Vai jūs sabarat?

Sitot bērnu, tiek parādīts, ka taisnība tam, kurš stiprāks, turklāt, ļoti bieži bērns neizprot, par ko atrāvies.
Es savējo situsi neesmu, izturos pret viņu kā mazu pieaugušo, kā līdzīgs pret līdzīgu- tas, ka viņš ir mazāks, nenozīmē, ka viņa viedoklis/emocijas ir nesvarīgākas. Jā, reizēm nākas novilkt robežu, bet nekad savu iegribu dēļ- tikai viņa paša labā.

Dreambig,ieslodzito rehabilitācijai un resocializacijai ir jābūt pilnīgai un cieņpilnai, tikai tad tā var but efektīga. Lielisks piemērs tam ir Norvēģijas cietumu sistēma, kurā pret ieslodzitajiem izturas kā pret vienlīdzīgu personu. Un kā par brīnumu, Norvēģijā ir viens no mazākajiem recivīdisma procentiem pasaulē.
Tas, ka ļausi pamācīties valodas, nekas diži nemainīsies. Skaidra lieta!

Ja kādam tik neciešamas emocijas izraisa mazu bērnu emocijas sabiedriskajā transportā, ieteiktu sākt iet pie psihologa un mājās doties citādāk.
Bļaušana vai kaut kāda absurda iekaustīšana nav akceptējama gandrīz nekad. Bērnus jācenšas saprast un bēdas novērst citādi. Vecāku ikdiena pamatā pirmajos gados ir nonstop analizēšana un mācīšanās, jo katriem niķiem ir savi cēloņi.

+
Maksimums ko es atļāvos, kad bērns bija mazāks, satvert ciešāk un nopietni aizrādīt, pateikt, kādēļ nav labi tā uzvesties. Ir centies veikalā rīkot šovu ar domu tikt pie kārotās mantas, nekad neesmu pavilkusies uz to, stingrā balsī pateicu, ka es eju tālāk un kad nu viņam apniks var man pievienoties. Pēc dažām šādām reizēm, pirms iešanas veikalā vienmēr sarunājām, ka šajā reizē lielas mantas, vai vispār mantas nepirksim, krāsim naudiņu un vēlāk pirksim ko lielāku un to ko patiešām vēlas.

esmu aizdomājusies par situāciju, kad bērns, teiksim trīs gadu vecs, krīt histērijā uz veikala grīdas, jo grib kādu konkrētu lietu. Nesen biju lieciniece kam līdzīgam (nebija gan gluži histērija) - manuprāt, bērns łoti veiksmīgi argumentēja savu viedokli

Jā, jo visbiežāk lielveikalos ir kāds no kā noskatīt šādu piemēru, bērns jau nesaprot, ka tā nav labi darīt, bet redz rezultātu, ka par šādu uzvedību, vai precīzāk, lai tā neuzvestos, saņem mantu vai jebko citu, lai tikai nebūtu tracis... Šāda izdabāšana, vai gražīgas omas, garlaicības novēršana ar lietām un vietām(aktivitātēm) tikai pasliktina situāciju, ar laiku bērns iemācās, ka var tikai uzrīkot nelielu šovu, lai tiktu pie kārotā.

Skaidrs. Interesanti būtu zināt kā mamma reagē (ja, protams, esi novērojusi), ja viñai nedīc. Un cik vecs ir puika?

Vienkārši nepērk un saka, ka viņai nav tik daudz naudas, cik tētim vai vēl kādam citam. Atceros, ka viņa stāstīja esot pat sitis un spēris viņai veikalā, bet, nu, saprata, ka viņai ir pofigs uz to un pārtrauca. Man šķiet, ka viņa arī negāja ar viņu uz veikalu.
Bet, nu, te jau arī ir vainīgi visi citi, ne jau tā mamma, kurai bija jāpacieš sīkā emociju virpulis.
Viņiem vispār ģimenē viss ir nepareizi. Pirmkārt, bērns tika lutināts.. otrkārt, ilgi dabūja visu ar raudāšnu, treškārt, nepieturas pie vienas audzināšanas metodes..
Tagad jau puikam ir 9 gadi un mācās 3.klasē, it kā nav tik traks izaudzis. Skolā labi mācās, treniņos iet un tur arī labi veicas un no mantām vienīgais ko vajag ir LEGO. It kā no vienas puses labi, jo bērns vismaz kaut ko dara un stellē, nevis spēlē planšetē spēlītes. Tikai viņš vispār neapzinās, cik tās lietas maksā.

Es arī esmu redzējusi tādas situācijas, lai arī cik ļoti esmu nogurusi uz bērnu neauroju. Lai gan veikala viņš man aiztešās prom, ka man viņš jāmeklē, tad ar esmu vilkusi baurojošu no veikala un solījusi nekad vairs nevest uz veikalu. Laikam no malas izskatījos pēc mātes psihopātes. :-D
Bet nu bērni māk manipulēt un tas, ka viņi raud - nenozīmē, ka mamma kko sliktu izdarījusi.

Luī cerams, ka tu pati arī dzīvo Norvēģijā, jo tur algas lielākas un vispār dzīve zaļāka! Pat tagad cilvēki, kuri nonāk ieslodzījumā vairs neskumst, jo dodas uz turieni kā uz atpūtu. Gulēt ir kur, ēst arī, ārsti par brīvu, vēl ir pirts un pamāca arī kaut ko pie reizes. Jā, varbūt nākamreiz sūtīsim uz Tenerifi vai Havaju salām, par maniem, taviem un vēl kāda nodokļiem? Ko saki Luī? :) būsim cieņpilni un saprotoši!

Godīgā un Rīdzinieks abi vienā maisā metami, bez problēmām aizskar ģimeni - viens bērnu, otrs māti.

Pēc pašreizējiem pieredzes (personīgās un citu, paldies meitenes) stāstiem šajā tēmā, vismaz pagaidām izskatās, ka konsekventa reakcija un pacietība must have :-)

Tas ir tik pretīgi , ka pēršana redz nav sišana. Jopcik, nākamreiz kad man besīs kaimiņš iešu viņu nopērt ar siksnu , lai protas un beidz vienreiz vemt ārā pa logu. Tas kā tu tagad izturies pret bērnu , ātri vien nāks atpakaļ , es vēlos , lai mans bērns mani ciena, un cieņu var tikai nopelnīt , neviss iesist. Cienīt un baidīties ir 2 dažādas lietas + es izvēlos , lai cilvēks saprot kapēc un kā darīt nav labi , neviss nedara kaut ko , jo savādāk viņu sitīs. Šādi var audzināt suni , ne jau cilvēku ....un tad brīnās , ka pusaudžu vecumā bērns liek mīksto uz visu ko viņam lūdz. Drīkst iepērt bērnu? Tad jau var arī sievu un vīru , ja savādāk nesaprot! Vardarbība un morāls terors nevienu ne pie kā laba vēl nav novedis. Manas meitas grupiņa iet puisītis , kurš regulāri sit citus un draud paņemt siksnu, tikko viņam ko nedod vai tikko , kas nenotiek pēc viņa prāta . Interesanti zināt kā 3 gadus vecs bērns pats var ko tādu izdomāt ... Bērns aug un vardarbību sāk uzskatīt par normālu komunikāciju un beigu beigas rodas iespaids , ka taisnība ir tam kurš ir stiprāk... Nē , paldies , man to nevajag manā ģimenē visi ir vienādi , neatkarīgi , tev ir 3 , 30 vai 90 gadi. Es saprotu , ka var traucēt aurojošs bērns , bet tik pat labi man var traucēt sadzērušies dziedoši jaunieši un ko tad man darīt - nopērt viņus ? Kā vispār var tik prasti un idiotiski domāt?

Wee-" Šādi var audzināt suni,ne cilvēku" ... Nu es esmu cilvēks kam dzīvnieku ir vairak zel neka cilveku,tapec nepiekritu,bet pastasti ko tad darit vecakiem ja berns ar mierigu runasanu nesaprot ?! Kas tam bernam var notikt ja vinju maigi iepeers nevis brutali sitiis,lai protaas? Bernam pratinjs vel ir loti iss,vinjam ir bezjedzigi ko skaidrot. Tiesi kad paaugas,tad var runat ka ar pieaugusu cilveku,bet neviens jau uzreiz nedoma sist par katru sikumu,tikai ja savadak nesaprot. Tapec atslabsti un hare nitj! ;-)

Šādi var audzināt suni , ne jau cilvēku

Es teiktu, ka pat suni tā audzināt nevar. Kur nu vēl cilvēkbērnu.
Bet nu loģika tāda, ka tad, kad Raivja dēls izaugs, būs par veco tēvu stiprāks, varēs šamo klopēt, kad tik kaut kas ne tā. A ko ne? :D Dēlēnam liksies, ka Tu viņu necieni, jo neizdabā, uzreiz varēs Tevi pārmācīt ar pareizajām metodēm. :D Ja audzināsi savu dēlu tādā stilā, tad šitā arī bus :D

bet pastasti ko tad darit vecakiem ja berns ar mierigu runasanu nesaprot ?! Kas tam bernam var notikt ja vinju maigi iepeers nevis brutali sitiis,lai protaas?

Bērni kopē vecākus , ja ģimenē ir pieņemts vienam uz otru pacelt balsi , tad bērns rīkosie tāpat. Nu nebūs tā , ka ģimenē visi lasa caurām dienām grāmatas, bet bērnam tikai multenes interesē. Šādas beziemesla histērijas ( vispār , nav beziemesla histēriju, visam ir savs iemesls ) ir vecāku rīcības vai tieši otrādi bezdarbības sekas. Un nav runa par to , kas notiks bērnam , nu tev arī nekas nenotiks , ja tevi nopērs . Tas ir attieksmes un cieņas jautājums , es sevi un savu bērnu cienu un man tas ir pietiekams iemesls nepacelt roku , es varu pateikt skarbāku vārdu , nu pavisam retu reizi varu pacelt balsi , pie noteikuma, ka es zinu , ka bērns mani vienkārši nedzird vai domā , ka tas nav nopietni ko es saku , bet es nekad un ne piekādiem apstākļiem nepacelšu roku, kaut vai tapēc , ka spēku samērs nav vienāds , nav liela māksla uzšaut kādam kurš nevar sevi aizstāvēt. Ja mans bērns , dara ko tādu ko es negribētu , vispirms es pārdomāšu savu rīcību un attieksmi un mainīsu to , neviss iešu klopēt savu bērnu !

Kurš gan no mums ir izaudzis bez pērieniem? Žagari, siksnas - tas viss savulaik par nedarbiem ir pelnīti piedzīvots, bet nejau tāpēc tas manī ir radījis kādu traumu vai licis domāt, ka vecāki ir varmākas un man pašai arī tādai jābūt. Ātri vien sapratu, kas ir labi un ko nevajadzētu darīt. Man drīzāk šķiet, ka mūsdienās bērnu tiesības tiek pārspīlētas, savukārt pienākumi aizmirsti. Dažam labam tiešām kārtīgas siksnas ir trūcis. Protams, es nerunāju par konstantu sišanu un citiem nelabvēlīgiem apstākļiem ģimenē, bet tīri profilaktiskos nolūkos nekādu traģēdiju tur neredzu. Ir ideāli, ja visu izdodas atrisināt ar vārdiem, taču diemžēl mutiskus aizrādījumus daudzi bērni līdz galam nesaprot.

taču diemžēl mutiskus aizrādījumus daudzi bērni līdz galam nesaprot.

es ceru , ka tavi uzskati ir tādi paši arī par pāra attiecībām. Respektīvi , ja vīrietis tev 3x ko saka , tad 4tajā viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem var tev uzšaut ....

Šoreiz piekrītu Wee, vienīgi žēl, jo savā zińā pieaugusi sieviete tomēr var izvēlēties aiziet no vīrieša, kurš viñu profilaktiski ieklapē, bet bērnam tas ir pagrūtāk.

pastasti ko tad darit vecakiem ja berns ar mierigu runasanu nesaprot ?!

Viss ir elementāri! Bērnam ir mazas smadzenītes, viņš nespēj tik daudz (varbūt pat kādreiz negrib) visu atcerēties. Tātad, kas jādara - jāstāsta, jāstāsta, jāstāsta un vēlreiz jāstāsta, ko drīkst un ko nē! Sapratīs, vienu dienu sapratīs, tas no pieredzes....

wee, nevajag braukt galējībās - pieaugušos ar bērniem salīdzināt īsti nevar. Ir atšķirība, kad spēks tiek pielietots divu pieaugušu (un prātā nobriedušu) cilvēku vidū kā dusmu novedējs vai arī kad bērns audzināšanas nolūkā saņem pērienu un no tā tiek mācīts, kā rīkoties nevajadzētu.

Kurš gan no mums ir izaudzis bez pērieniem?

Nekad dzīvē neesmu pērta. Es ticēju, ka mamma to var izdarīt, un man bija cieņa pret viņu un savādāka bērnība. Toties viņa man regulāri draudēja :D tas man iedzina bijību.
Tomēr man nekad nekas netika liegts, cita lieta, ja tam vajadzēja daudz naudas utt., bet savādāk es pateicos savai mammai par visu. Atceros, ka vienreiz viņa mani saķēra aiz rokas, jo izlēju ūdeni no veļasmašīnas. Pēc tās reizes viņa man atvainojās ilgi un dikti :D
bet manām māsīcām viss tika liegts, visu lika nopelnīt ar smagu darbu, neļāva nekur iet. Šobrīd es strādāju darbā, kurā man bija nepieciešama izglītība un gribasspēks, bet viena no māsīcām ir Anglijā, otra strādā veikalā. Viņas tika audzinātas pēc tā laika pareizā modeļa, bet es ne. Tas nenozīmē, ka viņas ir slikti cilvēki. Vienkārši nav tādas pareizās formulas pēc kādas audzināt bērnu. Ir labs teiciens - bērns tāpat izaugs līdzīgs Jums, tādēļ audziniet sevi.

Wee, nevajag braukt galējībās - pieaugušos ar bērniem salīdzināt īsti nevar.

tagad man tapa skaidrs jūsu domu gājiens un disusiju turpināt nav vērts , jo manā ģimenē visi ir vienādi neatkarīgi no vecuma .....
Un es nerunāju , par uzšaušanu dusmās , bet profilaktiskos nolūkos , nu lai tā sučka beidzot protas ...

saņem pērienu un no tā tiek mācīts, kā rīkoties nevajadzētu

Gribetos zināt, ko tieši pēriens iemāca. Pati zini?