gribu pateikt, ka vajag skatīties no bērna interešu puses nevis no savas (mātes/tēva). Konkrēti tu raugies no mātes puses, jo viņa ir tava māsa.
..........
Ceru, ka viss nokārtosies tā lai bērnam būtu labāk!

Bet kā mēs zinām, cik laba/slikta māte ir?

Visburvīgākā!, es nezinu ko vēl te varu izklāstīt. Māsa grib šķirties, vīrs negrib. Viņa piedāvājusi variantu, ka bērns pavadīs 50% laika pie katra no vecākiem. Uz ko viņš atbild ka nē, ja viņa iet prom, lai iet viena un tiekas ar bērnu 2 reizes mēnesī, jo viņš negribot ka bērns tiekot vazāts pa īrētiem dzīvokļiem. Noalgošot labu advokātu un to panākšot. Tā kā viņš daudz strādā, bet māsa ir mājās ar bērnu, bērns ir ļoti pieradis būt ar māsu. Līdz ar to māsas vīra vienīgais arguments, ar ko viņš ir labāks, ir finansiālais nodrošinājums, dzīvoklis. Tāpēc gribēju noskaidrot, cik svarīgs ir šis arguments.
Oficiāli viņi vēl nav uzsākuši šķiršanos, iešot laikam kopā pie kaut kāda terapeita vispirms.

Visburvīgākā, Tu domā, ka tēvs vēlas atņemt labai mātei tiesības uz bērnu aiz lielas mīlestības un gādības bērna labā? :D

Sievietes nu dien ir dīvaini radījumi.
Sāksim ar to, ka neviena nezin patieso situāciju. Ir māsas viedoklis un izklāsts. Atņemt, ieriebt, šantažēt....
Kad vīrietis pamet ģimeni un NEgrib rūpēties, tad visas ir mātes pusē. Kad vīrietis grib rūpēties, atkal mātes pusē.

Redzams, ka tēvs vēlas ieriebt bērna mātei, nevis rūpēties par bērna labklājību. Ir valstis, kur tas spēlētu lielu lomu tiesā, jo bērnam ir jāaug veselīgā vidē, bet, ja tēvs domā tikai par ieriebšanu, ne par bērna sajūtām, tad ko tur vēl domāt? Šeit primārais ir bērns un bērnam ir nepieciešama gan māte, gan tēvs un abi ir nepieciešami vienlīdz stipri. Bet cik ļoti mūsu tiesu sistēma tam pievērš uzmanību, es tiešām nezinu. Ceru, ka arī bērna viedoklis tiek ņemts vērā.
Daudziem šķiet, ka viņi šķiras un tas skar tikai viņus, aizmirstot, cik lielu lomu tas spēlē bērna dzīvē, kādam vēl nepietiek kauna padarīt bērnu par labu augsni šantāžai. Cik veselīgi dzīves apstākļi būtu ar tādu vecāku, bail domāt. Nē jau bērnam galvenais ir tēva pirktās mantas, bet gan drošības sajūta un sajūta būt mīlētam.

Likteņa vēstnesis, es īsti nesapratu, kam ir veltīts šis aizvainotais komentārs, un kāds tam ir sakars ar manas māsas situāciju. Ne jau viņa ir tā, kura draud ar bērna "atņemšanu", bet gan bērna tēvs!

Man vienreiz dzīvē jāpiekrīt Likteņa Vēstnesim, ka diemžēl pārāk bieži bērna labākās intereses netiek stādītas pirmajā vietā. Jā, ir grūti izšķirties un saglabāt cieņpilnas vecāku attiecības un līdzvērtīgi rūpēties un brīžiem ir kārdinājums paķert bērnu padusē, aiziet neatskatoties un vienkārši izslēgt to otru no savas dzīves, bet tas nav ne veselīgi, ne vajadzīgi.

atņems bērnu jeb panāks sev aizbildniecības tiesības

Domājams jūs jau zināt, ko es te gribētu uzrakstīt par šitādām .....
...........
Bērnam jāpaliek pie tā vecāka dzīvot kurš var nodrošināt labākus dzīves apstākļus + rūpēsies. Un daudzos gadījumos tā nav māte. Protams pie mums tiesu sistēmā ir iekārtots tā ka mātes gandrīz vienmēr uzvar, pat ja ir alkoholiķes.
Atņemt neko nevienam nevar. Bērns pirmkārt nepieder nevienam, viņš ir indivīds nevis lieta. Otrkārt otram vecākam ir visas tiesības satikties ar bērnu, jo kā jūs sludināt, tad bērnu neieņem tikai viens, bet gan kopīgi...tikai kaut kas jums šādās situācijās ar smadzenītēm notiek un tāda lieta piemirstas un bērns pēkšņi kļūst tikai jūsu īpašums. Prātiņ nāc mājās...

Un nedomāju, ka šajā gadījumā var atņemt mātei bērnu, tēvs tiešām egoistiski dara un ko tādu teikt mātei, nu nav tas pareizākais. Tā jau skaitās iebiedēšana.
Bērns ir mazs, viņs nevar pateikt ko vēlas, bet māte viņam ir noteikti vajadzīga. Nauda nav lielākais faktors, darbu var atrast, dzīvesvietu arī , problēmai nevajadzētu būt.
Tāpat tēvam ir jāstrādā, kas auklēs bērnu? Tā vīriešu pārgudrība...

100 punkti tas vīrs to dara aiz savas atriebības, egoisma, nevis tāpēc, ka uzskata, tā bērnam būs labāk.
Reāli, šaubos, ka viņš varētu uzvarēt, tomēr algu atšķirība ir 300 eiro un viss, galvenais bērna māmiņai sameklēt dzīvesvietu. )) nav iemesla atņemt, ja viņa ir laba māte, rūpējas.
Trakāk būtu, ja sieviete būtu savā ğimenes dzīvē pataisīta par mājsaimnieci un viņai vairs nebūtu darba, naudas, savas dzīvesvietas.

Kuram labáks advokàts un vairák naudas tas arî uzvarès,ja aizies līdz tiesai...Bet vispàr pèc pieredzes paziñu saku,ka tiesas vairàk màtes pusè..