Kļūdas..

Esmu pieļāvusi vienu ļoti smagu un lielu kļūdu, kas arī man ļoooti ilgu laiciņu atspēlējās emocionālajā ziņā. Jā, tika mēģināts labot vai vismaz iet uz labo pusi, nesekmīgi gan. Bet šobrīd varu teikt, ka pat varbūt ļoti labi, ka tā :)

Tik līksmi nosvinēju vienu no padsmitajām vārda dienām, ka īsti neatceros, kurš bija pirmais mutētājs - čalis vai meiča.

Es vairāk nožēloju nevis to, kas ir kļūdaini izdarīts, bet to, ko neesmu izdarījusi savas vilcināšanās vai nedrošības dēļ. Ir pāris lietas, kuras regulāri sāp, bet labojamas vairs nav, nāksies vien besīties līdz mūža galam.

no vienas puses, nožēloju, ka izvēlējos mācīties to, ko pašlaik mācos, bet no otras, ja nebūtu izdarījusi šo izvēli, tagad nebūtu tur kur esmu, un, ir forši, viss ir ok, lai gan visu laiku esmu ārpus komforta zonas.
ir vēl citas lietas, ko nožēloju, bet tās es nevarēju apturēt vai paredzēt, piemēram, neizlaistu kaķi ārā, lai viņu nenotriektu mašīna.
citu neko uz sitiena nevaru iedomāties. ir daudz visādu lēmumu pieņemts, ar dažādām sekām, taču ilgtermiņā neko citu nenožēloju

Kļūdas ir GALVENAIS apliecinājums- ka "Tu" reāli ko dari!

Esmu pieļāvusi diezgan daudz kļūdu, bet nevarētu teikt, ka nožēloju, jo es nezinu, kāda mana dzīve būtu, ja nebūtu darījusi to, ko darīju, varbūt es būtu sastrādājusi vēl ko trakāku. :-D

8 gadus izniekojusi ar vīrieti.
Nemāku veidot karjeru, savu nākotni,bet tā kļūda būs laikam jau visa mūža garumā. Man nav tāds redzējums- tagad darīsim to ,lai būtu pakāpieni pa karjeras kāpnēm. Labi- es izglītojos, pilnveidojos, bet tas laikam neko īsti neietekmēs manās iespējās.

manas iespējas

Domāju, ka maz ko nožēloju. Visvairāk man jādomā nevis par to, ko esmu darījusi vai, kā darījusi, bet gan, kas liek man to darīt, proti, mans raksturs, manas īpašības, kaut kāds mirkļa impulss. Piemēram, man daudzi tuvinieki saka, ka es esmu pārāk labestīga, ātri piedodu, daudz piedodu, aizmirstu pāri darījumus. Vai arī - man vienmēr ir smaga vainas apziņa, ja ko izdaru ne tā. Jautājums - bet kā ir pareizi darīt, kāda ir tā atslēga, lai nav jānožēlo? Nebūt labai, pagriezties un aiziet, nospļauties par visu? Tā man liekas bezatbildīgi, tāpēc es cenšos darīt pēc sirdsapziņas.

Es nožēloju, ka atstāju vistas fileju ledusskapī un aizbraucu uz vairākām dienām prom, sabojāsies. :'-(

Es neko nenožēloju un neuzskatu par kļūdām. Ja arī ir darīts miljoniem stulbību, tad viņas visas ir vietā, jo, ja kaut jebkas būtu citādāk, tad es nebūtu te, kur jūtos laimīga par savu dzīvi.

Ir lieta, ko nožēloju un ko izlabot vairs nevaru. Tas ir neizpildīts solījums, kas mani grauzīs visu atlikušo dzīvi. Tā ir mana lielākā kļūda.

Es visu ko esmu darījusi vai nedarījusi, bet attiecīgajā laikā un vietā man tā ir licies pareizāk. Galvenais ka esmu pēc pusaudža gadiem palikusi dzīva un laimīga! :)

Ir šis tas, ko būtu vajadzējis darīt savādāk, un par ko reizēm aizdomājos un paliek skumji. Bet neteikšu, ka nožēloju vai bieži atceros, jo būtībā tā ir sevis mocīšana. Labāk cenšos domāt par to, kas jādara nākotnē, lai būtu labāk, nevis pārdzīvoju par pagātni (protams, ne vienmēr tas izdodas). Bet tādas ļoti lietas un briesmīgas kļūdas par laimi nav bijušas.

Es nožēloju, ka atstāju vistas fileju ledusskapī un aizbraucu uz vairākām dienām prom, sabojāsies.

Par šo ļoti sasmējos, ne reizi vien ir gadījies, ka manas aizmāršības dēļ sabojājās pārtika, un tad ir lielas dusmas uz sevi :-D

Vai kļūdu es nezinu, bet daudz ko es savā dzīvē būtu iespējams nedarījusi, bet visam tam esmu ieguvusi un gājusi cauri dzīves mācībām, un īstenībā tas mani ir stirpinājis.
MAn bijusi vairākārt iespēja izvēlēties starp diviem ceļiem, bet nu ir izvēles darītas un dzīve rit uz priekšu.

hanna!, un Tev šķiet, ka tā bija kļūda? :D

Ja kādreiz šķiet, ka kaut kādas kļūdas esmu pieļāvusi, tad praktiski vienmēr pēc kāda laika izrādās, ka tas viss ir bijis tikai uz labu :)

kā bija tā bija. tajā brīdī tas likās labāk. Bija kļūdas, apzinos tās un ar to man arī pietiek.

Es nožēloju daudz ko, esmu tāds stulbs cilvēks kas sevi bieži tirda- varbūt vajadzēja izdarīt savādāk... nu pārāk darbojas man sirdsapziņa, nu pārāk :-D Apskaužu tos cilvēkus kas māk uzlikt po, tā gribu tā iemācīties, katru reizi saku -viss, man ir vienalga, bet nē, tomēr nesanāk :-D