Vai jūs sabarat?

TalisQualis- ja tik loti traucē smaka, var tak džemperi vai jakas apkakli pielikt pie deguna vai apsēsties kaut kur tālāk, turpretīi tā sīko kērkšana pat otrā galā ir loti neciešama
marissa- neko, jo pilngadīgam cilvēkam neko nevar aizliegt, viss uz paša sirdsapzinjas. Jo man nepatīk brēcoši sīkie un mammas kuras nevar vai nemāk vinus nomierināt?

pēc Raivja teiktā sanāk , ka bļaut un bārt nav labi , bet ja savādāk nevar nu tad neko ... nu tu vēl iesaki uzšaut , ja nevar savādāk paklusēt ....

PATS galvenais uzdevums, savaldīt savu atvasi vienalga sitot, sabarot, mierīgā celā un ja ar to pat nevar tikt galā tad tādām mammam ir jataisa aborti un bērni vienkarsi nav jadzemde

A, kā Tu domā, ko darīt mātei, kurai dēls divdesmitgadnieks regulāri sieviešu forumā neadekvāti izsakās? Dzemdēt atpakaļ?
Raivi, Tev kaut kas ļoti nav kārtībā un nebrīnītos, ja Tu reālajā dzīvē kādā brīdī kļūsi citiem un sev bīstams.

Rīdzinieks ja es varētu samainīt visus raudošos bērnus, ko tev dzīves laikā nāksies piedzīvot, pret visiem smirdīgajiem bomžiem, ko man nāksies sastapt, tad pasaule būtu skaista un mums abiem mierīgāk ar nerviem :D jo es to smirdoņu vnk nespēju, bieži vien kāpju ārā, kaut esmu samaksājusi (daudz, atšķirībā no bomža)

Kopš kura laika tēvi visu atļauj? (t) Parasti ir kā reiz otrādāk.
Bet anyway, pašos pamatos problēma ir vecāku lēmumu nekonsekvence, nespēja nospraust un ievērot atļautā/aizliegtā robežas.
Bērns konstanti šīs robežas mēģinās pārbaudīt un pārbīdīt. Tāda ir viņu daba un tā ir jābūt. Ja vecāki reaģē pareizi, tad pēc pāris reizēm šie mēģinājumi paliek arvien nekaitīgāki un bērns pārliecinoties, ka nekas nav mainījies, pat neiesprings savu enerģiju tērēt uz kaut ko kas tāpat nedos rezultātu. Bet kliegt par to uz viņu ir vnk stulbums. Jūs te lielas tantes nespējat ar savām emocijām tikt galā, bet prasāt, lai 4-gadnieks to jau būtu iemācījies un pārvaldītu? :D Raivis par emociju kontrolēšanu vispār varētu paklusēt... :D

TalisQualis- pilnigi nepiekrītu, labāk tad jau smirdīgs bomzis nekā kērcošs sīkais. Smirdonu ir iespējams izturēt, bet to blausanu praktiski neiespējami, vismaz man.

Askepott- Tas ir vecāku PATS galvenais uzdevums, savaldīt savu atvasi vienalga sitot, sabarot, mierīgā celā un ja ar to pat nevar tikt galā tad tādām mammam ir jataisa aborti un bērni vienkarsi nav jadzemde
Tu vismaz vinam pateici/uzblavi/ jebka lai uzvedas klusak, mierigak?

mieru publiskās vietās traucē daudz kas, bērniem vieglāk piedot raudāšanu lidmašīnā, kā bomzim smirdēšanu trolejbusā. vismaz man. par skaņu vispār nesūdzos, problēmātiski man šķiet, ja bērns nāk virsū (vienreiz viens četrgadīgs čigānbērns iespēra :D ), un vecāks nereaģē.

Rīdzinieks, ja Tu saki, ka mums abiem, tad Tev noteikti der painteresēties par mazu bērnu spēju savaldīt savas emocijas.
Un nē, neignoreju bērna sāpi. Šajā gadījumā - ļoti lielu vēlmi pec miedziņā.

TalisQualis- Es uzskatu ka lai katrs vecāks audzina savus bērnus kā vēlas, KAMĒR vini netraucē citu cilvēku mieru.

Ja nav mans berns nebartu,ja butu tikai auklite. Ja mans berns tas butu tad skatitos no situacijas sabartu visticamak ja galigi neklausitu un neiet runa apr agresivu vardarbibu, bet ar stingraku toni. Vardarbibu neatbalstu, ebt izlutinatus knevelus ciest nevaru,kas veikalos vai autobusaa nemak uzvesties.

ok, es nopietni, manuprāt, būt vecākam ir ļoti grūti un katram ir savi uzskati par to, kā to labāk un pareizāk darīt. kaut ko ieteikt un pārmest ir kā strīdēties par reliģiju.

Askepott- Un tu neko nedarīji? Vienkārši tā atlavi blaustīties un bojāt citiem cilvēkiem mieru un klusumu? Bet atbildot uz jautājumu Es teiktu ka jums abiem

Tad man ir tā, ka gribas kādu nosist, jo pēc smagas darba dienas pēdējais ko gribas dzirdēt ir kā kāds svešs bērns spītīgi kliedz pilnā balsī gandrīz vai ausī

+++

Kam butu jādabū rājiens, man vai bērnam?

diskusijas iespaidā teikšu - atkarīgs kāda jums tautība :)

Mans dēls arī ir niķoties veikalā tā, ka teju vai kritīs gar zemi. Un vaina ir tikai un vienīgi mana - tajā laikā vajadzēja jau saldi čučēt sava gultā pusdienas laiku. Kam butu jādabū rājiens, man vai bērnam? :D

Man atkal vairāk liekas, ka krievu tautības mammas vairāk savus audzina.

Tevi ir audzinājusi krievu tautības mamma? Mani ir un es neteiktu, ka viņa uz mani būtu īpaši kliegusi vai ārdījusies.

vecāki ir uz viena viļņa, nevis viens ir jautrais klauniņš, bet otrs skarbais soğis.

šis man liekas ir ļoti izplatīts modelis, kad mamma visu aizliedz, bet tēvs visu atļauj. Tikai lielākoties ir tā, ka tas tēvs visu ļaujot nodara lielāku ļaunumu.
Jā, braucot RS bieži ir tā, ka bērns histēriski bļauj, bet māte ignorē. Tad man ir tā, ka gribas kādu nosist, jo pēc smagas darba dienas pēdējais ko gribas dzirdēt ir kā kāds svešs bērns spītīgi kliedz pilnā balsī gandrīz vai ausī. Šajā diskusijā droši vien būs vairāki kašķi, jo jūtu, ka viedokļi smagi dalīsies :)

Īsti nemanīju, ka te tika runāts par skaļu bļaušanu uz raudošu bērnu, bet gan sabāršanu. Es nedomāju, ka ar bērniem ir tik ļoti jāauklējas, ka pusstundu jāļauj bērnam sabiedriskā vietā kliegt, kamēr mamma izzina, kas tad nu atvasei par iemeslu niķim, vēl jo vairāk, kad tie tiešām ir niķi un kaprīzes.

Es kaut kad nesen redzēju Origo vienu 2 gadīgu sīko, kurš vāļājās pa zemi un raudāja.
Bija acīmredzams, ka neklausīja.