Caur adatu

Noskaties, ir interesanta.
Kad es mācījos skolā, visiem lika skatīties tādu Nāves Mušpapīrs, ja nemaldos, tā bija tik briesmīga, ka šo arī baidījos skatīties, bet šo var noskatīties arī bez morālas traumas iegūšanas. :-D

viegli just patiku, saprast, mīlēt cilvēku, kurš ir kārtīgs, godīgs, tīrs, veiksmīgs, mīļš, taču daudz grūtāk ir saprast un mīlēt, nenosodīt cilvēku, kad viņš ir nolaidies, pagrimis, netīrs, pretīgs, pieļāvis smagas kļūdas...Taču tieši spēja pieņemt cilvēku, būt blakus tajā otrajā gadījumā parāda to, kāds cilvēks esi Tu pats

Vērtīgi vārdi! ++++++++

man prieks, ka viņam tgd viss ir daudzmaz nokārtojies, paskatījos FB bildes, liekas, ka dzīve iet uz augšu! Izskatās diezgan labi, draudzene arī ir. Galvenais, lai vairs nekad nelieto to draņķi.

Labi,var jau nepiekrist manam viedoklim ,bet iztikt bez apvainojumiem taču var! Bet daža laba nevar . Tādēļ nemaz neatbildēšu par pierādījumiem .

Sesilla - man šķiet, ka no pierādījumiem nemaz nav jēga. Tie, kuri tic - ticēs, tie kuri nē, neticēs. Citi tic stāstiem par citplanētiešiem uz zemes, paralēlajai pasaulei utt. utt. Un visam tam var atrast "pierādījumus" . Tas, kas vairāk piesaista tam arī tic. :-D

Inga, jap, bija tas prieks. Radās Raivīša cienīgas, ar lāpstas daudzveidīgo pielietojumu saistītas tieksmes.

ja nav lasits, iesaku

Palasot komentārus, rodas sajūta, ka te milzum daudz meitenēm ir rozā brilles acīs un negrib redzēt un pieņemt dzīves reālijas. Nemēdz būt bijušo narkomānu, mēdz būt ilgstošas remisijas fāzē esošie. Un pat to ir niecīgi procenti, kas iziet ārstēšanu, nospiedošais vairums atgriežas pie narkotiku lietošanas pāris nedēļu līdz pusgada laikā. Kur nu vēl heroīna lietotāji.

Daudzas domā, ka dzīvo savā perfektajā pasaulītē un tas viss ir fu, fu, un viņu tuvinieki vai draugi ar to nekad nesaskarsies vai nav saskārušies. Un neiedomājas, cik tas viss ir tuvu, neatkarīgi no izglītības līmeņa, ienākumiem vai tautības.

Lindadada, cilvēki ir dažaadi, ir ari psiholoģiski viegli iespaidojami un vaajaaki cilveeki, tie ari kaut kaadu iemeslu deelj, daudzi depresijas deelj vai taa, ka pazud veelme dzivot, nav meerķu, kaada smaga trieciena deel, tu piedzimi speeciga un saadi loģiski domaa, izveerteee, bet ir ari citi, kuri nav tik gudri, kuri domaa savaadaak, kjros risinaas viss savaadaak un vini taadi ir piedzimuši. Tas nav ietekmeejams - taada ir daba - ir pasnaavnieki, slepkavas, zoofili, alkoholiķi, pedofili un narkomaani, un ari visi paareejie. Un viņiem taadaa zinaa nav brivaas gribas, jo katrs ir citaa stadijaa, katram ir savas probleemas u.tml...
Vienārši pirms nomeetaa cilveeku akmeņiem, padomaa, kaapeec taa ir noticis, daudzi piedzimst vaajaaki un taa vienmeer bija un bus

koijots ir tikusi tā nelaime ar to saskarties tuvinieku vidū un es tāpat saku "fu fu fu", tās nav rozā brilles, tas ir viedoklis.
Žēlosim nu visus ilggadējos narkomānus, par to ka savlaik prāta nepietika, un tagad nepietiek spēka un sirdsapziņas. Tā ir viņu izvēle, bet šī izvēle graujoši ietekmē apkārtējos. Zādzības, slimības, avārijas, slepkavības. Kuram te ir rozā brilles?

Visi mēs taču esam cilvēki. Katrs var nokrist līdz zemākajām līmenīm.
Ši filma labi pamāca to,ka varbūt Tu esi ar savām problēma vēl kaut cik dzīvot spējīgs, bet ir tādi vājāki,kas nespēj saņemties un tie ir netikai narkomāni, alkoholiķi un t.t.
Vienu dienu Tu esi bagats rīt jau nabags. Tāpat ir ar šiem cilvēkiem.
Visām problēmam var tomēr arī atrast risinājumu. Vajag gribēt to arī māca šī filma.
Man ar sākumā likās, kas ta tas tāds vēzis,neizpratu šo slimību līdz pašai tuvinieks saslima un nomira. Jūs pat nevar iedomāties kā man mainījās domāšana par dzīvi un kā es izpratu savu draudzeni, kurai mamma bija nomirusi ar vēzi. Pirms tam es nesapratu kam iziet cauri šī ģimene.

Man noskatoties filmu ir dažādas emocijas. Jā,es sajutu Edija labo pusi un slikto. Viņa cilvēcība un sirds bija saglabājusies kaut cik laba, jo bija tikai lietotājs. Tie, kuri jau kļūst par tirgotājiem un lietotājiem,kas vāc apkārt sev lietotājus,lai pelnītu naudu ir jau neatgriezeniski noziedznieki.
Mazliet palika žēl viņa,ne jau tāpēc,ka ir nabaga narkomāns,bet gan viņa vieglprātīgā rakstura dēļ. Lai gan kādu gan raksturu var gribēt no puiša,kurš zaudējis māti, un jā bija palicis bez rokām. Tātad visticamāk grima depresijā un vnk sapinās ar neīstajiem cilvēkiem.
Prieks par to,ka tika no tā ārā,jo tādu cilvēku ir ļoti maz. Un laikam jau bija tādu narkomānu vidū,kam nebija lielas bandas vai ietekmes,jo visbiežāk viņi nelaiž savus lietotājus tik viegli vaļā.
Vēl prieks,ka paskatoties uz Ediju tagad fb var redzēt,ka puisis izbauda dzīvi. Jo jāatceras,ka viņam ir c hepatīts un lv ārstēšana ir dārga,bet par to gan es nevaru neko daudz spriest,jo neviens neko nav vairs par to pieminējis.
Es varētu turpināt un turpināt, bet apmēram tādas ir manas domas.

noskatīšos filmu ierakstīšu ko domāju ...
bet nu smieklīgi lasīt , ko raksta cilvēki , kas pat nekad neko nav mēģinājuši , tāda gudra mākoņu stumdīšana :D

Varbūt es tā dusmojos, jo ir bijis jāpiedzīvo kas līdzīgs tuvinieku vidū, jo tas dziļi aizskāra. Man nav žēl tos, kas lieto, bet es patiesi cienu tos, kas ir spējuši patiešām atmest, gadiem nelietot un neatgriezties pie tā.

wee - kāpēc tu domā, ka neko, nekad un ir svētas? Bet pret heroīna un krokodīla narkomāniem mana attieksme vienmēr bija ir un būs kā pret norakstītajiem, pie tam jau no paša sākuma, kad izdomāja izmēģināt.
Marihuānu gan būtu jālegalizē.

bet nu smieklīgi lasīt , ko raksta cilvēki , kas pat nekad neko nav mēģinājuši , tāda gudra mākoņu stumdīšana
Haha, wee, Tu tiešām domā, ka mēsls ir jāpagaršo, lai zinātu, ka tas ir mēsls? :)
Šī tēma ir izpētīta un aprakstīta krustu šķērsu, info ir jūra... :D

Un tiešām, kāpēc vispār kādam kaut kas ir jāmēģina, lai saprastu, ka tas ir mēsls. Tiešām nepietiek paskatīties, cik ļoti tie narkomāni ir degradējuši, kā nolaidušies, kā paši savas dzīves sajājuši, kā sāpina savus reiz tuvos un mīļos, palasīt, kādas problēmas un kaitējumu tas atstāj uz veselību, lai saprastu, ka tas ir mēsls???

Noskatījos, jā. Daļa no reālās dzīves tur, ārā. Filma "Nāves mušpapīrs" bija baisāka.

Un nevajag dzīvot ilūzijās, ka tas var notikt tikai ar vājiem, bezspēcīgiem vai traumētiem cilvēkiem. Tā var gadīties arī garlaicības māktiem, ziņkārīgiem, arī pārtikušas dzīves nomāktiem cilvēkiem. Tā robeža ir ļoti slidena.
Kaut arī visam esmu gājusi cauri esot blakus savam brālim, vēl nesen mums ar vīru bija paradums brīvdienās uzpīpēt zāli, atpūsties, tā nekaitīgi, bet nu esmu nolēmusi, ka man tas nav vajadzīgs, pietiek kaitīgu paradumu tāpat arī bez tā.