Sveiki. Pirms pusotras nedēļas sunim atklāja balsenes audzēju, suņukam 13 gadi, jauktenis.. lieta tāda, ka suns bija NU NEŽĒLĪGS sargs un mūsu ģimenes sirds.
Mēs centāmies darīt pa šo nedēļu pusotru visu, potes, zāles, barošana no rokas, putriņas vārijām (suns nespēja beigās vairs ēst), pamazām smaka nost, sirds vienkārši plīsa redzot.. vetārsts deva maksimums mēnesi, bet mēs ticējām un cerējām, ka varbūt viņš uzveiks šo sasodīto slimību. Viņš centās būt aktīvs par spīti šai slimībai, turpināja sargāt.. un šodien mēs viņu nodevām. ;(((
Mēs pielikām punktu viņa ciešanām (vismaz mēs tā domājām). Izsaucām vetārstu, lai veic šo liktenīgo poti.. kad iepotēja, viņš tik ļoti cīnijās pretī, negāja čučēt.. mana sirds salūza un es sajutos kā nodevēja.. nespēju sev tagad piedot šo lēmumu un rīcību..
jūtos zaudējusi daļu sevis.. :'-(
Izklausos, kā maza meitene, bet tomēr mums tas nebija tikai mājdzivnieks. :'-(
Kā Jums liekas vai mēs izdarījām pareizi?
Kāda ir jūsu pieredze ar dzīvniekiem un nopietnām saslimšanām?
278
