es nevienā brīdī neteicu , ka iemidzināt ir viegli , es tikai teicu , ka uzskatu , ka man tas nav pieņemami un , ka pati nekad tā nerīkotos.
Vispār , reti kura tēma šeit mani paķer tā , ka es par to domāju un pārrunāju ar kādu vairākas dienas. Es laikam līdz galam nevaru saprast , ko man cilvēks varētu TĀDU nodarīt , lai es viņam pat ūdens glāzi nepadotu. Es nekur arī neteicu , ka aprūpēt kādu ir viegli , drīzāk par attieksmi. Manī neviena sabiedrības grupa neraisa tādu līdzjūtību un tādas emocijas, kā veci, nevienam nevajadzīgi cilvēki un es te nedomāju par cilvēkiem , kuri ir slimi , kuriem vajadzīga rehabilitācija , bet drīzāk par tiem kuri vienkārši, ir veci , vāji , aizmāšīgi ar saviem untumiem, kuru bērniem un mazbērniem ir savas vajadzības un savas dzīves, kur šiem vacajiem nav vietas , jo viņi vienkārši neiederas... Bet līdz galam es šo nekad nesapratīšu , jo es savas ģimenes dēļ esmu gatava ziedot visu , bez jebkāda aprēķina nolikt savas ambīcijas malā un būt kaut vai tikai blakus ... Es nekad nesapratīšu , kā kaut kādu principu un aizvainojuma vadīts var nepalīdzēt savai ģimenei. Vienīgais , ko es varu darīt ir būt pateicīgai par to , ka man ir tāda ģimene kāda ir , varam strīdēties , varam sakašķēties , bet mīlestība ģimenes vidū nekur nepazūd un viens otram grūtā brīdī nekad neatteiksim ....
278
