Kur tie datori ar bioloģiskajiem procesoriem ir?
Par šo varētu padiskutēt, ja jautājuma uzdevējs nebūtu Zigfrīds.
taču es vismaz protu kaut nedaudz rakstīt latviešu valodā, mans interešu loks ir kripatu plašāks par sociālajiem tīkliem un Pokemon GO.
Ja pastrādāsi - jā, pastrādāsi (Brīvprātīgais darbs nav mīts. Arī tas, ka tas nenes peļņu nav mīts, toties no tā var daudz iegūt), ar jauniešiem - tieši tiem 15-25, redzēsi, ka tas, ka viņiem interesē tikai šis, gan ir mīts. Jā, protams, atsevišķi eksemplāri ir tieši tādi, taču tas nenozīmē, ka tas ir vienīgais, kas viņus interesē. Tas ir kā noiet pa Lienes ielu un pēc tam kladzināt, ka visas rīdzinieces ir prostitūtas.
Faktiski jau tas raksts nemaz nav tik tālu no patiesības. Es jau pirms pāris gadiem par šo šeit diskusiju taisīju, toreiz manu domu vienkārši neuztvēra. Kas notiks, ja pēkšņi pasaulē pazudīs elektrība? Štrunts ar troleibusu, tas, visticamāk, tāpat nekursēs. Mani vairāk satrauc tieši jauniešu praktiskās iemaņas - kā tikt pie silta ēdiena, kā kaut kur nokļūt, kā uzzināt jaunumus, kā sameklēt piederīgos? Ja nav elektrības, vairumam mūsdienu cilvēku, ne tikai jauniešiem, dzīve apstājas. Šodien pa telefonu pļāpāju ar mammu, kurai sakarā ar plānotiem remontdarbiem Latvenergo un 5h atslēdza elektrību. Kad viņa sadomāja padzert tēju un atdūrās pret faktu, ka nav elektrības un ūdeni uzsildīt nav iespējams, sāku par šo pašu aizdomāties. Cik cilvēkiem mājās ir tas gāzes balons mūsdienās vai centrālā gāze, ko izmantot silta ēdiena iegūšanai, ja nav elektrības? Man ir, bet tāpēc, ka tā te vienkārši bija, tas nav mans nopelns.
Prasme sasiet apavus man šķiet nebūtiska, tam nav nekādas nozīmes praktiskajā izdzīvošanā - jebkurš pieaudzis cilvēks kaut kā jau apavus aizšņorē, vai arī izvēlas apavus ar citām vai vispār bez aizdarēm.
Jautājums par rakstīšanu ar roku tomēr ir aktuāls. Situācijā, ja nav elektrības un pa pilsētu/valsti sāksies haoss, spēja kaut kur uzrakstīt savu vārdu un vēl dažus teikumus, izdzīvošanai tikai nāks par labu. Tāpat arī prasme lasīt ne vien drukātus burtus.
Slaukt govi, kurt uguni un tādas lietas... Protams, ir labi tās prast, taču, tur nu rakstam ir taisnība - ja ikdienā tās nelietos, tās piemirsīsies, kas ir dabīgi. Taču es uzskatu, ka izmēģināt lietas, kas ir izdzīvošanas pamatiem nepieciešamas, bērniem vajadzētu gan, lai pie kaut kādiem kariem vai kaut kā vēl (Jā, mēs visi ceram, ka tas nekad nenotiks, un labi, ja nekad arī nenotiks, bet tomēr) tam cilvēkam būtu vismaz kaut kādas atblāzmas atmiņās par to, ka uguni vieglāk ir sakurt, ja ir sauss papīrs, kūla, tāsis, jebkas tāds, ka pie silta ēdiena var tikt metot kartupeļus oglēs un tādā garā. Ja šīs zināšanas nekad nevajadzēs - nu ļoti labi, bet, kā būs, ja pienāks diena, kad vajadzēs un bērns būs kaut ko redzējis filmās, bet arī ne visai skaidri, nevis izmēģinājis pats?
1868
