Kļūdas..

Ir dažas,kuras labāk būtu bijis nepielaist.Pavajā kādeiz.Kopumā cenšos atlaist un aizmirst.

K.C., ja vajadzīgs vēl kāds viedoklis no malas, droši vari uzrakstīt. :)

Paldies, uzrakstīju. :)

K.C. vari man uzrakstīt PM :)

Man šķiet, ka es tagad pieļaušu lielu kļūdu.. es reāli nezinu, ko lai dara, varbūt kāda vēlas dot viedokli no malas? :D

izdomāju vienu konkrētu kļūdu. kaut kādā mirklī domāju par citiem vairāk kā par sevi. jutos kā otrā plāna lomas atveidotāja, pati savā filmā. kļūda bija tā, ka tas mirklis ieilga, nedaudz jau var. arī šobrīd ļoti rūpējos par cilvēkiem, bet mans viedoklis, manas sajūtas, manas idejas ir pirmajā vietā.

Es pat varētu teikt,ka kļūdas reizēm pat mums atver acis, šķiet tas,ko izdarīji bija kļūda,bet no otras puses atver acīs no cita skata punkta. Tā lūk man bija, pirms pāris gadiem devos apciemot savu audžu mammu, jau tad īsti negribējās,bet nu neko, kad atlidoju pie viņas, jau pirmajā dienā nožēloju ,ka esmu atlidojusi,bet no otras puses atvēra acis man, liekot saprast, cik ļoti cilvēks spēj būt nožēlojams, viņa visu to laiku man pudereja smadzenes, cik mans tētis slikts,jo viņu pameta ,bet viņa pat nerūpējas par mani ,viss ko viņa darīja, sēdēja pie telefona trubas un tarkšķeja. Vismaz kopš tās reizes zinu,ka atkal to negribu piedzīvot.

Pagātnes lēmumus parasti nožēlo tie, kurus tas iespaido tagadnē un nākotnē, kuri saprot, ka paša neizdarība ir sačakarējusi visu dzīvi. Nenožēlo tie, kuriem viss ir sakārtojies vai kuri redz gaismu tuneļa galā. Kaut kā tā.

Kļūdas. Kļūdas ir tad, ja kaut kas ir izdarīts nepareizi. Ja mēs par pareizu uzskatām standarta dzīves modeli, ko popularizē filmas utt - skola-> darbs -> kāzas -> bērni -> mājiņa ar baltu žodziņu utt... Tad man ir līdz nelabumam daudz kļūdu un maz kas atbilst tam plānam.
Toties - kamēr viss, ko es darīju, nav nevienam nodarījis pāri, es domāju, ka man nav ko nožēlot. Bez visas tās pieredzes es nebūtu tur, kur šodien un tāda, kā šodien.
Turklāt, ja visu vienmēr dara pareizi, vai nav garlaicīga dzīve? (t)

Es regulāri šaubos par to, ko es daru un nekad neesmu 100% pārliecināta, vai tikko pieljāvu kljūdu vai nē.
Es domāju, ka izvēles, ko esmu izdarījusi pagātnē ir vienkārši bijušas tādas opcijas, tobrīd, kas man skjita izdevīgākas, piemērotākas, nekā citas. Es neuzskaty, ka man, pašai priekš sevis, ir pareizi vai nepareizi lēmumi. Es tās vnk uzskatu par izvēlēm. Kas mani nived tur, kur man ir jānonāk. Tādā veidā es arī mierinu sevi, regulāri šauboties par saviem lēmumiem.

Izvēle - skatīties uz priekšu vai analizēt pagātni. Kas kuram labāk patīk.

Ja, ir sanacis. Bet no tam tikai macos. Sava zina sap vel sodien, bet tas viss bija loti laba maciba. Tagad sevi lieku pirmaja vieta (nevs, ko citi teiks, ko padomas), mazak censos palidzet kadam, un nekad, un nevienam vairs nedodu otro iespeju.

Platinum
kāds darbs Tev bija?

Nožēloju tikai to, kas principā loģiski un objektīvi domājot nemaz nebija novēršams - mana slimība, omes slimība un nāve, opja slimība un nāve. Viss. Nenožēloju nedz sastrādātus sūdus, izdarītās muļķības, izjauktas attiecības. Tā ir mana pieredze, mana dzīves mācība, kas izveidoja mani tādu, kāda es esmu tagad un man ir tas, par ko tiešām vērts priecāties - sakārtota dzīve, ģimene, laba reputācija. Bet tas tā, sentimentos ieslīgstot. Bet svarīgākais, ka esmu tipisks savu vecvecāku mazbērns, bet mans opis vienmēr teica, ka galvenais dzīvē, ka ir ko atcerēties.

Esmu pieļavusi vairākas kļūdas, bet nav tā, ka ikdienā par to visu laiku domāju un noželoju. Drīzāk nožēloju lietas, ko neesmu izdarījusi dažādu iemeslu dēļ. Bet arī, uzskatu, ka nav jēgas cepties par to, ko vairs nevar mainīt, jādzīvo tagadnē.

Nenožēloju neko, ko izdarīju. Kā jau minēja - varbūt biežāk domāju par to, ko neizdarīju kāda cita iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka negribētu.
Dzīve ir viens liels lidojums, ar kāpumiem, kritumiem, bet ir interesanti! :)

Es nožēloju vienu kļūdu, kas atspoguļojas manā veselībā. Pēc šīs kļūdas sadraudzējos ar VD.
Pa lielam viss pārējais ir bijis +/- OK.

Uzskatu, ka nekādas smagas kļūdas neesmu izdarījusi. Ir bijušas lietas, kuras būtu varējusi nedarīt, jo no tām nebija nekāda labuma vai jēgas. Bet tā citādi - viena lieta novedusi pie nākamās un tā nākamā vienmēr izrādījusies forša!

Jā, ir bijuši arī manā dzīvē nepareizi lēmumi, bet līdzīgi kā te jau dažas minēja, tos nenožēloju un pēc daudziem gadiem atkal un atkal neatceros, domājot- vai, nu muļķe, kā es toreiz tā varēju.. Nav manā dabā lauzīt galvu par to, kas sen atpakaļ bijis. Visi ir bijuši kā ļoti laba pieredze un esmu varējusi ļoti daudz no tā mācīties un iegūt to, kas man tagad ir un ar ko ļoti lepojos!

+++ René teiktajam.
Attiecībās neko nevajag nožēlot, pat ja nofeiloji - kamēr viens no jums nav miris, visu var labot.
Darbos, mācībās - uzskatu, ka nekag nav par vēlu nomainīt/uzsākt ko jaunu.
Par sevi - žēl, ka tos zobārstus apmeklēju retāk kā vajadzētu. Vēlak uzrodas liekas problēmas, ko viegli varētu novērst laicīgi.