Nesavaldība pret mazuli

Jaa, jaa, mēnesi vecs bērns niķojas un vēl pasūdzies, ka neklausa! Sviests.
Žēl, ka jaunajām māmiņām tiešām tik maz info par bērniem, to attīstību un "uzvedību". Ir pieejami ļoti daudzi speciālisti, pep mammas, osteopāti, pediatri, pie kuriem griezties, ja kas satrauc. Nerunājot jau pa pieejamo online informāciju. Un tas būs vērtīgāk kā diskusijā kaut ko vaicāt, vispār tad bija kaut kādā apjomā PIRMS grūtniecības/dzemdībām jāapgūst.
Paradti bērns pirmās 2-3nedēļas ir samērā mierīgs, pēc tam sākas nemierīgāks posms un ap 1,5-2 mēnešu vecumu nomierinās. Protams, bērni dažādi, varbūt gāzes, varbūt cits diskomforts. Barot, uzskatu, labāk ar savu pienu, ja sakrīt tam labvēlīgi apstākļi, bet nešaubos, ka ir veselīgi un laimīgi mazuļi arī mākslīgi baroti. Man viennozīmīgi barošanas brīži nomierināja, satuvināja un asociējās ar abpusēju labsajūtu, jo tā tomēr nav tikai plika barības uzņemšana.
Mēs nezinam, ko Tu ar to bērnu dari, vai nēsā uz rokām/glāsti/turi klēpī utt...tas ir pie kādiem apstākļiem un darbībām viņš stundu no vietas brēc. Ir bērni, kuri vēdersāpju dēļ arī pa 2h bļauj.

Rita humora deva.

Idiotisma deva.
Es tik ceru, ka autore vēl lasa un ieklausīsies Alexxas rakstītajā.

Drostala
Rita humora deva.

Man bērnu vēl nav, šobrīd gatavojos, līdz ar ko tieši arī izglītojos.

Tad arī izglītojies līdz galam par iemesliem, kādēļ piens var nebūt un kādos gadījumos bērnu jau no dzimšanas var nākties barot ar pudeli. Nedod Dievs Tev saskarties ar mastītu vai ko tādu. Ir arī cita veida veselības problēmas, kuru dēļ jālieto medikamenti, kas nav savietojami ar krūts barošanu un ir gana nopietni, lai uz zīdīšanas periodu no tiem atteikties nedrīkstētu. Tās ir fizioloģiskas problēmas, nevis mātes izvēle. Protams, eksistē jau arī pa kādai, kas iedomājas tā kā te minēja par krūšu formu, bet tādu nav daudz.
Un autorei, visdrīzāk, ir pēcdzemdību depresija. Tādā, lielākoties, iedzīvojas, ja ir šitādas Drostalas riņķī, kas bārsta tādas muļķības un nerro māmiņas. Sajūta, ka varētu bērnam ko nodarīt, ir viens no simptomiem. Ar tādām sajūtām jāiet pie ārsta un jātinās pa gabalu no visiem tiem gudrajiem skolotājiem, kas stāsta, kāda slikta māte viņa ir. Ar pirmo bērniņu viss ir jauns un tāpat jau nav viegli. Ja tad atbalsta un konstruktīvas informācijas vietā saņem nopēlumu, it īpaši tādā formātā, kā Tu te izteicies, paliek tikai sliktāk. Ar šādu problēmu saskaras katra piektā sieviete, laimīga būsi, ja par to būsi tikai lasījusi. Tas, ka ir šādas emocijas, nenozīmē, ka viņa bērnu nemīl. Tā ir daļa no depresijas, ar kuru jātiek galā un viņa tiks - pati saprot, ka pie psihologa jāiet.

Dievs dod, lai liktenis neatspēlējas par vārdiem un pašai "mīlestība" nesāk trūkt.

Man bērnu vēl nav, šobrīd gatavojos, līdz ar ko tieši arī izglītojos.
Es atvainojos, ja mans teksts Tevi (vai kādu citu) aizskāra! Tā tas nebija domāts.
Tas bija veltīts autorei, jo pēc viņas izteikumiem (ka neizturēs un nodarīs pāri bērnam) man neradās par viņu iespaids kā par mīlošu māti

drostala, cik Tev pašai ir bērnu? Kaut kā Tava izslavētā vecmāte ir aizmirsusi pieminēt veselības problēmas, kādas mūsdienu sievietēm ir bieži, kuru dēļ piena nav - fizioloģiskas, ārsta noteiktas. Painteresējies par šo, pirms fleitēt šitādas muļķības. Tepat bēbīšu beztēmā var palasīt, kā mūsdienu mātes izturas pret pudeles ieviešanu. Neviena tur no sajūsmas nelēkā par to, ka jau tā miegam mazais laiks saruks vēl vairāk, lai celtos un maisījumu gatavotu. Krūts piens ir gatavs un silts, kad vien to vajag un tas ir daudz ērtāk, nekā pudele. Ar pudelēm ir tikai ķēpa. Naktīs jāceļas, pa dienu jādomā, kur un kā sterilizēsi un gatavosi, ja vajag ilgāku laiku ārpus mājas. Nav tās "mūsdienu mammas" tik stulbas, kā Tu pataisi. Starp citu, ar ko Tava vecmāte iesaka barot to bērnu, kamēr piena nav (Ja reiz 100% parādīsies visām, pat tām, kam nemaz nevar parādīties)? Badā turēt?
Un knupis nav mūsdienu izgudrojums, visdrīzāk Tev pašai bērnībā tāds bija, Tavai omei arī un vēl daudzas paaudzes pirms viņas. Tam bija iemesli un mūsdienu zinātne nav pret knupjiem. Par mutes aizbāšanu ar krūti pie katra sīkuma gan ir pētījumu kaudze, turklāt ne jau mūsu vietējo vecmāšu izteikumi, bet nopietnas iestādes to ir pētījušas.
Izglītoties vajag, nevis ar stulbiem stereotipiem dzīt kompleksos jaunās māmiņas.

Oi, cik pazīstama situācija. Man sākumā ar ļoti grūti viss gāja, domāju, ka to un to daru nepareizi. Konsultējies ar dakteri un mazāk tādus forumus lasi, visādus brīnumus uzzināsi, pie tam, ja jsu esi šobrīd tik emocionāla.
Atceros, ka mēs mazo ņēmām sev blakus gultā pirmo laiku. Bija labāk.

Tas, ka sieviete baro bērnu ar pudeli vel nenozīmē, ka viņa ir slinka vai slikta māte, un drostala to arī neapgalvoja savā tekstā. To jūs pašas izsecinājāt/piedomājāt klāt. :D
Bet man ir tas gods pazīt sievieti, kura atteicās barot bērnus, jo redz krūtis zaudēs formu. Vot tas gan ir psc un domāju, ka tādu nav maz...

Man ir piens, bet bērnu nemīlu, ko tagad teiksi, drostala?
Vispār nesaprotu no kurienes rodas tik tupas sievietes, ne vienmēr var būt piens un tam nav nekāda sakara ar mīlestību.

piparene +
Galīgi jau saspieda galvu.

drostala, Tu piedzemdē vispirms! :D
Piens ir vienādības zīme ar mātes mīlestību tizlākais un nepamatotākais teikums ever.

Ja nav piena, tad šī problēma ir jārisina. Piens ir vienādības zīme ar mātes mīlestību. Nav tādas sievietes, no kuras nevarētu dabūt pienu. Jā, dažai ir jāpacenšas vairāk, varbūt paiet laiks, bet nav neiespējami. To ir teikusi vecmāte Aija Mikova, viena no Latvijā labākajām vecmātēm.
Bet mūsdienu mammas jau to nesaprot. Nav piena - jādod pudele. Bērns bļauj - jādod knupis. Un tamlīdzīgi.

Kas tieši manā apgalvojumā nav pareizs?

Tas, ka ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc bērnu tajā vecumā var nākties barot ar pudeli. Man arī tas bija jādara - manā gadījumā, lai varētu slimnīcas tabulā precīzi ierakstīt, cik viņš ir apēdis. Bet tas nav vienīgais iespējamais iemesls. Starp citu - paraugbērns. Bez niķiem, raudāšanām un citām Tevis pierakstītām problēmām. Negulētas naktis dēļ tā, ka zīdainis niķojas, man ir svešas.
Šitais stereotips, ka tikai slinkas mammas baro ar pudeli, ir kaut kāds vāks. Nē, zini, baigi gribās naktīs celties, slaukt to pienu un pildīt pudelē, vai gatavot maisījumu, ja kaut kāda iemesla pēc piena nav, vai veselības stāvokļa dēļ, ar to nevar barot. Tas, protams, ir nesalīdzināmi ērtāk gan mātei, gan mazulim, nekā nolikt mazo gultā blakus un barot no krūts, tiklīdz savajagās.
Nepareizs Tavā apgalvojumā ir tas, ka tikai sliktas mātes baro ar pudeli. Ir miljons citu veidu, kā bērnam izrādīt mīlestību, tas, ka viņu nebaro ar krūti, vēl nenozīmē, ka bērnam trūkst mīlestības.

Tik mazs bērns nemāk niķoties. Viņam vajag mammu.

Kas tieši manā apgalvojumā nav pareizs?

Alexxa
Tur jau tā nelaime. Viens šāds teikums, un esmusliktamamma iesēžas pamatīgi.

noteikti klausiet šādas drostalas!

Bet ir kas klausa un tā rodās tās tramīgās mammas, kam liekas, ka viņas neko nevar izdarīt pareizi un attiecīgi arī nervozie bērni.
Kaut kā palaidu garām - cik bērnu ir mūsu Drostaliņai?

Jā, jā, noteikti klausiet šādas drostalas!!!

Mēnesi vecam bērniņam dot pudeli...? Jei bogu un tad brīnās, kāpēc bērns niķīgs, raud un nemierīgs. Bērnam vajadzīga mātes mīlestība, piens