Vai jūs sabarat?

un tas ir bijis looti retos gadījumos,tapēc neizfantazē atkal visu kā parasti. vienkārši saku ka nelielai agresivitātei no vecāku puses ir jābūt, savādāk tam bērnam ar mierigu nekad neko neimācīsi, mierīgi var tieši skaidrot kad ir paaudzies.

Raivi, paskaidrošu tev. Sišana un blaušana, draudēšana bērnam nav norma un nepieder pie normālas audzināšanas. Šie diemžēl ir stereotipi, saglabājušies no padomu laika metodēm un popularizēti no vecākiem, kam nepietiek laika Un vēlēšanās iedzilināties bērnu psihologijā.
Tieši tāpat kā daudzi, kas uzaug ar fiziskiem sodiem un draudiem, to uzskata par normu, tāpat arī gadās, ka bērni, kas tiek seksuāli izmantoti, to vēlāk nodara citiem. Jo vienkārši savādāku nepazīst! Par to ir vērts padomāt. Cik daudz rūpju un labu īpašību bērnam parādīsi, tik daudz labas lietas vinš arī dos pasaulei.
Pie labas audzināšanas pieder daudz sarunas par labo un par slikto uz pasaules, par to, kā labai vairo labo un sliktais-slikto. Tāpat pie labas audzināšanas piederas vecāki, kas ir komanda un audzina bērnu tandēmā. Pie labas audzināšanas pieder vecāki, kas bērnam spēj rādīt piemēru par to, kā palīdzēt vājākam, kā būt veiksmīgam un labsirdīgam vienlaicīgi. Mana mīlākā frāze par bērnu audzināšanu ir tāda, ka "Tu neesi ne par vienu labāks, un neviens nav labāks par tevi. Tu esi unikāls.":-)

Ir arī bērni kuri bez pēršanas saprot ka nedrīkst ar pirmo reizi. Pēršanai vispār ja tā vispār ir pieļaujama,tad tikai kā galējo variantu. Viss labāk, ja līdz tam vispār nenonāk.

Ļoti retos gadījumos esi bijis mierīgs un paklausīgs puika? Nu Raivi, cik tev gadu? Mācies rakstīt pilnus teikumus. :-D

Hmm..., zīdaiñi diez vai sapratīs pēršanas saistību ar viñu pašu raudāšanu (parasti jau tas ir viñu komunikācija paveids, viens no), bet par lielākiem bērniem varu spriest tikai pēc dzirdētåm pieredzēm. Łoti bieżi esmu dzirdējusi variantu par "bieži apciemoja dakteris Bērziñš", kas liek domāt, ka vismaz dałai tā īsti nebija efektīva metode, ja jau bieži vajadzēja pielietot.
Es pati nekad neesmu pērta un esmu pret fizisku vardarbību (ne tikai pret bērniem), arī neesmu novērojusi, ka fiziska vardarbība būtu veiksmīgs līdzeklis konfliktu risināšanā starp pieaugušajiem. Bet vispār tēma ir interesanta no "kā labāk rīkoties?" puses, varbūt kādi pieredzes stāsti par bērnu mierināšanu. Pati nevaru dalīties pieredzē, bet esmu aizdomājusies par situāciju, kad bērns, teiksim trīs gadu vecs, krīt histērijā uz veikala grīdas, jo grib kādu konkrētu lietu. Nesen biju lieciniece kam līdzīgam (nebija gan gluži histērija) - manuprāt, bērns łoti veiksmīgi argumentēja savu viedokli :-)

Pēršana rodas dēl šāda scenārija.
Bērns Ir neklausīgs-->vinam aizrāda---> Tas nostrādā 5 reizes (bet bērnam nav paskaidrots, kāpēc vina rīcība ir slikta, vinam tikai pateica, Ka nesrīkst)
Bērns turpina būt neklausīgs---> Nu Jau vinam uzblauj (vins sabīstas no tādas reakcijas, bet vēl aizvien nav sapratis dzilāko sava nodarījuma būtību)
Bērns mēgina vēl vairāk pārbaudīt, cik tālu var iet, vinam jau ir imunitāte pret blaušany, to vins laiž gar ausīm--> vinu noper (vinam sāp, bet tikai uz mirkli. Palaidnības Ir tik interesantas, nopēršana škiet tikai īsa maksa. Vinš vēl joprojām nezina, kāpēc vina rīcība ir slikta savā būtībā. Vins zina tikai palaidnība---> pēriens shēmu. Ar laiku arī notrulinās bēdas par pērienu un vins var valdīt pār saviem vecākiem un uzvesties, kā vien vēlas.
Tieši tāpēc sodu sistēma viena pati nedarbojas. Bērnu var nostrostēt, nonemt kādas privilēginas, bet svarīgākais ir paskaidrot un likt saprast, kas vina rīcībā un izpratnē bija greizs, kā tas ietekmēja citus un kā būtu bijis darīt, lai iznākums ir veiksmīgs visiem.
Tieši tāpēc arī tik milzīgs procents cietumnieku atgriežas cietumā pat tad, ja valsts vinam nodrošina iespēju sākt jaunu dzīvi. Vinam vienkārši nepaskaidroja, kā vina rīcība ietekmēja citus, ar vinu nestrādāja, Lai palīdzētu atškirt labo no sliktā, empātiju. Vinam iemācīja noziegums --->sods. Un neko vairāk.

Nu, ja paši visu laiku pērk bērnam kaut ko, jo viņš tak maziņš, bet pēkšņi saprot, ka nu jau ir liels un prasības pieaug, tad ir jau par vēlu un no histērijām neizbēgt.
Es maza nekad gar zemi nekritu, ja mamma pateica, ka nav naudas, tad ticēju un negribēju mammai pie kases kaunu taisīt.
Šitā man ar brālēnu bija. Katru reizi kā ieiet veikalā tā visi ļāva viņam ņemt ko grib.. cik tik gardumus var panest. Protams, no sākuma tie ir tikai cepumi, bet vēlāk jau mantiņa pa 30 euro. Bērns tak nezin atšķirību.

Undiya, un kā brālēna vecāki reagēja tajā situācijā? Padevās un nopirka kāroto vai kā citādi?

Bērnus jācenšas saprast un bēdas novērst citādi. Vecāku ikdiena pamatā pirmajos gados ir nonstop analizēšana un mācīšanās, jo katriem niķiem ir savi cēloņi.

+
Vispār, sirds sāp lasīt dažus no šeit izskanējušajiem viedokļiem. :-(

saulesbrille- Saki ko gribi,bet visbiežāk tieši tie bērni,kuriem bijuši stingri vecāki,izaug par vispaklausigakajiem,kartigakajiem un disciplinetakajiem cilvekiem. Tas nenozime uzreiz sisanu,bet stingribu ka tadu.

Būt stingram nenozīmē būt agresīvam ;)

Cormeum- Tur es tev piekrītu. :-)

Drauga mamma nekad nav pacēlusi roku pret bērniem.. bet visi viņu klausa uz vārda jau kopš mazotnes :)

Pasadena, nu, vēljoprojām viņam tiek viss ko viņš kāro. Traks uz lego. Man šķiet, ka es nemelotu par to, ka viņa kolekcijā ir pilnīgi visi komplekti. Kā iznāk jauns tā viņam vajag un arī nopērk. Pārsvarā visu izspiež no tēva un vecvecākiem. Sāk jau saprast, ka visiem viņš nevar prasīt lietas par 100 euro tāpat vien nopirkt. Mammai arī nedīc, jo zin, ka nepirks.
Saldumi viņu īpaši neinteresē, bet tāpat dažreiz šķērmi paliek ap dūšu redzot kādās drēbēs viņu ğērbj, mantas pērk, kad grib tad brauc picu ēst u.c. aktivitātes, kas citiem bērniem ir fantāziju līmenī.

Skaidrs. Interesanti būtu zināt kā mamma reagē (ja, protams, esi novērojusi), ja viñai nedīc. Un cik vecs ir puika?
Sorry par uzbāšanos un pratināšanu, bet tiešām bieži esmu aizdomājusies par šādām situācijām, jo viena lieta ir zināt, kā jābūt, bet cita - kā tieši vēlamo panākt.

Es lasot, piemēram, nesaprotu. Offtopiks, bet tāpat.
Šie vīrieškārtaa troļļi atļaujas spriest un izrunāties par abortiem, sišanām- visi šokējas un šausmimas, bet tajā pašā laikā pašas sievietes kaut ko mēģina "pretjokot" vai "pretdzelt" tieši tik pat pretīgiem izteicieniem un to pašu tekstu pret šiem troļļiem un viņu vecākiem. Goda vārds - pašām no savas mutes ( ar pirkstiem uzklabinātā) laikam tas viss skan baigi kruta.

ja valsts vinam nodrošina iespēju sākt jaunu dzīvi. Vinam vienkārši nepaskaidroja, kā vina rīcība ietekmēja citus, ar vinu nestrādāja, Lai palīdzētu atškirt labo no sliktā, empātiju. Vinam iemācīja noziegums --->sods. Un neko vairāk.

Kad valsts ir nodrošinājusi bijušajiem ieslodzītajiem iespēju sākt jaunu dzīvi?:-D Muļķības. Turklāt nenovērtē cilvēkus par zemu, lielais vairums no viņiem nav nedz stulbeņi, nedz prātiņā vāji un ļoti labi saprot, kā viņu rīcība ietekmē citus, kādas ir sekas iesaistītajiem. Un, ja Tu domā, ka viņi atgriežas cietumos, jo neviens viņus nav nosēdinājis un paskaidrojis, kāpēc tā darīt ir slikti, ka tas ir slikti, kā tas ir ietekmējis kādu citu, tad Tu tiešām esi apbrīnojami naiva.

Kad valsts ir nodrošinājusi bijušajiem ieslodzītajiem iespēju sākt jaunu dzīvi? Muļķības.

patiesībā varētu oponēt tavu izteikumu :) ieslodzītie cietumos apgūst profesijas, mācās valodas un dara visādas citādas lietas. Turpretī, kad viņi iznāk no cietuma, varu apgalvot, ka 99% neizmanto viņiem dotās iespējas un atgriežas pie iekpriekšējās dzīves, jo kāpēc man būtu jābūt likumpaklausīgam, ja es varu visu viegli un labi izdarīt, un galvenais, tāpat kā iepriekš!? Par viņu integrēšanu sabiedrībā valsts rūpējas. Bet šis ir tas gadījums, kas ir identisks ar alkoholiķiem - palīdzēt var tikai tad, ja cilvēks pats to vēlas. Savādāk sanāk tukša salmu kulšana..

Njā, lasot diskusiju nav jābrīnās, ka tādi bērni uzaug. (t)
Nu nav tā, ka bērns aug, viss ir normāli un superīgi un piepeši viņš veikalā krīt gar zemi un taisa histēriju! Histērija ir līdzeklis kā panākt savu tikai jau pārākajā pakāpē. Un kāpēc? Tāpēc, ka vecāki nav konsekventi savā rīcībā - kaut ko neļauj/nedod, bet ja bērns sāk raudāt, tad atļauj. Un bērns piemērojas šim modelim. Problēma ir vecākos, kuri neprot audzināt bērnus jau no mazotnes! Tas, ka bērns raud ir normāli, tā viņš izliek savas emocijas. Ar bērnu ir jāstrādā, viņam ir jāmāca kā tikt galā ar savām emocijām un viņam nedrīkst aizliegt raudāt! Vecāki, kas par varītēm cenšas aizbāzt muti raudošam bērnam, vnk likvidē sava stresa cēloni. Tas ir tik tupa kā: bērns raud=ir problēma, bērns neraud (tas nekas, ka iekšā viņam viss varās un viņš baidās raudāt, jo zina, ka viņu nolamās vai vēl iesitīs)=nav problēmas. Bērnus uztaisīt visi gudri, bet kaut nedaudz saprast un iedziļināties, kas notiek bērna galvā un kā viņu izaudzināt par normālu un sakarīgu cilvēku, tas ir par daudz prasīts...

Smirdonu ir iespējams izturēt

Tad tu neesi uzturējies TIEŠĀM smirdīga cilvēka klātbūtnē. Manas mājas kāpņu telpā vienreiz aizmiga tāds ap*irsies līdz ausīm bomzis, pēc tam 3 dienas vēdināt telpu vajadzēja. Ziemā. Tāpēc jā, labāk ir ķērcošs bērns, nekā neizturama smaka. Jo bērns agri vai vēlu nomierināsies.