Vīrietis un viņa māte.

Jā, nu marissa, tēma jau īsti nav par to, ko tieši viņi apspriež šajās sarunās.

Bet Tu jau pati teici, ka šķiet, ka mamma ar šīm sarunām cenšas viņu kaut kā nedaudz kontrolēt.

A kāda atšķirība, par ko viņi runā, ko apspriež?

nuuu... man katrā gadījumā nepatiktu ja vīrietis būtu klaču vecene un visus sadzīves sīkumus atreferētu mātei. Tas nav mans gadījums, bet draugu lokā ir dizrdēti tādi scenāriji.
Un jā, es mēdzu vīrietim stāstīt to, ko esmu runājusi ar saviem vecākiem, draugiem, tāpat viņš man stāsta ko ir pārrunājis ar savējiem.. man tas liekas tikai normāli, protams, viens otru neizprašņājam, tas pēc pašu iniciatīvas.:-)

Agresīvā, man jau arī sķiet tā kā nedaudz jocīgi, ka mūsu vietā izvēlas mēbeles, jo jādzīvo jau tur būs mums. Uz to jau it kā varu vēl pievērt acis, bet situācija bijusi tāda, ka ar draugu esam norunājuši tikties pašā vakarā, uz ko divas reizes piekodināju, lai nekavē, jo nākošajā dienā bija jāiet uz 24 h ilgu maiņu, tāpēc vēlējos doties laicīgi gulēt, bet mamma bija palūgusi aizbraukt līdzi uz veikalu. Sāpīgi bija tas, ka viņam likās mazsvarīgi paziņot, ka kavēsies. Pēc tam arī nejutās vainīgs un sacīja, ka mamma vienkārši nostādīja fakta priekšā, ka jābrauc līdzi. Nu, nepatīk jau man te dikti gausties, zinot cosmo meitenes, bet nu gribas mazliet pasūdzēties :-D

Marissa, nē, nē, tā neteicu. Palasi uzmanīgāk, ne ar šīm telefona sarunām.

Autore nav gadījumā kopā ar manu bijušo? :D
Tikai tam visam plusā vēl bija sms katru vakaru ar jauka miega novēlējumu. Sarunas laikā bieži klačojās apsprieda citus cilvēkus. Beigās sāku domāt, ka varbūt par mani aiz muguras runā tāpat.. Kad viņa atbrauca ciemos tad vispār bija vāks! Tad sākās grīdu mazgāšana, trauku pulēšana, vakariņu gatavošana.. šo sapratīs tikai tās, kas ir to piedzīvojušas. :-D

Manam vīram ar savu māti sliktas attiecības, daudz darījusi viņam pāri, tāpēc kontaktējas reti - varbūt pāris reizes mēnesī. Vairākas reizes dienā sazvanīties šķiet par traku.

Es uzskatu, ka viennozīmīgi ir jāatšķir privātā dzīve no vecākiem. Visam ir savas robežas.
Es arī ar mammu sazvanos ļoti bieži, katru otro dienu noteikti. Taču mums vienmēr ir ko pārrunāt, mēs esam kā draudzenes un nē, mēs neapspriežam manu privāto dzīvi detaļās.
Draugs sazvanās retāk, taču tad gan klačiņa uzsit augstu vilni. Es tur neredzu neko sliktu, ja ir tik tuvas attiecības un tas nekādā veidā nepārkāpj visas robežas.

Esmu nodalījusi tādu jaukšanos mūsu sadzīvē no abu vecāku puses. Mēbeļu un citu saimniecības lietu jautājumos galavārds vispār ir man. Un ja sarunā tikšanos konkrētā laikā, tad tā tam arī jābūt! Kaut ja kaut kas ir runāts aptuveni, tad gan viņš mēdz aizkavēties. Njā, nevaru iedomāties tomēr tā dzīvot. Ir iespēja pat doties dzīvot uz privātmāju, kurā gan būtu jāiegulda līdzekļi un laiks apdares pabeigšanā, bet es tomēr nespētu dzīvot ne ar saviem, ne vīrieša vecākiem.

Manuprāt, tās mammu dēlu sarunas nešķiet pārāk foršas. OK, ir labi,ja ir labas attiecības, bet nu kaut kādai robežai ir jābūt.
Katrā ziņā, mani tas traucētu..

Omg, jūtu līdzi autorei. :-(

Mammu un meitu sarunas ir foršas, bet dēla un mammas nē?

manam draugam ar mammu nav super mīļu attiecību, kādreiz pat var teikt, ka viņu vispār nebija. māte bija tāda pa gaisu lidotāja , īpaši nerūpējās par savu dēlu. tagad kad viņš ir kārtīgi nobriedis savā dzīvē, tad viņa kko zvana un prasa kkādu palīdzīu vai kko. iespēju robežās palīdz. bet paldiez dievam nezvanās ntās reizes dienā un nebrauc ciemos. es neesmu sajūsmā par viņu un druags arī nav.

Ābolmaize - šeit jau runa nav par foršu parunāšanos, bet par to, kā māte ar dēla un viņa sievietes dzīvi spēlē kā Sims spēli. :-D

Es nepārzinu šādas lietas, kad gribēs, tad piezvanīs. Pieņemu, ka tas ir reizi nedēļā, bet ikdienā sarakstās whatsapp - viņa māte nav latviete un nedzīvo šeit. Šķiet ļoti jauki, ka viņš viņai uzdāvina biļetes uz Latviju (tas gan nav bieži, jo viņai arī ir darbs, bet gadā pāris reizes sanāk). Kad bijām viņa valstī, mamma zvanīja katru dienu, bet man tas nelikās nekas briesmīgs, protams, ka viņa gribēs izbaudīt visu iespējamo laiku, kamēr bērns ir mājās.
Pati ar mammu sazinos katru dienu, jo parasti ir kāda vajadzība.

Nē, nu šajā situācijā par daudz, jā, bet tur iepriekš izskanēja doma, ka vispār neliekas foršas dēla un mammas sarunas, vismaz nebija konkretizēts, ka par šo gadījumu :D

Sazinās katru dienu ar sms vai sazvanās, man nekas nav pretī, viņiem ir ļoti labas attiecības. Takā viņa mamma dzīvo ārpus pilsētas, viņa lūdz, lai atved no pilsētas nepieciešamās lietas, ja pašai nav plānos braukt, tāpat reizi nedēļā braucam pie viņas ciemos, grib mums daźādas dārza veltes iedot. Neuzskatu, ka bieži sazināties ar mammu ir kait las slikts, protams, ja mamma nezvana, lai kontrolētu.

Sazvanās bieži. Ir mazbērns, seko līdzi mūsu dzīvei, sekojam līdzi vecāku dzīvei. No padomiem nevairos, jo viņa ir tiešām gudra un praktiska sieviete, taču nekad neko neuzspiež. Es esmu dikti priecīga par savu vīramāti. Gan mums ir lieliskas attiecības, gan mabi vecāki brauc ciemos, palīgā pie otriem bez mums.

Ko iesākt, ja vīrietis savai mammai nezvana nemaz?

Atgadina robertinu no vinas melo labak, bet ja nopietni ir tadi viriesi kas no savam matem nu nekad to nabassaiti nepargriezis un ne tikai jaunie puiseli, bet aro 30+ gados.