Atņemt bērnu

Likteņa vēstnesis, es īsti nesapratu, kam ir veltīts šis aizvainotais komentārs, un kāds tam ir sakars ar manas māsas situāciju. Ne jau viņa ir tā, kura draud ar bērna "atņemšanu", bet gan bērna tēvs!

Nevienu aizvainot negribēju, bet ''dzelonis'' manā tekstā gan ir atrodams. Kāpēc? Tāpēc, ka liels vairums sieviešu šādos gadījumos nedomā bērna labā, bet gan savās interesēs. Šajā pašā forumā bija tēma, kur daudzas teica, ka ''savu'' bērnu neatdotu...te gribas nolamāties. Mātes un tēva tiesības audzināt bērnu ir vienādas! Bet dažas uzskata, ka viņu tiesības ir lielākas tikai tāpēc, ka ir māte. Bērns ir ''mūsu'' nevis ''mans''. Bet kā iepriekš rakstīju bērns nepieder nevienam jo nav lieta, bet gan dzīvs cilvēks.
.........
Kas tavā komentārā mani sadusmoja - tas ir šis teikums .
Kā jau rakstīju bērnu nevar atņemt, jo bērns nepieder nevienam.
Un tu liec starp atņemt un tēva tiesībām vārdu jeb, tātad tu piederi pie augstāk minētajām personām kuras mātes tiesības audzināt bērnu stāda augstāk par tādām pašām tēva tiesībām. Un tas nav pareizi.
.........
Ne es, ne tu nezinām kā ir labāk tavas māsas gadījumā. To var noteikt tikai izvērtējot kur bērnam būtu labāk. Es nesaku, ka tavā gadījumā pie mātes būtu sliktāk, bet gan tikai to, ka ne viņa, ne tu un cik saprotu arī tēvs neraugāties no bērna skatupunkta.
.........
Lielākoties ir labāk, ja bērns dzīvo pie mātes, jo parasti ikdienā viņa ir agrāk vairāk rūpējusies (bet ne visos gadījumos), bet tāpat daudzos gadījumos ir labāk lai dzīvo pie tēva. Katrs gadījums ir individuāls.
Bet otram vecākam nevar liegt satikties + var darīt tā, ka piemēram noteiktas nedēļas vai dienas dzīvo pie otra vecāka.
Bērnam ir divi vecāki - māte un tēvs.
..........
Tas ko gribu pateikt, ka vajag skatīties no bērna interešu puses nevis no savas (mātes/tēva). Konkrēti tu raugies no mātes puses, jo viņa ir tava māsa.
..........
Ceru, ka viss nokārtosies tā lai bērnam būtu labāk!

Es, kaut kā arī es šoreiz piekrītu Likteņa vēstnesis!

Visburvīgākā, Tu domā, ka tēvs vēlas atņemt labai mātei tiesības uz bērnu aiz lielas mīlestības un gādības bērna labā?

Kā tēvs var atņemt mātes tiesības? Tas ir kāds papīrs? Un pēc tava teikuma sanāk, ka tādas tēva tiesības neeksistē?
.............
Man skolā bija priekšmets ''Tiesību pamati''. Skolotāja bija agrāk strādājusi tieši ar šādiem gadījumiem un viņa stāstīja, ka tiesa pamatā lemj par labu mātei. Stāstīja gadījumus, kad māte ir alkoholiķe, bet tēvs kārtīgs. Bet tiesa lemj par labu mātei. Un tieši šajā gadījumā māte centās ieriebt tēvam, jo viņa nerūpējās par bērnu. Kad tēvs bija savācis bērnu pie sevis bija viss noliesējis, pie viņa atkopās...bet tiesa vienalga lemj par labu tādai ''mātei''.
Tā kā atvaino jāskatās no bērna interesēm, nevis vecāku.

Likteņa vēstnesis, tagad es saprotu tavu domu, vārdu "atņemt" lietoju, jo tas ir tas ko teica bērna tēvs. Domāju ka ir pašsaprotami ka bērns nav lieta, ko var atņemt. Izrādās, nē. Ok, atvainojos par vārda izvēli.
Tas par ko gribēju parunāt, ir vairāk šis:

Ne es, ne tu nezinām kā ir labāk tavas māsas gadījumā. To var noteikt tikai izvērtējot kur bērnam būtu labāk.

Kā to izvērtē? Ko ņem vērā?
Tā nav taisnība, ka par bērnu neviens nedomā, abi vecāki viņu ļoti mīl. Manai māsai nav vēlmes kļūt par vientuļo māti, bērnam tēvs ir un būs. Bet tādam variantam, ka viņa ar bērnu tiekas divreiz mēnesī, viņa arī nav gatava piekrist, jo kāds tam būtu pamatojums?

Un pēc tava teikuma sanāk, ka tādas tēva tiesības neeksistē?

Tā es neteicu. Jau minēju, ka aprūpes tiesībām jābūt vienlīdzīgām, jo bērnam vienlīdz nepieciešami abi vecāki. Bet vēlme panākt aizbildniecību tikai sev, neliecina par rīcību bērna interesēs.

Pirmkārt, ir aizgādība pār bērnu (nevis aizbildniecība).
Otkārt, Civillikuma 200.pants nosaka, kad vecākam var atņemt aizgādības tiesības:
1) viņa vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ) ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība;
2) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību.
Un 203.pants nosaka, kad aizgādības tiesības var tikt pārtrauktas.
Treškārt, ja vecāki nevar vienoties, parasti tiek noteiktas saskarmes tiesības (bez aizgādības tiesību atņemšanas vai pārtraukšanas). Civillikuma 181. un turpmākie panti. Bērnam ir tiesības uz personisku kontaktu ar abiem vecākiem.
Ceturkārt, situācijās līdzīgās kā Tavas māsas gadījumā, tiesībsargājošas iestādes lielākoties nostājas mātes pusē. Dārgs un zinošs advokāts no tēva puses diez vai panāks viņam labvēlīgu lēmumu, ja nav pierādījumi par augstākminētajiem apstākļiem (māte alkoholiķe, utt.).
Piektārt, man tas vairāk izklausās pēc šantāžas un manipulācijām. Ja tēvs patiešām ceļ prasību, māsai vēlams doties pie jurista vai advokāta, kas īpaši specializējas ģimenes lietās.

Kā to izvērtē? Ko ņem vērā?

Šeit lielu lomu spēlē bāriņtiesa, kas sniedz tiesai atzinumu. Par kritērijiem nezināšu, varbūt var iet uz bāriņtiesu un interesēties.

Kāda īsti ir starpība starp aizgādni un aizbildni? Aizgādnis var būt viens no vecākiem, bet aizbildnis būs, piemēram, adopcijas gadījumā? Latviešu valoda nav mana dzimtā un šādas valodas nianses ir diezgan svešas.

pukje_roze, kāds ir iemesls tam, ka māsa grib šķirties?

Kāda īsti ir starpība starp aizgādni un aizbildni? Aizgādnis var būt viens no vecākiem, bet aizbildnis būs, piemēram, adopcijas gadījumā?

Aizgādnis - rīcībnespējīgai personai, mantojuma masai, u.c.
Aizbildnis - pār nepilngadīgo (piem, adopcija). Vecāki ir dabiskie aizbildņi saviem bērniem, un bērni ir viņu aizgādībā (ne aizgādniecībā vai aizbildniecībā).
Visi termini ir ļoti līdzīgi, tāpēc bieži sajūk.

raven - es sīki un smalki visus iemeslus nezinu. Viņa ir stāstījusi, ka kopš bērna dzimšanas jūtas iegrožota, vīrs negrib, lai viņa iet strādāt, grib lai māsa tiktos ar citiem cilvēkiem (tai skaitā ar mani) tikai viņa klātbūtnē, negrib lai tiktos ar draudzenēm, ir kļuvis paranoiski greizsirdīgs. Arī kaut kādas citas lietas, konflikti esot gandrīz vai katru dienu. Sīkāk nezinu.

raven - es sīki un smalki visus iemeslus nezinu. Viņa ir stāstījusi, ka kopš bērna dzimšanas jūtas iegrožota, vīrs negrib, lai viņa iet strādāt, grib lai māsa tiktos ar citiem cilvēkiem (tai skaitā ar mani) tikai viņa klātbūtnē, negrib lai tiktos ar draudzenēm, ir kļuvis paranoiski greizsirdīgs. Arī kaut kādas citas lietas, konflikti esot gandrīz vai katru dienu. Sīkāk nezinu.

Sanāk, ka ne tava māsa, ne viņas vīrs nav spējīgi kontaktēt kā pieauguši cilvēki? Saprotu, ka situācija ir sarežģīta, bet, vai tava māsa un viņas vīrs normāli izsaka savu viedokli, vai arī taisa scēnas? Varbūt terapeits ir labākais risinājums šajā situācijā.
Reāli, uzreiz kliegt - šķiramies - arī neliecina par nobriedušu prātu. It īpaši, ja abas puses nav spējīgas uzklausīt viens otru. Attiecības ne vienmēr ir vieglas, tas tā kā būtu jāsaprot. Un pie attiecībām ir jāstrādā.
Ceru, ka viņi spēs saprast, kāds ir iemesls viņu problēmām un risināt tās, kā pieauguši cilvēki. Viņi vairs nav tikai divi vien - ir iesaistīts arī bērns. Nesaku, ka tikai bērna dēļ vajadzētu uzturēt attiecības, bet, ja šķiršanās iemesls ir risināma problēma, tad tā ir jārisina, nevis jāpadodas pie pirmajām nesaskaņām.

raven, iepriekš jau rakstīju, ka viņi plāno iet pie terapeita. Par scēnām neko neminēju, nezinu vai tādas notiek. Par iespējamu šķiršanos māsa ar mani runāja jau pirms vairāk kā gada, tas nav pēkšņs un impulsīvs lēmums. Jebkurā gadījumā, es viņu attiecības nekādi nespēju ietekmēt.

Par iespējamu šķiršanos māsa ar mani runāja jau pirms vairāk kā gada, tas nav pēkšņs un impulsīvs lēmums. Jebkurā gadījumā, es viņu attiecības nekādi nespēju ietekmēt.

Un kā izpaužas tevis minētie konflikti?
Tātad tava māsa nemaz neizskatīja iespēju risināt problēmas attiecībās?
Kurš izteica vēlmi pēc terapeita?

raven, nezinu kāpēc tu man piesējies par viņu attiecībām un kāds tam sakars ar manu diskusiju, bet labi - mana māsa un viņas vīrs abi ir briesmīgi, stulbi, nenobrieduši cilvēki, savā starpā vispār nerunā, tikai scēnas taisa un traukus plēš, problēmas nerisina vispār, visu laiku tikai šķiras, viss ir briesmīgi, žēl bērna. Skumji, ka ne visi var būt tik viedi un nobrieduši kā tu, raven :-) Cerams, jūties labāk! (l)

raven, ne vienmēr attiecības ir tā vērtas, lai tās glābtu. Ja vīrietis ir emocionāls varmāka, kontrolētājs, manipulators, tad tur var izstiepties un sarauties, nekas labāks nebūs.

raven, nezinu kāpēc tu man piesējies par viņu attiecībām un kāds tam sakars ar manu diskusiju, bet labi - mana māsa un viņas vīrs abi ir briesmīgi, stulbi, nenobrieduši cilvēki, savā starpā vispār nerunā, tikai scēnas taisa un traukus plēš, problēmas nerisina vispār, visu laiku tikai šķiras, viss ir briesmīgi, žēl bērna. Skumji, ka ne visi var būt tik viedi un nobrieduši kā tu, raven :-) Cerams, jūties labāk! (l)

Jo vecāku attiecībām nav nekāda sakara ar bērniem? ;-) Es mēģinu saprast problēmas sakni.
Ir jāzina vairāk par situāciju, lai varētu palīdzēt, nevis tikai tavas māsas viedoklis. Uz jautājumiem "Un kā izpaužas tevis minētie konflikti?" un "Kurš izteica vēlmi pēc terapeita?" tu neatbildēji.
...
Patiesībā, ja tava māsa pilnībā nemēģina labot attiecības un vīrs darīs visu iespējamos, lai attiecības uzlabotu, tas varētu kaitēt tavai māsai. Bet protams, uztver manus jautājumus kā uzbrukumu. Ja situācija nonāks līdz tiesai, ne tikai tādi jautājumi tiks iztirzāti.

raven, ne vienmēr attiecības ir tā vērtas, lai tās glābtu. Ja vīrietis ir emocionāls varmāka, kontrolētājs, manipulators, tad tur var izstiepties un sarauties, nekas labāks nebūs.

Piekrītu, ka šādi cilvēki nemainās, bet ir arī jāzina arī konteksts. Vienmēr ir jāizskata abu pušu versijas. Varbūt viņai ir vēsture ar krāpšanu un viņam ir grūtības uzticēties?

raven, jā jā, tu tikai palīdzēt gribēji :-D Ar vārdu "konflikts" es nedomāju obligāti kliegšanu, ar to domāju jebkādu sarunu, kurai nav pozitīva rezultāta, pārmetumus, apvainošanos un tā tālāk. Pie terapeita vispirms gribēja iet mana māsa, aptuveni pirms gada, vīrs nevēlējās. Tagad, kad māsa ir pateikusi, ka vēlas šķirties, vīrs grib iet pie terapeita.

Jo vecāku attiecībām nav nekāda sakara ar bērniem? Es mēģinu saprast problēmas sakni.

Dažreiz vecāku attiecībām nav sakara ar bērniem. Attiecības ir bijušas vai kļuvušas sliktas, bet kaut kādā dzīves posmā ir parādījies bērns. Iemesls, kāpēc vecāki nevar vai negrib būt kopā, bērna aizgādības jautājumā netiks akcentēts, ja vien vienai no pusēm nebūs pret otru pusi vērsti argumenti (iebildumi) bērna kontekstā (t.i., slikta māte, slikts tēvs).