Vai jūs sabarat?

Šodien tieši veikalā redzēju kā maza meitene, ap 4 gadi, kliedza veikalā uz tēvu

Tas liecina tikai par to, ka vecāki mājās tieši tāpat kliedz uz bernu.

Dreambig, varbūt māte tai sīkajai katru dienu pērk visu ko viņa vēlas, tad nebrīnos, ka tēvam vienkārši kaut kas tāds bija jāpasaka.
Paši vienkārši bērnus izlaiž un tad brutāli cīnās ar sekām.
Es esmu par normāla bērna audzināšanu jau no pašiem pamatiem, lai vēlāk nav jāķeras pie radikālākām metodēm un draudiem. Un vēlams, lai abi vecāki ir uz viena viļņa, nevis viens ir jautrais klauniņš, bet otrs skarbais soğis.

man ja godīgi vairāk šokē tās mammas kurām bērni sabiedriskā vietā kliedz pilna balsī, bet vinas neko neizrāda lai nomierinās. Arī tādi gadijumi redzeti un tas man ari galigi neliekas pareizi. Tad gan gribas pieiet klāt un pateikt lai tak nomierina savu sīko,vai kāpj ārā, sabieriskajā vini ir viskaitinošākais kas var būt, ja nav austinu :D

Undiya- Kas tavā izpratnē ir normāla bērna audzināšana?

pasaules vēsturē nav bijis tāds gadījums, kad histēriski raudošs cilvēks nomirinātos, jo uz viņu uzbļautu :)
es īstenībā diezgan skaidri atceros, kā tas bija būt bērnam, cik daudz nesapratu un cik daudz lietas mani mulsināja. kad dzirdēju kaut ko tādu, par atstāšanu, neticēju, ka mani tiešām kaut kur atstās, bet pārdzīvoju par to, ka vecāki tā var pateikt.

tās mammas kurām bērni sabiedriskā vietā kliedz pilna balsī, bet vinas neko neizrāda lai nomierinās.

Manuprāt, tas ir trakāk kā sabārt.

Man atkal vairāk liekas, ka krievu tautības mammas vairāk savus audzina.
Es nezinu kāpēc.
Ar audzināšanu domāju, ka vairāk māca uzvedības normas sīkajam, kurš neklausa.

Es kaut kad nesen redzēju Origo vienu 2 gadīgu sīko, kurš vāļājās pa zemi un raudāja.
Bija acīmredzams, ka neklausīja.

Īsti nemanīju, ka te tika runāts par skaļu bļaušanu uz raudošu bērnu, bet gan sabāršanu. Es nedomāju, ka ar bērniem ir tik ļoti jāauklējas, ka pusstundu jāļauj bērnam sabiedriskā vietā kliegt, kamēr mamma izzina, kas tad nu atvasei par iemeslu niķim, vēl jo vairāk, kad tie tiešām ir niķi un kaprīzes.

vecāki ir uz viena viļņa, nevis viens ir jautrais klauniņš, bet otrs skarbais soğis.

šis man liekas ir ļoti izplatīts modelis, kad mamma visu aizliedz, bet tēvs visu atļauj. Tikai lielākoties ir tā, ka tas tēvs visu ļaujot nodara lielāku ļaunumu.
Jā, braucot RS bieži ir tā, ka bērns histēriski bļauj, bet māte ignorē. Tad man ir tā, ka gribas kādu nosist, jo pēc smagas darba dienas pēdējais ko gribas dzirdēt ir kā kāds svešs bērns spītīgi kliedz pilnā balsī gandrīz vai ausī. Šajā diskusijā droši vien būs vairāki kašķi, jo jūtu, ka viedokļi smagi dalīsies :)

Man atkal vairāk liekas, ka krievu tautības mammas vairāk savus audzina.

Tevi ir audzinājusi krievu tautības mamma? Mani ir un es neteiktu, ka viņa uz mani būtu īpaši kliegusi vai ārdījusies.

Mans dēls arī ir niķoties veikalā tā, ka teju vai kritīs gar zemi. Un vaina ir tikai un vienīgi mana - tajā laikā vajadzēja jau saldi čučēt sava gultā pusdienas laiku. Kam butu jādabū rājiens, man vai bērnam? :D

Kam butu jādabū rājiens, man vai bērnam?

diskusijas iespaidā teikšu - atkarīgs kāda jums tautība :)

Tad man ir tā, ka gribas kādu nosist, jo pēc smagas darba dienas pēdējais ko gribas dzirdēt ir kā kāds svešs bērns spītīgi kliedz pilnā balsī gandrīz vai ausī

+++

Askepott- Un tu neko nedarīji? Vienkārši tā atlavi blaustīties un bojāt citiem cilvēkiem mieru un klusumu? Bet atbildot uz jautājumu Es teiktu ka jums abiem

ok, es nopietni, manuprāt, būt vecākam ir ļoti grūti un katram ir savi uzskati par to, kā to labāk un pareizāk darīt. kaut ko ieteikt un pārmest ir kā strīdēties par reliģiju.

Ja nav mans berns nebartu,ja butu tikai auklite. Ja mans berns tas butu tad skatitos no situacijas sabartu visticamak ja galigi neklausitu un neiet runa apr agresivu vardarbibu, bet ar stingraku toni. Vardarbibu neatbalstu, ebt izlutinatus knevelus ciest nevaru,kas veikalos vai autobusaa nemak uzvesties.

TalisQualis- Es uzskatu ka lai katrs vecāks audzina savus bērnus kā vēlas, KAMĒR vini netraucē citu cilvēku mieru.

Rīdzinieks, ja Tu saki, ka mums abiem, tad Tev noteikti der painteresēties par mazu bērnu spēju savaldīt savas emocijas.
Un nē, neignoreju bērna sāpi. Šajā gadījumā - ļoti lielu vēlmi pec miedziņā.

mieru publiskās vietās traucē daudz kas, bērniem vieglāk piedot raudāšanu lidmašīnā, kā bomzim smirdēšanu trolejbusā. vismaz man. par skaņu vispār nesūdzos, problēmātiski man šķiet, ja bērns nāk virsū (vienreiz viens četrgadīgs čigānbērns iespēra :D ), un vecāks nereaģē.