Attiecības ar mammu

Ar mammu nav nekādu attiecību un nejūtos viņai parādā neko. Nekādas attiecības ar viņu arī neplānoju atjaunot.

Man ar mammu nav labas attiecības. Man vieglāk būtu, ja šo attiecību vispār nebūtu, diemžēl... Mēs par nedzīvojam vairs vienā valstī, bet tik un tā, sarunas skype vai pa telefonu ir tīrās mocības. Tas viss nāk no bērnības, no tā kāda bija viņas audzināšanas tehnika. Cilvēks ir emocionāli absolūti nestabils un nespēj joprojām savā vecumā atzīt savas kļūdas un saprast, kādēļ rezultāts šobrīd ir tāds kāds ir.
Reizēm jūtos izmisusi dēļ briesmīgajām attiecībām. Viņa grib, lai viss pēkšņi ir skaisti un rožaini, bet es nespēju pat 5min viņai blakus būt, tāda nu ir tā realitāte, kuru viņa pati ir radījusi.
Mums arī nav par ko runāt. Viss, ko viņa grib runāt, tas ir par to, cik visi radi ir stulbi un kāda jauna veselības kaite viņai ir piemetusies.
Izrunāties nav iespējams, jo tikko tiek pateikts kaut kas pretējs viņas viedoklim vai arī, ja es pasaku kaut ko par pagātni, kas man viņā nepamierināja, kur nu vēl par tagadni, tad viņa sāk histēriski raudāt un kaut ko bļaustīties.
+ es viņu neuztveru kā mātes figūru, jo viņa mūždien diezgan bērnišķīgi uzvedusies ir. Man šajās attiecībās vairāk liekas, ka es esmu māte un viņa meita. Viņai nav plašs interešu loks, viņa nepārzina nevienu jomu. Tiešām ir tā, ka nav par ko parunāt, pat ja cenšos piedomāt.:-/
Būšu nedaudz izkratījusi sirdi:-D

Mums ar mammu ir ļoti neitrālas attiecības. Tāpat kā autorei, kontrole pār pārēm un tēlošana no manas puses, ka viss ir labi, jo citādi sākas uztraukšanās. Tas ļoti spiež nost tādos daudzumos. Runāt par to ir grūti mammas emocionalitātes dēļ, bet novērtēju, ko viņa dara manā labā.

Gribetu lai butu labaakas attiecibas. Par personigiem un sapigiem tematiem nerunaju. Ja apvaicajas kaa iet tad vienmer bus ''normaali''. Protams, ka zinu,ka vina mani mil . bet taa ipasi tuvas neesam. Sazvanamies sad tad ciemos aizeju, bet taa esam pilnigi pretstati

Man ar mammu ir normālas attiecības.Būtu labākas,ja vien viņai nebūtu tāda īpašība kā stāstīt radiem to,ko uzticu viņai.Un tad iet arguments "bet tie taču ir tavi radi!".Mammai daudz ko nestāstu tikai šī iemesla dēļ kā arī gadiem ilgi sēž daži sāpīgi momenti,kurus aizmirst nevaru.Citādi viss forši- iedzeram vīnu,uzsitam klaču,pasmejamies.Mana mamma ir ļoti mākslinieciska un lidinās pa gaisiem,bet es esmu ļoti piezemēta un konkrēta,tādēl daudzās lietās mums rodas nesaskaņas.Viņai arī nepatīk tas,ka veltu lielāko daļu sava laika darbam,ka neveidoju ģimeni utt,īsāk sakot - viņa grib lai esmu kā viņa,bet tā nav un nebūs.

Man laikam ir palaimējies, jo man mana mamma ir viss.

+++
Apbriinoju, ka mamma mani ir speejusi uzaudzinaat taa, lai man buutu taada attieksme pret vinu, kaada man ir. Nekad man nav neko iipashi spiedusi/ nelaavusi utt., vienkaarshi audzinaaja ar savu piemeeru, taa, ka pats vienkaarshi saproti, ko var un ko nevar autlauties.
Pluss mamma manis labaa ir tik daudz izdariijusi, ka pat nezinu, vai es saviem beerniem tik pat dotu.

Ļoti labas! Protams, gadās ķaut kādas nesaprašanās, aizvainojumi, jo abām diezgan grūti un spītīgi raksturi.
Draudzenes mēs neesam, bet daudz ko varu pastāstīt. Noteikti ne visu, jo uzskatu, ka nav mammai viss par mani jāzina viņas pašas labad..
Es vispār apzinos, ka mamma (un tētis) pa lielam ir vienīgie cilvēki, kas manis (un arī māsas) dēļ izdarīs jebko, un atbalstīs vienmēr! Beznosacījuma mīlestība tiešām ir tas, ko es apbrīnoju ik katrā mātē (protams, ir jau izņēmumi arī, diemžēl).
Un piekrītu arī Jackie..

Pluss mamma manis labaa ir tik daudz izdariijusi, ka pat nezinu, vai es saviem beerniem tik pat dotu.

+++

Mani vecāki dzīvo ārpus Latvijas, turpat arī māsa, tādēł, diemžēl, situācija šobrīd ir tāda, ka ikdienā jūtos tā, it kā vecāki man nebūtu, savukārt māsa ir ar vińiem visu laiku, to var saprast. Esmu jau pieradusi, bet reizēm ir łoti skumji.

Zinu vienu, to ka man mamma un viramate teica manos 20 it gados, sadzirdeju savos 40 it. Un ja 99% padomu izradiajs perfekti...bet jaunibas stulbuma jau liaks ko nu tur veci mul zinu labak, a izradas ne vella nezinaju!