Vai jūs sabarat?

Godīgā un Rīdzinieks abi vienā maisā metami, bez problēmām aizskar ģimeni - viens bērnu, otrs māti.

Luī cerams, ka tu pati arī dzīvo Norvēģijā, jo tur algas lielākas un vispār dzīve zaļāka! Pat tagad cilvēki, kuri nonāk ieslodzījumā vairs neskumst, jo dodas uz turieni kā uz atpūtu. Gulēt ir kur, ēst arī, ārsti par brīvu, vēl ir pirts un pamāca arī kaut ko pie reizes. Jā, varbūt nākamreiz sūtīsim uz Tenerifi vai Havaju salām, par maniem, taviem un vēl kāda nodokļiem? Ko saki Luī? :) būsim cieņpilni un saprotoši!

Es arī esmu redzējusi tādas situācijas, lai arī cik ļoti esmu nogurusi uz bērnu neauroju. Lai gan veikala viņš man aiztešās prom, ka man viņš jāmeklē, tad ar esmu vilkusi baurojošu no veikala un solījusi nekad vairs nevest uz veikalu. Laikam no malas izskatījos pēc mātes psihopātes. :-D
Bet nu bērni māk manipulēt un tas, ka viņi raud - nenozīmē, ka mamma kko sliktu izdarījusi.

Skaidrs. Interesanti būtu zināt kā mamma reagē (ja, protams, esi novērojusi), ja viñai nedīc. Un cik vecs ir puika?

Vienkārši nepērk un saka, ka viņai nav tik daudz naudas, cik tētim vai vēl kādam citam. Atceros, ka viņa stāstīja esot pat sitis un spēris viņai veikalā, bet, nu, saprata, ka viņai ir pofigs uz to un pārtrauca. Man šķiet, ka viņa arī negāja ar viņu uz veikalu.
Bet, nu, te jau arī ir vainīgi visi citi, ne jau tā mamma, kurai bija jāpacieš sīkā emociju virpulis.
Viņiem vispār ģimenē viss ir nepareizi. Pirmkārt, bērns tika lutināts.. otrkārt, ilgi dabūja visu ar raudāšnu, treškārt, nepieturas pie vienas audzināšanas metodes..
Tagad jau puikam ir 9 gadi un mācās 3.klasē, it kā nav tik traks izaudzis. Skolā labi mācās, treniņos iet un tur arī labi veicas un no mantām vienīgais ko vajag ir LEGO. It kā no vienas puses labi, jo bērns vismaz kaut ko dara un stellē, nevis spēlē planšetē spēlītes. Tikai viņš vispār neapzinās, cik tās lietas maksā.

Ja kādam tik neciešamas emocijas izraisa mazu bērnu emocijas sabiedriskajā transportā, ieteiktu sākt iet pie psihologa un mājās doties citādāk.
Bļaušana vai kaut kāda absurda iekaustīšana nav akceptējama gandrīz nekad. Bērnus jācenšas saprast un bēdas novērst citādi. Vecāku ikdiena pamatā pirmajos gados ir nonstop analizēšana un mācīšanās, jo katriem niķiem ir savi cēloņi.

+
Maksimums ko es atļāvos, kad bērns bija mazāks, satvert ciešāk un nopietni aizrādīt, pateikt, kādēļ nav labi tā uzvesties. Ir centies veikalā rīkot šovu ar domu tikt pie kārotās mantas, nekad neesmu pavilkusies uz to, stingrā balsī pateicu, ka es eju tālāk un kad nu viņam apniks var man pievienoties. Pēc dažām šādām reizēm, pirms iešanas veikalā vienmēr sarunājām, ka šajā reizē lielas mantas, vai vispār mantas nepirksim, krāsim naudiņu un vēlāk pirksim ko lielāku un to ko patiešām vēlas.

esmu aizdomājusies par situāciju, kad bērns, teiksim trīs gadu vecs, krīt histērijā uz veikala grīdas, jo grib kādu konkrētu lietu. Nesen biju lieciniece kam līdzīgam (nebija gan gluži histērija) - manuprāt, bērns łoti veiksmīgi argumentēja savu viedokli

Jā, jo visbiežāk lielveikalos ir kāds no kā noskatīt šādu piemēru, bērns jau nesaprot, ka tā nav labi darīt, bet redz rezultātu, ka par šādu uzvedību, vai precīzāk, lai tā neuzvestos, saņem mantu vai jebko citu, lai tikai nebūtu tracis... Šāda izdabāšana, vai gražīgas omas, garlaicības novēršana ar lietām un vietām(aktivitātēm) tikai pasliktina situāciju, ar laiku bērns iemācās, ka var tikai uzrīkot nelielu šovu, lai tiktu pie kārotā.

Dreambig,ieslodzito rehabilitācijai un resocializacijai ir jābūt pilnīgai un cieņpilnai, tikai tad tā var but efektīga. Lielisks piemērs tam ir Norvēģijas cietumu sistēma, kurā pret ieslodzitajiem izturas kā pret vienlīdzīgu personu. Un kā par brīnumu, Norvēģijā ir viens no mazākajiem recivīdisma procentiem pasaulē.
Tas, ka ļausi pamācīties valodas, nekas diži nemainīsies. Skaidra lieta!

Sitot bērnu, tiek parādīts, ka taisnība tam, kurš stiprāks, turklāt, ļoti bieži bērns neizprot, par ko atrāvies.
Es savējo situsi neesmu, izturos pret viņu kā mazu pieaugušo, kā līdzīgs pret līdzīgu- tas, ka viņš ir mazāks, nenozīmē, ka viņa viedoklis/emocijas ir nesvarīgākas. Jā, reizēm nākas novilkt robežu, bet nekad savu iegribu dēļ- tikai viņa paša labā.

Smirdonu ir iespējams izturēt

Tad tu neesi uzturējies TIEŠĀM smirdīga cilvēka klātbūtnē. Manas mājas kāpņu telpā vienreiz aizmiga tāds ap*irsies līdz ausīm bomzis, pēc tam 3 dienas vēdināt telpu vajadzēja. Ziemā. Tāpēc jā, labāk ir ķērcošs bērns, nekā neizturama smaka. Jo bērns agri vai vēlu nomierināsies.

Njā, lasot diskusiju nav jābrīnās, ka tādi bērni uzaug. (t)
Nu nav tā, ka bērns aug, viss ir normāli un superīgi un piepeši viņš veikalā krīt gar zemi un taisa histēriju! Histērija ir līdzeklis kā panākt savu tikai jau pārākajā pakāpē. Un kāpēc? Tāpēc, ka vecāki nav konsekventi savā rīcībā - kaut ko neļauj/nedod, bet ja bērns sāk raudāt, tad atļauj. Un bērns piemērojas šim modelim. Problēma ir vecākos, kuri neprot audzināt bērnus jau no mazotnes! Tas, ka bērns raud ir normāli, tā viņš izliek savas emocijas. Ar bērnu ir jāstrādā, viņam ir jāmāca kā tikt galā ar savām emocijām un viņam nedrīkst aizliegt raudāt! Vecāki, kas par varītēm cenšas aizbāzt muti raudošam bērnam, vnk likvidē sava stresa cēloni. Tas ir tik tupa kā: bērns raud=ir problēma, bērns neraud (tas nekas, ka iekšā viņam viss varās un viņš baidās raudāt, jo zina, ka viņu nolamās vai vēl iesitīs)=nav problēmas. Bērnus uztaisīt visi gudri, bet kaut nedaudz saprast un iedziļināties, kas notiek bērna galvā un kā viņu izaudzināt par normālu un sakarīgu cilvēku, tas ir par daudz prasīts...

Kad valsts ir nodrošinājusi bijušajiem ieslodzītajiem iespēju sākt jaunu dzīvi? Muļķības.

patiesībā varētu oponēt tavu izteikumu :) ieslodzītie cietumos apgūst profesijas, mācās valodas un dara visādas citādas lietas. Turpretī, kad viņi iznāk no cietuma, varu apgalvot, ka 99% neizmanto viņiem dotās iespējas un atgriežas pie iekpriekšējās dzīves, jo kāpēc man būtu jābūt likumpaklausīgam, ja es varu visu viegli un labi izdarīt, un galvenais, tāpat kā iepriekš!? Par viņu integrēšanu sabiedrībā valsts rūpējas. Bet šis ir tas gadījums, kas ir identisks ar alkoholiķiem - palīdzēt var tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas. Savādāk sanāk tukša salmu kulšana..

ja valsts vinam nodrošina iespēju sākt jaunu dzīvi. Vinam vienkārši nepaskaidroja, kā vina rīcība ietekmēja citus, ar vinu nestrādāja, Lai palīdzētu atškirt labo no sliktā, empātiju. Vinam iemācīja noziegums --->sods. Un neko vairāk.

Kad valsts ir nodrošinājusi bijušajiem ieslodzītajiem iespēju sākt jaunu dzīvi?:-D Muļķības. Turklāt nenovērtē cilvēkus par zemu, lielais vairums no viņiem nav nedz stulbeņi, nedz prātiņā vāji un ļoti labi saprot, kā viņu rīcība ietekmē citus, kādas ir sekas iesaistītajiem. Un, ja Tu domā, ka viņi atgriežas cietumos, jo neviens viņus nav nosēdinājis un paskaidrojis, kāpēc tā darīt ir slikti, ka tas ir slikti, kā tas ir ietekmējis kādu citu, tad Tu tiešām esi apbrīnojami naiva.

Es lasot, piemēram, nesaprotu. Offtopiks, bet tāpat.
Šie vīrieškārtaa troļļi atļaujas spriest un izrunāties par abortiem, sišanām- visi šokējas un šausmimas, bet tajā pašā laikā pašas sievietes kaut ko mēģina "pretjokot" vai "pretdzelt" tieši tik pat pretīgiem izteicieniem un to pašu tekstu pret šiem troļļiem un viņu vecākiem. Goda vārds - pašām no savas mutes ( ar pirkstiem uzklabinātā) laikam tas viss skan baigi kruta.

Skaidrs. Interesanti būtu zināt kā mamma reagē (ja, protams, esi novērojusi), ja viñai nedīc. Un cik vecs ir puika?
Sorry par uzbāšanos un pratināšanu, bet tiešām bieži esmu aizdomājusies par šādām situācijām, jo viena lieta ir zināt, kā jābūt, bet cita - kā tieši vēlamo panākt.

Pasadena, nu, vēljoprojām viņam tiek viss ko viņš kāro. Traks uz lego. Man šķiet, ka es nemelotu par to, ka viņa kolekcijā ir pilnīgi visi komplekti. Kā iznāk jauns tā viņam vajag un arī nopērk. Pārsvarā visu izspiež no tēva un vecvecākiem. Sāk jau saprast, ka visiem viņš nevar prasīt lietas par 100 euro tāpat vien nopirkt. Mammai arī nedīc, jo zin, ka nepirks.
Saldumi viņu īpaši neinteresē, bet tāpat dažreiz šķērmi paliek ap dūšu redzot kādās drēbēs viņu ğērbj, mantas pērk, kad grib tad brauc picu ēst u.c. aktivitātes, kas citiem bērniem ir fantāziju līmenī.

Drauga mamma nekad nav pacēlusi roku pret bērniem.. bet visi viņu klausa uz vārda jau kopš mazotnes :)

Cormeum- Tur es tev piekrītu. :-)

Būt stingram nenozīmē būt agresīvam ;)

saulesbrille- Saki ko gribi,bet visbiežāk tieši tie bērni,kuriem bijuši stingri vecāki,izaug par vispaklausigakajiem,kartigakajiem un disciplinetakajiem cilvekiem. Tas nenozime uzreiz sisanu,bet stingribu ka tadu.

Bērnus jācenšas saprast un bēdas novērst citādi. Vecāku ikdiena pamatā pirmajos gados ir nonstop analizēšana un mācīšanās, jo katriem niķiem ir savi cēloņi.

+
Vispār, sirds sāp lasīt dažus no šeit izskanējušajiem viedokļiem. :-(

Undiya, un kā brālēna vecāki reagēja tajā situācijā? Padevās un nopirka kāroto vai kā citādi?