Atņemt bērnu

Nu, ja 2gadīgs bērns ir 2 gadus diendienā bijis ar mammu, tad es arī izteikšu dzimumu līdztiesību graujošo viedokli, ka, visicamāk, šobrīd bērnam drusku vairāk tomēr vajag mammu, nevis tēti. Un "es tev atņemšu bērnu" gadījumā, ja māte ir normāla, ir 100% manipulēšana, nevis kvēla mīlestība pret bērnu un bērna interešu stādīšana pirmajā vietā.
Bet nu, šaubos, ka miljonārs ar 1000 eiro algu un dzīvokli varēs bomzenei ar 700 eiro algu un bez dzīvokļa tā bez nopietna pamatojuma vienkārši "atņemt bērnu".

Zini vairākus līdzīgus gadījumus..arī tàdu kur māte konkrēta palaistuve un tēvs bērnu negribēja atdot, liekas loģiski, bet pats bērns, 4 gadi apm, to vien darīja kā raudāja pēc mātes. Beigās tēvs atdeva ar...un ziniet? Nekas tam bērnam nekaiš..sen jau iet skolā un dzīvo normālu dzīvi, tiekas arī ar tèvu un viss ok.

Ja jau tev zināms tāds gadījums, tad jau vienmēr māte ir labākais, kas bērnam var būt ne? (tas bija sarkasms ;-) )
Es savukārt zinu situāciju, kur bērna aug pie mātes, bet tā kā viņa visu laiku strādā, bērnu audzina vecmamma, kas pat nevar normāli bērnam pagatavot ēdienu. Vienlaikus, tēvs tiek nostumts malā, viņš maksā alimentus, kā arī apmaksā bērna mātes dzīvokli un visus bērna izdevumus. Kad bērns ir ar tēvu, tad iet uz pulciņiem, mācās lasīt, utt, bet ne mātei, ne vecmāmiņai laika tam nav.
Vienreiz vecmāmiņa paprasīja bērnam, pie kura no vecākiem patīk labāk, atbilde bija - pie tēva. Un pie kā tik un tā dzīvo bērns? Pareizi - pie mātes.

Anyway...esmu mātes pusē vienalga :-)

Es gan esmu bērna pusē. Šie gadījumi ir jāvērtē individuāli. Un principiāli atrasties mātes vai tēva pusē ir muļķīgi. Ir sievietes, kas izmanto bērnu, lai manipulētu ar vīrieti. Un ir vīrieši, kas dara to pašu. Tāpēc vienmēr jāskatās, kā būs labāk bērnam.

Izskatās, ka vīrietis negrib vienkārši šķirties, tāpēc uzstāda ultimātu, ja izjauksi mūsu izveidoto ğimeni, tad paliksi viena.
Jo māte ir piedāvājusi tikšanos laiku 50 uz 50, ka abi varētu pavadīt laiku ar mazo vienādi, bet vīrietis spītējas un negrib pazaudēt savu mīļoto (kā nekā ar bērnu pēc šķiršanās nebūtu problēmu, jo abiem būtu vienādas tiesības), vienīgais, kas viņu interesē ir saglābt attiecības ar bērna māti.
Un + kā redzams viņš attiecību laikā viņu centies ierobežot un padarīt par savu īpašumu.
Tādēļ viennozīmīgi esmu mātes pusē,viņai nav jāpacieš, ka kaut kāds tēviņš grib viņas dzīvi padarīt par elli un negrib laist prom tikai sava privātīpašnieciskuma dēļ. Šis nav tas gadījums, kad mātei ir problēmas ar likumu, alkoholu vai vēl kaut ko. Viņa grib visu risināt mierīgā ceļā, pretenzijas ceļ bērna tēvs, kurš kategoriski atsakās uz iespēju abiem vienlīdzīgi rūpēties par savu atvasi.

Tas ir 2gadīgs bērns!! Viņam ir vajadziga māte!

Bērnam ir vajadzīgs arī tēvs.

Es atļaušos nolamāties: Peekaboo1 tu esi dura!
...........

Viņam ir vajadziga māte!

Ak, tēvs nav vajadzīgs...

Ko diez tas tēvs ar tiem 300€ vairāk var dot bērnam??

Personiski es neko par naudu neesmu teicis, bet atbildot uz tavu jautājumu: Tēvs var dot to, ko māte nevar. Tas būtu - tēva mīlestību.
Tāpat citos gadījumos gan soc. gan fizisko drošību.

Vispār nesaprotu kā var mātei atņemt bērnu, tas ir nežēlīgi

Negribu visu laiku atkārtoties, bet te neiet runa par bērna atņemšanu, ko nevar izdarīt. Bet tavu domu sapratu. Tātad tēvam ''atņemt'' ir labi un apsveicami?

tam bērnam nekaiš

Kā tu to zini? Vai tu vari ieskatīties citu dvēselēs? Interesanti.

Anyway...esmu mātes pusē vienalga

Esmu šajā forumā centies pārāk nelamāties, bet tagad izteikšos standarta cosmiešu dialektā: Es ļoti ceru, ka tev nekad nebūs bērnu + vīrs. Tas būtu noziegums pret bērnu/iem + man būtu žēl vīra, ka viņam tāda garīgi slima sieva.
........................
Atvainojiet, bet tādas kā Peekaboo1 bojā visu priekšstatu par labu māti. Visticamāk viņai ir bijusi personiska pieredze ar sliktu tēvu vai māte saindējusi un tagad te indē gaisu ar šādiem mēsliem.
.......................
Nav svarīgi pie kura vecāka paliek, jo bērnu jūs varat satikt regulāri. Ir svarīgi lai bērnam tiktu nodrošināti labi apstākļi. Pateikt, ka labi bērnu atstāt pie mātes, kura laikam ved mājās bieži svešus vīriešus ir maznozīmīgi ir noziegums pret bērnu.
Kamēr mazs viņš vel maz ko saprot, bet vēlāk tas var dzīvē atstāt psiholoģiskas sekas.
Tāpat pateikt, ka ja neiedod priekšroku mātei ir nežēlīgi...es pat nezinu kā tā var uzrakstīt. Tur jābūt ar sasistu ar galvu. Pēc šīs personas viedokļa sanāk, ka tēvs ir tikai spermas donors, kuram nospļauties par bērnu. Slima tu esi...

Daži te var tādus murgus rakstīt...

ka ne viņa, ne tu un cik saprotu arī tēvs neraugāties no bērna skatupunkta.

Kāda vēl skatapunkta?? Tas ir 2gadīgs bērns!! Viņam ir vajadziga māte! Ko diez tas tēvs ar tiem 300€ vairāk var dot bērnam?? Vairāk saldumus un rotaļlietas? Ko tieši tā 300€ starpība maina? Un tas ka nav savs īpašums mātei (dzīvoklis) vispār neko nenozīmē..to nav problēma atrast un ja vēl ir profesija kur normāli pelna..
Ja nav dzērāja, narkomāne utml. Tad bērna tēvs neko nepanāks un lai viņa neļaujas sevi iebiedēt.
Vispār nesaprotu kā var mātei atņemt bērnu, tas ir nežēlīgi. vienīgi protams situācijàs kas ir pašsaprotamas, kur tiek kaitēts fiziskai un psiholoģiskai veselībai. Bet nu šaubos vai šis ir tas gadījums.
Zini vairākus līdzīgus gadījumus..arī tàdu kur māte konkrēta palaistuve un tēvs bērnu negribēja atdot, liekas loģiski, bet pats bērns, 4 gadi apm, to vien darīja kā raudāja pēc mātes. Beigās tēvs atdeva ar...un ziniet? Nekas tam bērnam nekaiš..sen jau iet skolā un dzīvo normālu dzīvi, tiekas arī ar tèvu un viss ok. Jà visiem apkārtējiem viņa varbūt ir mauka un kas tik vēl ne..bet bērns viņu tā neredz, bērnam viņa ir mamma un pati mīļākā un labākā..
Anyway...esmu mātes pusē vienalga :)

Dažreiz vecāku attiecībām nav sakara ar bērniem.

Attiecības starp vecākiem bija domātas - kā viņi komunicē, kādu attiecību modeli redz bērns augot. Tas ietekmē bērnu psiholoģiski. Ja attiecībās visu laiku ir konflikti, un vecāki nav spējīgi risināt problēmas savā starpā civilizētā veidā, tad veselīgāk bērnam ir dzīvot nevis mājā, kur emocionāla vardarbība ir norma, bet ar šķirtiem vecākiem.

Pie terapeita vispirms gribēja iet mana māsa, aptuveni pirms gada, vīrs nevēlējās. Tagad, kad māsa ir pateikusi, ka vēlas šķirties, vīrs grib iet pie terapeita.

Šo tu varēji rakstīt uzreiz un izlaist to bērnišķīgo komentāru, ko uzrakstīji.
Tādā gadījumā tavai māsai ir diezgan daudz priekšrocību - viņa jau sākumā vēlējās labot attiecības, bet vīrs to negribēja. Viņš gaidīja, kad situācija paliks vēl sliktāka. Tas nozīmē, ka viņš nelika bērna intereses pirmajā vietā. Un bērna interesēs ir veselīgas attiecības starp māti un tēvu.
Vēl viens iemesls, viņa neveselīgā attieksme pret attiecībām, kas varētu negatīvi ietekmēt arī bērnu.

Cik zinu, māsai vēstures ar krāpšanu nav, vīrs ir krāpis ex sievu. Māsas vīra viedokli izskatīt te nav iespējams jo neesmu ar viņu par to runājusi, tāpēc par to runāt īpaši nav jēgas.

Jo vecāku attiecībām nav nekāda sakara ar bērniem? Es mēģinu saprast problēmas sakni.

Dažreiz vecāku attiecībām nav sakara ar bērniem. Attiecības ir bijušas vai kļuvušas sliktas, bet kaut kādā dzīves posmā ir parādījies bērns. Iemesls, kāpēc vecāki nevar vai negrib būt kopā, bērna aizgādības jautājumā netiks akcentēts, ja vien vienai no pusēm nebūs pret otru pusi vērsti argumenti (iebildumi) bērna kontekstā (t.i., slikta māte, slikts tēvs).

raven, jā jā, tu tikai palīdzēt gribēji :-D Ar vārdu "konflikts" es nedomāju obligāti kliegšanu, ar to domāju jebkādu sarunu, kurai nav pozitīva rezultāta, pārmetumus, apvainošanos un tā tālāk. Pie terapeita vispirms gribēja iet mana māsa, aptuveni pirms gada, vīrs nevēlējās. Tagad, kad māsa ir pateikusi, ka vēlas šķirties, vīrs grib iet pie terapeita.

raven, ne vienmēr attiecības ir tā vērtas, lai tās glābtu. Ja vīrietis ir emocionāls varmāka, kontrolētājs, manipulators, tad tur var izstiepties un sarauties, nekas labāks nebūs.

Piekrītu, ka šādi cilvēki nemainās, bet ir arī jāzina arī konteksts. Vienmēr ir jāizskata abu pušu versijas. Varbūt viņai ir vēsture ar krāpšanu un viņam ir grūtības uzticēties?

raven, nezinu kāpēc tu man piesējies par viņu attiecībām un kāds tam sakars ar manu diskusiju, bet labi - mana māsa un viņas vīrs abi ir briesmīgi, stulbi, nenobrieduši cilvēki, savā starpā vispār nerunā, tikai scēnas taisa un traukus plēš, problēmas nerisina vispār, visu laiku tikai šķiras, viss ir briesmīgi, žēl bērna. Skumji, ka ne visi var būt tik viedi un nobrieduši kā tu, raven :-) Cerams, jūties labāk! (l)

Jo vecāku attiecībām nav nekāda sakara ar bērniem? ;-) Es mēģinu saprast problēmas sakni.
Ir jāzina vairāk par situāciju, lai varētu palīdzēt, nevis tikai tavas māsas viedoklis. Uz jautājumiem "Un kā izpaužas tevis minētie konflikti?" un "Kurš izteica vēlmi pēc terapeita?" tu neatbildēji.
...
Patiesībā, ja tava māsa pilnībā nemēģina labot attiecības un vīrs darīs visu iespējamos, lai attiecības uzlabotu, tas varētu kaitēt tavai māsai. Bet protams, uztver manus jautājumus kā uzbrukumu. Ja situācija nonāks līdz tiesai, ne tikai tādi jautājumi tiks iztirzāti.

raven, ne vienmēr attiecības ir tā vērtas, lai tās glābtu. Ja vīrietis ir emocionāls varmāka, kontrolētājs, manipulators, tad tur var izstiepties un sarauties, nekas labāks nebūs.

raven, nezinu kāpēc tu man piesējies par viņu attiecībām un kāds tam sakars ar manu diskusiju, bet labi - mana māsa un viņas vīrs abi ir briesmīgi, stulbi, nenobrieduši cilvēki, savā starpā vispār nerunā, tikai scēnas taisa un traukus plēš, problēmas nerisina vispār, visu laiku tikai šķiras, viss ir briesmīgi, žēl bērna. Skumji, ka ne visi var būt tik viedi un nobrieduši kā tu, raven :-) Cerams, jūties labāk! (l)

Par iespējamu šķiršanos māsa ar mani runāja jau pirms vairāk kā gada, tas nav pēkšņs un impulsīvs lēmums. Jebkurā gadījumā, es viņu attiecības nekādi nespēju ietekmēt.

Un kā izpaužas tevis minētie konflikti?
Tātad tava māsa nemaz neizskatīja iespēju risināt problēmas attiecībās?
Kurš izteica vēlmi pēc terapeita?

raven, iepriekš jau rakstīju, ka viņi plāno iet pie terapeita. Par scēnām neko neminēju, nezinu vai tādas notiek. Par iespējamu šķiršanos māsa ar mani runāja jau pirms vairāk kā gada, tas nav pēkšņs un impulsīvs lēmums. Jebkurā gadījumā, es viņu attiecības nekādi nespēju ietekmēt.

raven - es sīki un smalki visus iemeslus nezinu. Viņa ir stāstījusi, ka kopš bērna dzimšanas jūtas iegrožota, vīrs negrib, lai viņa iet strādāt, grib lai māsa tiktos ar citiem cilvēkiem (tai skaitā ar mani) tikai viņa klātbūtnē, negrib lai tiktos ar draudzenēm, ir kļuvis paranoiski greizsirdīgs. Arī kaut kādas citas lietas, konflikti esot gandrīz vai katru dienu. Sīkāk nezinu.

Sanāk, ka ne tava māsa, ne viņas vīrs nav spējīgi kontaktēt kā pieauguši cilvēki? Saprotu, ka situācija ir sarežģīta, bet, vai tava māsa un viņas vīrs normāli izsaka savu viedokli, vai arī taisa scēnas? Varbūt terapeits ir labākais risinājums šajā situācijā.
Reāli, uzreiz kliegt - šķiramies - arī neliecina par nobriedušu prātu. It īpaši, ja abas puses nav spējīgas uzklausīt viens otru. Attiecības ne vienmēr ir vieglas, tas tā kā būtu jāsaprot. Un pie attiecībām ir jāstrādā.
Ceru, ka viņi spēs saprast, kāds ir iemesls viņu problēmām un risināt tās, kā pieauguši cilvēki. Viņi vairs nav tikai divi vien - ir iesaistīts arī bērns. Nesaku, ka tikai bērna dēļ vajadzētu uzturēt attiecības, bet, ja šķiršanās iemesls ir risināma problēma, tad tā ir jārisina, nevis jāpadodas pie pirmajām nesaskaņām.

raven - es sīki un smalki visus iemeslus nezinu. Viņa ir stāstījusi, ka kopš bērna dzimšanas jūtas iegrožota, vīrs negrib, lai viņa iet strādāt, grib lai māsa tiktos ar citiem cilvēkiem (tai skaitā ar mani) tikai viņa klātbūtnē, negrib lai tiktos ar draudzenēm, ir kļuvis paranoiski greizsirdīgs. Arī kaut kādas citas lietas, konflikti esot gandrīz vai katru dienu. Sīkāk nezinu.

Kāda īsti ir starpība starp aizgādni un aizbildni? Aizgādnis var būt viens no vecākiem, bet aizbildnis būs, piemēram, adopcijas gadījumā?

Aizgādnis - rīcībnespējīgai personai, mantojuma masai, u.c.
Aizbildnis - pār nepilngadīgo (piem, adopcija). Vecāki ir dabiskie aizbildņi saviem bērniem, un bērni ir viņu aizgādībā (ne aizgādniecībā vai aizbildniecībā).
Visi termini ir ļoti līdzīgi, tāpēc bieži sajūk.