Vai jūs sabarat?

Man atkal vairāk liekas, ka krievu tautības mammas vairāk savus audzina.
Es nezinu kāpēc.
Ar audzināšanu domāju, ka vairāk māca uzvedības normas sīkajam, kurš neklausa.

tās mammas kurām bērni sabiedriskā vietā kliedz pilna balsī, bet vinas neko neizrāda lai nomierinās.

Manuprāt, tas ir trakāk kā sabārt.

pasaules vēsturē nav bijis tāds gadījums, kad histēriski raudošs cilvēks nomirinātos, jo uz viņu uzbļautu :)
es īstenībā diezgan skaidri atceros, kā tas bija būt bērnam, cik daudz nesapratu un cik daudz lietas mani mulsināja. kad dzirdēju kaut ko tādu, par atstāšanu, neticēju, ka mani tiešām kaut kur atstās, bet pārdzīvoju par to, ka vecāki tā var pateikt.

Undiya- Kas tavā izpratnē ir normāla bērna audzināšana?

man ja godīgi vairāk šokē tās mammas kurām bērni sabiedriskā vietā kliedz pilna balsī, bet vinas neko neizrāda lai nomierinās. Arī tādi gadijumi redzeti un tas man ari galigi neliekas pareizi. Tad gan gribas pieiet klāt un pateikt lai tak nomierina savu sīko,vai kāpj ārā, sabieriskajā vini ir viskaitinošākais kas var būt, ja nav austinu :D

Dreambig, varbūt māte tai sīkajai katru dienu pērk visu ko viņa vēlas, tad nebrīnos, ka tēvam vienkārši kaut kas tāds bija jāpasaka.
Paši vienkārši bērnus izlaiž un tad brutāli cīnās ar sekām.
Es esmu par normāla bērna audzināšanu jau no pašiem pamatiem, lai vēlāk nav jāķeras pie radikālākām metodēm un draudiem. Un vēlams, lai abi vecāki ir uz viena viļņa, nevis viens ir jautrais klauniņš, bet otrs skarbais soğis.

Šodien tieši veikalā redzēju kā maza meitene, ap 4 gadi, kliedza veikalā uz tēvu

Tas liecina tikai par to, ka vecāki mājās tieši tāpat kliedz uz bernu.

vispār es piekrītu ka dažreiz sīko iespējams nomierināt tikai uzblaujot vai pasakot ko skarbu, bet tad tas bērns mēdz vēl apvainoties.

Tā ir nevis Padomju laiku audzināšana, bet gan slinkums un nevēlēšanās izzināt bērna psiholoģiju, vecumposmus, domāšanas veidu, jūtu pasauli un tā varu daudz ko uzskaitīt. Sabārt ir daudz vieglāk nekā urbties cauri grāmatām, lai saprastu, kādēļ berns uzvedas tā kā viņš uzvedas.

Nevar zināt kā tas sīkais(iespējams) viņu jau iepriekš sistemātiski ir izvedis no pacietības. Varbūt mātei tas jau bija pēdējais piliens. Šodien tieši veikalā redzēju kā maza meitene, ap 4 gadi, kliedza veikalā uz tēvu, jo viņš viņai kaut ko nepirka. Beigās tēvs neizturēja un arī pateica, kaut ko tamlīdzīgu, ka atstās. Man jau likās, ka viņam stipri nervi. Un nē, es neesmu bērnu nīdēja. Vienkārši mūsdienās pieņemts pret viņiem izturēties kā pret jēlām olām :)

brēcošie sīkie ir viena no kaitinošākajām lietām ever

Es te nerunāju par tik maziem, kurie savādāk nevar, bet brēcoši sīkie ir tiešas sekas vecākiem, kuri nesaprot kā audzināt savus bērnus...

Es neko tādu nekad bērnam neteiktu. Tas iedragā bērna psihi. Katrai raudāšanai/psihošanai ir savs iemesls. Ja māte vienkārši pasaka:"Tāds tu man neesi mīļš un vajadzīgs, tāpēc atstāšu tevi tepat," tad kā tas bērns var justies, ja netiek galā ar savām dusmām? Man tas nav saprotams. (t)
Okey, neraudošam un neuzvilktam bērnam var pateikt, ka ja nenāks līdzi, tad atnāks sliktie onkuļi vai kko tml., bet ne jau bērnam kurš tā jau ir histērijā par kaut ko un viņam spiestā kārtā liek apslāpēt savas dusmas/bēdas.. da vienalga ko.
Mana mamma šitā arī mani biedēja, ka kaut kur atstās, kādam atdos utt.. protams, ka viņa jau neko sliktu negribēja man ar to nodarīt, bet atceros kaut kādas tamlīdzīgas frāzes no savām histēriju reizēm un nedomāju, ka tā ir pareizi darīt!

Tas ir absolūti nepareizi! Jā, var pacietība beigties, bet jāsaprot, ka vecāki šādi vnk nolaiž tvaiku, nevis risina problēmu. Žēl bērnu, kam tādi vecāki gadījušies...

man pat drusku žēl tā sīča palika, kad mamma pirka bileti, bet viņš mēginaja izblaut "mammu lūdzu nē" bet vina tikai asi atcirta "ja tu tulīt nenomierināsies, paliksi te viens un talak viens tramvajā brauksi". Lai gan protams nenolieģsu ka brēcošie sīkie ir viena no kaitinošākajām lietām ever!!! :D

Nē, uzskatu to par ļoti nepareizu audzināšanas formu. Pievienojos wee un Story

+

Nu, par ko Tu brīnies? Tās mūsdienu sievietes arī pašas no sevis neuzauga, tās pašas padomju sievietes arī uzaudzināja.

Un cik daudz pusmūža sievietēm ir mazi bērni?

:-D sasmējos :-D
Par cik mēs katru dienu ejam ārā cilvēkos, ejam uz galerijām, brauca visur kur ar bērniem, tad es jau zinu ko darīšu, ja kāds no bērniem izdomās raudāt uz ielas vai mašīnā. Somā vienmēr ir uzlīmju grāmatiņas un graužamie. Palīdz.

uzskatu, ka ir nepieņemami bļaut uz bērnu vai taisīt psiholoģiskas traumas ar draudiem. mēdzu arī neturēt mēli aiz zobiem un pateikt kādu skarbāku vārdu šādiem vecākiem.

marissa- nu man tas saistās ar tādu padomju laika domāšanu, tapēc tas piestāvētu vecākām sievietēm, bet realitātē ir tieši otrādāk.

Nē, uzskatu to par ļoti nepareizu audzināšanas formu. Pievienojos wee un Story.