Caur adatu

Roberts.I, mazpasaule, jūs tiešam domājat, ka līdz mums atnāk tīrs kokaīns? :-D Lai kādam būtu izdevīgi tirgot to mūsu valstī (kura ir diez gan tālu no tīra koka avotiem) par to cenu, par kuru tirgo, viņš jāmaisa x100 ar visdažādākām lietām, labakājā gadījumā ar kādu citu sintētisku narkotiku. Tad kāpēc nevar salīdzīnāt kokaīna narkomānu ar heroīna narkomānu?

Nopriecājos, kad redzēju Ediju piedaloties We run Riga 2016 5km nakts skrējienā.

Kokaīns? Viens čalis, kurš pat vēl nebija nemaz nolaidies, pat turpināja studēt sekmīgi, vnk nomira, otrs atmeta, pabeidza arī maģus un rukā ka šņakst.
Momentāls pieradums? Man ar šamo taisīta lokālā anestēzija, reizes 7 pēc kārtas, līdz ' virsma balta ', un nekā patīkama. Bezpalīdzība, jā. Bauda - nē. Pieradums - nē.

Carpe Diem , apbrīnoju Tevi par darbu, ko veic . Kā tādā trauslā sievietē var slēpties tādi nervi.

Carpe Diem - kā vispār izvēlējies saistīt darbu ar ko šādu? Es tiešām apbrīnoju, jo es tā nevarētu. :-/p

Nezinu kas ietekme atkaribu rasanos depresija, vienaudzu spiediens, geni pienemot ja gimene kads jau ir ar lidzigam atkaribam? To man liekas neviens nezin, bet saubos ka atkaribu kads izvelas. Reti kad cilveks saprot ka ir iekritis atkaribas tiklos. Un izklut ir gruti. Ka ari piekritisu nav labu vai sliktu atkaribu visas var traucet gan attiecibam,gan darbam, gan ietekmet tavu garastavokli,personibu visu,visu.

Oi, meitenes, es par šo tēmu varētu sarakstīt grāmatas, par to kā būt tur viszemākaja posmā dzīvē, kā dažiem sanāk atgriezties, dažiem nekas nemainās, daži pat vēl vairāk sāpina savus mīļos, daži aiziet no šīs pasaules..
Jau minēju, ka man ir bijis arī ļoti dažādas emocijas, ticība un absolūta tas zaudēšana, bijušas neizsakāmas dusmas, neizpratne, prieka un bēdu asaras, visvairāk jau žēl ģimenes, īpaši bērnus un vecās omītes..
Traki ir sagaidīt savas pēdējās stundas prom no visiem, un kad vienīgā vēlme ir atvadīties no saviem tuvajiem, no bērniem.. Kad mana vienīgā iespēja ir ātrāk kārtot dokumentus un cerēt, ka paspēsim, ka sanāks atvadīties. Un atnāktot uz darbu nākošā dienā un uzzināt, kā tomēr nē.. Tādas reizes ļoti liek domāt. Nāve vispār liek daudz ko novērtēt arī man savā dzīvē. Un darbā ar to saskāros samērā bieži.
Lai vai kā saprotu, ka darbs no manas ikdienas dzīves jāatdala, esmu cilvēks ar domām, emocijām un nevaru pilnībā to izslēgt vnk izejot no darba.
Un žēl, ka to visu piedzīvoto nevaru padalīties, parādīt citiem, ka arī aiz biezajām sienām ir cilvēki ar emocijām un sirdi.
Reizēm esmu skarba, to rāda šī daudzo gadu pieredze, bet jo vecāka kļūstu, ko vairāk saprotu, ka nav tikai balts un tikai melns. Lai kā te kādai gribētos tā domāt.

Dienvida, jā, man ir ļooti dažādi paziņas.

Marissa, un tāpat arī svētdienas zālītes pīpētājs vai kokaīna lietotājs nav narkomāns. Par narkomānu vai alkoholiķi cilvēks kļūst tad, kad izpildās, Tevis nosauktais gadījums. Bet tā nenotiek ar visiem cilvēkiem un tas iznākums nav viennozīmīgs. Man žēl, ka Tavā ģimenē ir tāda pieredze, tas nekad nav viegli - saskarties ar tuva cilvēka atkarību.
Bet, tomēr, tas tiešām nav TIK viennozīmīgi.
Un es arī nepiekrītu sludinātajiem maldiem par pirmās reizes atkarību. Ka tik nesanāk tāds apgreizts efekts. Jaunietis pamēģina kādu narkotisku vielu un saprot, ka no pirmās reizes nekāda atkarība nerodas, tādejādi izsecinot, ka viss pārējais arī ir vien tukša diršana.
Bet nu kas to lai zina, kā ir pareizāk... Vienu es zinu skaidri - nevajag lietot apreibinošas vielas, lai aizpildītu tukšumu sevī. Nevis vielu lietošana ir beigu sākums, bet tukšuma aizpildīšana ar tām. Tas ir jebkuras atkarības pamats.

Labāk sludināt, ka atkarība izveidojās ar pirmo reizi,

šādi meli vairo aizspriedumus, es tomēr vēlos dzīvot atklātā sabiedrībā , kur lietas sauc īstajos vārdos , neviss kaut kādā iedomu pasaulē ....

Nu, meičuki, jums paziņas :-D

Un narkomānu bīstamība ir krietni pārspīlēta.

Var jau būt, ka Tev taisnība. Bailes vienmēr saistās ar nezināmo. Man nav bijusi saskarsmes ar narkomānu un tāpēc man ir bail.
Labāk sludināt, ka atkarība izveidojās ar pirmo reizi, lai vairums negribētu pat mēģināt, pat ja tā nav taisnība. Nevar zināt, kuram iepatiksies varbūt vairāk un biežāk kā vajadzētu.

mazapasaule, nu, redz, nav visiem tā tikai nedēļas nogaļu un ballīšu padarīšana, ar laiku sanāk tā, ka ballīte vairs nav tikai nedēļas nogalē, ballīte ir jau gandrīz katru dienu. Ārējā čaula un kaut kādas attiecības tiek uzturētas tikai tāpēc, lai radītu normālu iespaidu un neviens neaiztiktu, taču pamatā interesē tikai tā viena lieta, uz cilvēku nevar paļauties. Tas sāk ietekmēt veselību, spēju normāli funkcionēt bez tā, kamēr cilvēks nonāk uz tās trauslās dzīvības un nāves robežas. Un, ja, nedod Dievs, cilvēks arī nomirst, tad tuviniekiem būtu tīri mazsvarīgi, vai tas noticis tā glīti un glamūrīgi no vienas narkotikas vai kādā kāpņu telpā no citas.
Inga, nē, es svētdienas iedzērājus par alkoholiķiem neuzskatu.
Es arī vairāk par šo tēmu nediskutēšu, man pietiek ar to, kam izgājām cauri savā ģimenē, lai būtu diezgan stabils viedoklis par to, katrs var ticēt, kam grib, iztēloties kaut ko esam par labāku un nekaitīgāku, katrs var iet un mēģināt pārbaudīt savas robežas un paškontroli.

tur ir pārāk daudz aspektu , un nav viennozīmīgas atbildes , tie tomēr vairāk ir stereotipi , nekā patiesība, cilvēka vājums, pieejamība u.t.t. Heroīns ir salīdzinoši lēta narkotika ar stipru efektu un viegli pieejami .... tur ir visa tā sāls , kapēc arī ir tāds priekšstats .... Es gribu teikt , ka tie paši spice ir daudz bīstamīgi un ar heroīnam līdzīgu efektu , principā es pat inu cilvēkus kuri pīpēt spice pārtrauca durties ... , bet nu tas jau ir pavisam cits stāsts ....
Es tik skatos , cik liela ažiotāža ir šaj filmai un manī iezogas domas , ka varbūt man arī vajag nofilmēt ko līdzīgu ....

Nnevajag sevi mānīt un lietas saukt neīstajos vārdos. Ja kāds pāris reizes ir šņaucis kokaīnu ballītēs, narkomāns viņš nav, jo atkarība nav izveidojusies, bet viņš ir lietojis narkotikas, nevajag sev melot, ka tas ir kaut kāds nieks, nav narkotikas utt. Ir tās narkotikas, cilvēks ir pamēģinājis, izklaidējies, bet nav kļuvis atkarīgs, viss forši. Bet ja kāds šņauc kokaīnu regulāri un ir kļuvis no tā atkarīgs tā, ka katra atpūta nav iedomāja bez tā, tad viņš nav augstāks par tiem, kas regulāri lieto heroīnu.. Es kaut kā nešķiroju narkomānus pēc narkotiku dārguma un cilvēka dzīves līmeņa.

Atkarība no narkotikām ir tieši tāda pati laimes spēle kā atkarība no cigaretes, šokolādes, alkohola, iepirkšanās. Vienalga no kā. Ja cilvēkam ir vēlme izmēģināt , vienmēr pastāvēs divas iespējas: viņam iepatiksies un gribēs vēl vai arī tas viņam liks justies riebīgi, pretīgi, un tāpēc viņš nemeklēs iespēju tikt pie šī atkarību radošā produkta/ nodarbes. Kad piepildās pirmais variants, cilvēks parasti neapstājas pie sākuma - viņam ir nepieciešams arvien spēcīgāks efekts no produkta, līdz kontrole pār sevi pamazām izzūd pavisam, tāpēc visbiežāk zālītes pīpēšana vai niekošanās ar nekaitīgām narkotikām var pāraugt līdz heroīnam, no kura var arī neatgriezties. Tad tā ir nelaime gan vecākiem un tuviniekiem, gan arī pašam cilvēkam kā indivīdam, ko var mēģināt ārstēt (kāpēc depresiju var saukt par slimību, bet narkomāniju nē? jebkura (arī iedzimta) slimība mēdz rasties no ietekmējošiem faktoriem, kurus visbiežāk varam mainīt mēs paši!), bet te viss ir atkarīgs no paša atkarīgā (kā jau visās slimībās). Ir cilvēki, kas izārstējas un ir cilvēki, kas beidz savu dzīvi ar pēdējo dūrienu, jo kā jau wee minēja - cilvēks pēc slimnīcas var nesaprast, ko darīt ar pēkšņo brīvību un atkal atgriezties sākumā (to lieliski pierāda arī filma pēc Kristiānes F. grāmatas motīviem Mēs, Zoo stacijas bērni).
Runājot par filmu kā tādu - mani neaizķēra. Ja stāsts būtu par cilvēku, kurš bijis daudz dziļākā bedrē (kaut gan heroīns jau pats par sevi ir absolūta bedre) un izrāpies ārā, tad varbūt tas viss atstātu lielāku iespaidu. Nedaudz, hm, pliekani.

wee - heroīns tomēr pārāk ātri spēj sagraut personību un veselību. NU o, katrs tāpat paliek pie sava. Tāpat nekad nesapratīšu smago narkotiku leitotājus. Es arī atbalstu to, ka dzīvē jābūt dažādībai, ka viss kas ir jāizmēģina, taču manuprāt mēģinot ko tādu risks sagraut savu dzīvi ir nesāmērīgi liels.

galīgi nav korekti salīdzināt heroīna un citu tā teikt analogu lietošanu ar kokaīna piekritējiem vai zālītes pīpētājiem nedēļas nogalēs.

nu esi ļoti naiva , ja dmā , ka heroīnu , nevar lietot nedēļas nogalēs , var --- to var ne tikai durt , bet arī pīpēt un šņaukt tieši to pašu var darīt arī amfetamīnu.... tie ir steriotipi domāt , ka heroīnu tikai dur un tikai kaut kādas sabiedrības pabiras .... Tas viss ir daudz dziļāk , pat šī filma neatspulguļo visu un pat ne tuvu visam ....

Marissa, pēc Tavas teorijas arī svētdienas iedzērājs ir alkoholiķis.

Piekrītu wee. Ne visi cilvēki ir tik viegli pakļaujami atkarībām, lai no pirmā dūriena būtu atkarīgi uz visu atlikušo mūžu. Atkarības ir tik dažādas, kofeīns, azartspēles, marihuāna, nikotīns, narkotikas.. Ir vājāki un stiprāki cilvēki, ir kas spēj sevi kontrolēt, ir kas nespēj. Cilvēkam pašam ir jābūt sava ķermeņa valdniekam, tiklīdz viņš kļūst vājāks par kādu vielu, viss.. atpakaļceļš ir grūts, bet kamēr TU esi noteicējs, tikmēr tādā bezcerīgā situācijā nonākt nevar. Un es nerunāju tikai par narkotikām, arī pārējām atkarībām.

marissa - nepiekrītu. Ja jebkura atkarība netraucē cilvēkam "normālu dzīvi" - attiecības, ģimeni, karjeru, citus hobijus, sabiedrisku dzīvi, rūpes par sevi un savu izskatu, nu, manuprāt, vismaz, tā var palikt un tajā nav nekas briesmīgs un graujošs. Heroīns ļoti ātri degradē cilvēku. Kokaīns tomēr vairāk ir tāda nedēļas nogales, ballīšu padarīšana, sava veida dopings. Heroīna lietotājs - tas tomēr ir beigas. viss, amba.