Kas ir ģēnijs?

Līdz šim par ģēniju uzskatīju ļoti talantīgu cilvēku, bet te atklājās cita definīcija, proti, ka tie esot talantīgi cilvēki, kurus sabiedrība par tādiem atzinusi. Taču šī definīcija nemaina lietas būtību. Daudzus talantīgus cilvēkus sabiedrība nenovērtē.
Piekrītu tiem, kas uzskata, ka ar ģēniju dzīvot kopā var būt problemātiski. Taču nepiekrītu tiem, kas uzskata, ka viņu dzīvesbiedri paliek otrajā plānā. Kāds tur sakars?
Alberts Einšteins varētu pretendēt uz ģēnija statusu. Taču drīzāk viņš bija filozofisks gaišreģis, jo viņš vispārīgo relativitātes teoriju uzrakstīja bez jebkāda experimentāla pamatojuma, turklāt pats to visu nemācēja matemātiski noformulēt.

Pirmkart - ka noteikt, kurs tad isti ir genijs? Manuprat, tad, kad tavs domasanas veids sniedz risinajumu problemsituacijas, kuras citi nespej atrisinat, tad so cilveku acis tu klusti par geniju. Genialitate ir parspeks attieciba pret videjo aritmetisko sabiedribas parstavi. Viegli klut par geniju starp izoletas cilts parstavjiem dzunglos, bet gruti - NASA izpetes terminali.

Karinjo-taa sasmejos ,jo uzreiz iedomajos sava viira tekstu peec katra mana kepeejuma,kad vins saka-geniaali !!!!:-D

Nu, ģēniji ir tie, kurus citi pietiekami daudz un ilgi par tādiem sauc :) Pasaulē ir gudri un talantīgi cilvēki, tādu ir daudz un jauni atklājumi/izcili mākslas darbi rodas itin bieži. Ne visus vēsture atceras. Man šķiet, ka atšķirība starp gudru, talantīgu cilvēku un ģēniju ir tāda, ka otrais ir ticis ilgstoši glorificēts :)

Nē, nu ir ğēniji un ir vēl arī tādi, kas par tādiem sevi uzskata.. tas varētu būt daudz šausmīgāk..

Ar ģēnijiem tā ir - viņu šīza netiek atzīta dzīves laikā. Un, ja galva šiem strādā vienā virzienā, tad domas ātrums atpaliek citos virzienos. Teiksim, ir labs izgudrotājs - bet izpaliek pārdošanas spējas.

To pašu Mocartu pa īstam atzina 40 gadus pēc komponista aiziešanas.

Atcerējos- Einšteins skolas eksāmenu kārtoja 7 (?) reizes.

Es līdzīgus cilvēkus saucu par indigo cilvēkiem. Un savā dzīvē esmu sastapis tikai 2vus cilvēkus, ko es saucu par indigo cilvēkiem. Viens no tiem ir Ansis Medenis, viens no visu laiku labākajiem LV volejbolistiem. Čalis kā bilde, kas pretstatā savām spējām, ne tikai sporta laukumā, ir mācējis dažreiz pa trekno norauties no ķēdes.
Otrs ir tieši tik necils pēc izskata, kā pirmais piemērs- izcils. Mazs augumā, tievs un šķietami nevarīgs. Tomēr atmiņā man palika tas, ka tad, kad viņš sāka spēlēt counter strike video spēli(sen, sen)- td viņš bija otrais labākais Latvijā. Kad viņš sāka dzert, viņš bija tik izcils, ka neviens viņus kaidrā gadu neatcerējās. Tad viņš sāka mācīties un izmācījās 2 maģistrus ar izcilību. Pa vidu viņš sāka ticēt dievam un ticēja tā, ka paspēja aizbraukt ne tikai uz Aglonu, bet Medjogori un citām šo sektu svētvietām. Viss, ko viņš dara, ir manas apbrīabs vērts.
Tu nevari viņu iespaidot, bet šādi cilvēki sasniedz augstumus, ikvienā lietā, kurai pievēršas.

Man patīk Ghost domu gājiens.

Es drīzāk gribēju teikt, ka tas, ka cilvēks ir "ģēnijs" nebū nenozīmē, ka viņš ir laimīgāks/labāks (tādā cilvēciskā ziņā) par citiem.

Laimīgāks droši vien nē, jo arī muļķis var būt laimīgs, turklāt, pat vairāk kā nemitīgs smadzeņotājs.
Manās acīs ģēnijs ir labāks kā cilvēks vienkāršais pat tīri no cilvēces sasniegumu viedokļa. Ko es esmu izdarījusi cilvēces attīstības labā? Šobrīd neko un tas ir punkts kāda ģēnija lauciņā. Piemēram, Zigmunds Freids (Sigmund Freud) nebija visai laimīgs cilvēks un bieži sirka ar depresiju, bet veicis neskaitāmus cilvēcei noderīgus atklājumus.

Ģēniju varētu interpetēt kā cilvēku, kuram visticamāk ir gan bioloģiski nosliece un dzīves apstākļi kas ir stimulējuši izteiktu informācijas absorbēšanu, kvantificēšanu un efektīvu manipulāciju, gan pastāvīgiem personīgiem centiem attīstīt visas šīs īpašības apzināti līdz maksimāli iespējamai robežai. Te vairākkārt atkārtotais Mocarts bija virtuozs konkrētā jomā, bet ir lielā mērā produkts sava drakoniskā tēva audzināšanai un ambīcijām. Ģēnija arhetips, manuprāt, drīzāk varētu būt, piemēram, Richard Feynman, kurš pēc laikabiedru aprakstiem spēja nedabīgi ātri adaptēties sev svešām tēmām, pietam ar ļoti labu spēju komunicēt un prezentēt savas idejas.

1832. gadā pāragri mira jauns puisis; nāvi izraisīja ievainojums duelī. Puisis bija tikai 20 gadus vecs, taču viņa sasniegtais ir neizdzēšami ierakstīts zinātnes vēsturē. Es, protams, runāju par franču matemātiķi Evaristu Galuā. Iedomājieties mūsdienu jaunieti 18-19 gadu vecumā: viegli pieejama informācija, izglītība, Wikipēdija utt. Un tagad padomājiet par šāda vecuma jaunieti pirms gandrīz divsimt gadiem. Neskatoties uz zinātnes attīstības līmeni tajā laikā, šis puisis spēja radīt to, ko mūsdienās dēvē par Galuā teoriju. Neiedziļinoties detaļās, var teikt, ka tā ir kā saikne starp lauka un grupas teoriju. Galuā ietekme uz abstrakto algebru ir bijusi ļoti spēcīga. Ironiski, bet mūsdienu jaunieši un pat pieauguši cilvēki, apgūstot šo algebras virzienu, saskaras ar pamatīgām grūtībām. Bet tā visa pamatā būtībā ir jauna puiša idejas un neticama neatlaidība - lietas, kuru tik ļoti pietrūkst mūsdienu jauniešos un sabiedrībā kopumā.

Miss Joker, taisniba, ir ģēniji, kuru savus darbus ir slēpuši un tie nākuši gaismā tikai pēc viņu nāves, vai nu tāpēc, ka ļoti kautrīgi, vai tāpēc, ka antisociāli, tikai, man par kaunu jaatzīst, ka nespēju atcerēties vārdus. :/

Arī ģēnijs ir tikai cilvēks. Lai gan viņam uztvere ir savādāka, tomēr viņš saskarās ar tām pašām problēmām ar kurām visi cilvēki.Ja viņš atrod sev īsto darba vietu un partneri, tad viņam var arī būt ļoti laimīga dzīve. Ģēniji jau arī ir dažādi, citi pat mūk no tā un tāpēc arī labāk izvēlas pat strādāt vienkāršu darbu, starp vienkāršiem cilvēkiem kur nav jāpiepūlē prāts.

Ģēnijiem ir sarežģītas dzīves, jo viņi nedzīvo kā citi cilvēki, viņi ir kā vājprātīgie, paši savā pasaulē.

Talantīgs un ģeniāls nav viens un tas pats. Bet mans puslīdz racionālais prāts sliecas domāt, ka ģēniji ir talantīgi cilvēki ar mazliet maniakālām darba spējām. Ģēnijs ir, tā teikt, Talantīgs cilvēks 2.0.
Bet es varētu padiskutēt par to, vai tāda maniakāla interese par kaut ko/fanātisms ir kaut kas, kas varētu būt iedzimts un atšķirt talantīgos cilvēkus a priori.

Ja pareizi atceros, tad T.Edisonu izmeta no skolas, jo viņš esot "idiots", tāpē māte viņu mācija mājas un to, kāpēc viņu izslēdz no skolas atklāja tikai pēc mātes nāves, atrodot zīmīti, kurā rakstīts, ka viņas dēls ir idiots. Tiesa, viņš bijis tik aizmāršīgs, ka neatminējies pat sievas vārdu bieži.
Vispār, cik esmu lasījusi par ģēnijiem, viņi visi ir neticami aizmāršīgi, Einšteins, rakstījis visu uz lapiņām un regulāri tās zaudējis, līdz sieva ieteica ierīkot kladi- viņš pazaudēja arī to un vainoja visā sievu, jo viņas dēļ esot pazaudējis visu uzreiz. Jā... un šie ģēniji bieži neatcerējās pat savu vārdu.
Einšteins kaut kādu tur teorēmu esot atklājis, sēžot vannā spēlējoties ar kuģīšiem, sieva nekad nedrīkstēja viņu vannas istabā traucēt, jo tur bija viņa radošie procesi, tomēr bieži viņš nosēdēja vannas istabā nesaprotot, ko vispār tur dara.

talantīgs un ģeniāls, manuprāt, nav viens un tas pats.