Vai jūs sabarat?

Nu, ja paši visu laiku pērk bērnam kaut ko, jo viņš tak maziņš, bet pēkšņi saprot, ka nu jau ir liels un prasības pieaug, tad ir jau par vēlu un no histērijām neizbēgt.
Es maza nekad gar zemi nekritu, ja mamma pateica, ka nav naudas, tad ticēju un negribēju mammai pie kases kaunu taisīt.
Šitā man ar brālēnu bija. Katru reizi kā ieiet veikalā tā visi ļāva viņam ņemt ko grib.. cik tik gardumus var panest. Protams, no sākuma tie ir tikai cepumi, bet vēlāk jau mantiņa pa 30 euro. Bērns tak nezin atšķirību.

Pēršana rodas dēl šāda scenārija.
Bērns Ir neklausīgs-->vinam aizrāda---> Tas nostrādā 5 reizes (bet bērnam nav paskaidrots, kāpēc vina rīcība ir slikta, vinam tikai pateica, Ka nesrīkst)
Bērns turpina būt neklausīgs---> Nu Jau vinam uzblauj (vins sabīstas no tādas reakcijas, bet vēl aizvien nav sapratis dzilāko sava nodarījuma būtību)
Bērns mēgina vēl vairāk pārbaudīt, cik tālu var iet, vinam jau ir imunitāte pret blaušany, to vins laiž gar ausīm--> vinu noper (vinam sāp, bet tikai uz mirkli. Palaidnības Ir tik interesantas, nopēršana škiet tikai īsa maksa. Vinš vēl joprojām nezina, kāpēc vina rīcība ir slikta savā būtībā. Vins zina tikai palaidnība---> pēriens shēmu. Ar laiku arī notrulinās bēdas par pērienu un vins var valdīt pār saviem vecākiem un uzvesties, kā vien vēlas.
Tieši tāpēc sodu sistēma viena pati nedarbojas. Bērnu var nostrostēt, nonemt kādas privilēginas, bet svarīgākais ir paskaidrot un likt saprast, kas vina rīcībā un izpratnē bija greizs, kā tas ietekmēja citus un kā būtu bijis darīt, lai iznākums ir veiksmīgs visiem.
Tieši tāpēc arī tik milzīgs procents cietumnieku atgriežas cietumā pat tad, ja valsts vinam nodrošina iespēju sākt jaunu dzīvi. Vinam vienkārši nepaskaidroja, kā vina rīcība ietekmēja citus, ar vinu nestrādāja, Lai palīdzētu atškirt labo no sliktā, empātiju. Vinam iemācīja noziegums --->sods. Un neko vairāk.

Hmm..., zīdaiñi diez vai sapratīs pēršanas saistību ar viñu pašu raudāšanu (parasti jau tas ir viñu komunikācija paveids, viens no), bet par lielākiem bērniem varu spriest tikai pēc dzirdētåm pieredzēm. Łoti bieżi esmu dzirdējusi variantu par "bieži apciemoja dakteris Bērziñš", kas liek domāt, ka vismaz dałai tā īsti nebija efektīva metode, ja jau bieži vajadzēja pielietot.
Es pati nekad neesmu pērta un esmu pret fizisku vardarbību (ne tikai pret bērniem), arī neesmu novērojusi, ka fiziska vardarbība būtu veiksmīgs līdzeklis konfliktu risināšanā starp pieaugušajiem. Bet vispār tēma ir interesanta no "kā labāk rīkoties?" puses, varbūt kādi pieredzes stāsti par bērnu mierināšanu. Pati nevaru dalīties pieredzē, bet esmu aizdomājusies par situāciju, kad bērns, teiksim trīs gadu vecs, krīt histērijā uz veikala grīdas, jo grib kādu konkrētu lietu. Nesen biju lieciniece kam līdzīgam (nebija gan gluži histērija) - manuprāt, bērns łoti veiksmīgi argumentēja savu viedokli :-)

Ļoti retos gadījumos esi bijis mierīgs un paklausīgs puika? Nu Raivi, cik tev gadu? Mācies rakstīt pilnus teikumus. :-D

Ir arī bērni kuri bez pēršanas saprot ka nedrīkst ar pirmo reizi. Pēršanai vispār ja tā vispār ir pieļaujama,tad tikai kā galējo variantu. Viss labāk, ja līdz tam vispār nenonāk.

Raivi, paskaidrošu tev. Sišana un blaušana, draudēšana bērnam nav norma un nepieder pie normālas audzināšanas. Šie diemžēl ir stereotipi, saglabājušies no padomu laika metodēm un popularizēti no vecākiem, kam nepietiek laika Un vēlēšanās iedzilināties bērnu psihologijā.
Tieši tāpat kā daudzi, kas uzaug ar fiziskiem sodiem un draudiem, to uzskata par normu, tāpat arī gadās, ka bērni, kas tiek seksuāli izmantoti, to vēlāk nodara citiem. Jo vienkārši savādāku nepazīst! Par to ir vērts padomāt. Cik daudz rūpju un labu īpašību bērnam parādīsi, tik daudz labas lietas vinš arī dos pasaulei.
Pie labas audzināšanas pieder daudz sarunas par labo un par slikto uz pasaules, par to, kā labai vairo labo un sliktais-slikto. Tāpat pie labas audzināšanas piederas vecāki, kas ir komanda un audzina bērnu tandēmā. Pie labas audzināšanas pieder vecāki, kas bērnam spēj rādīt piemēru par to, kā palīdzēt vājākam, kā būt veiksmīgam un labsirdīgam vienlaicīgi. Mana mīlākā frāze par bērnu audzināšanu ir tāda, ka "Tu neesi ne par vienu labāks, un neviens nav labāks par tevi. Tu esi unikāls.":-)

un tas ir bijis looti retos gadījumos,tapēc neizfantazē atkal visu kā parasti. vienkārši saku ka nelielai agresivitātei no vecāku puses ir jābūt, savādāk tam bērnam ar mierigu nekad neko neimācīsi, mierīgi var tieši skaidrot kad ir paaudzies.

Kā nevar? Ak, sita par to, ka esi mierīgs un paklausīgs puika. :-D

Godīgā- nejauc iepēršanu ar sišanu, nedarbi bija visiem, bet ja mani sabāra vai pateica ta nevar, es vienmēr sapratu ar pirmo reizi.

Tu biji mierīgs, paklausīgs puika un mamma vienkārši tevi sita aiz neko darīt. :-D

Traki bija tīnu gadi, bet visiem tādi bija :-D

jūs nesita jo jūs esat meitenes
Godīgā- Kapēc tu neabortēji savu to tur? Es bērnībā biju mierīgs puika un paklausīgs un mierīgs arī esmu tagad, nejaukt ar maniem reizēm skarbajiem izteicieniem.

Vienu reizi tik bērnībā tiku nopērta, bet tajā reizē tas bija pat ĻOTI pelnīti. Es pati to nevarētu izturēt. :D
Bļaustīšanās bija daudz tīņu vecumā, arī kurpju lidināšanas un ārdīšanās no abām pusēm, bet tas bija normāli. Ātri izlādējamies un pēc tam lielais miers bija. :-D

Askepott- Tas ir vecāku PATS galvenais uzdevums, savaldīt savu atvasi vienalga sitot, sabarot, mierīgā celā un ja ar to pat nevar tikt galā tad tādām mammam ir jataisa aborti un bērni vienkarsi nav jadzemde

Tūlīt mani apēdīs bez sāls, jo izteikšos skarbi - kāpēc tad tu netiki abortēts?

Mani sita labi daudz un tas tikai parādīja to kā maniem bērniem nekad nebūs. Cerams, ka autors tuvākajā laikā bērnus nav ieplānojis.

Niķus ignorēju, bērnu cenšos samīļot, turēt, kamēr niķis pāriet. Jāsaka, ka manam divgadniekam tikai tagad sāk līst ārā divgadnieku niķi, un es ceru, ka tie ātri beigsies (t)
Ja no rīta negrib kāpt mašīnā, tad saku, ka tad es braukšu viena un viņš var palikt mājās. Līdz šim nostrādā :-D

Mani arī neviens no ğimenes locekļiem nav sitis! Draudēts gan ir ar visu ko.

mani sita tikai vecākā māsa un brālis :D vecāki nekad nav situši. cik zinu, tad lielo vairumu manu draugu neviens nav sitis.
ok, bļauts uz mani ir, bet pusaudžu vecumā, kad pati bļāvu pretī, ne jau bērnībā.
man ļoti žēl, Rīdziniek, ka tev nācies ciest no emocionālas un fiziskas vardarbības - tā nav norma

Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras klīnikas profesors Raivis zinās vislabāk, ko darīt, lai bērns varētu augt gan fiziski, gan psihiski vesels! :D

Pasadena- jā,tas rada tikai pretreakciju, bet tur ir divejādi, no vienas puses sāks raudāt vēl vairāk, no otras, visitcamāk nakamreiz sapratis ka nedrikst, ja negribes tikt noperts velreiz.