Man gan gribas pavaicāt - vai ir par šo plānu bijusi saruna ar ārstu? Vai ir būts sporta zālē? Ir bijusi saruna ar treneri? Ir skaidrs kāds būtu aptuvenais treniņu plāns? Ja ne uz vienu no šiem jautājumiem atbilde nav apstiprinoša, tad man ir pilnīgi saprotami tas, ka mamma arī var neļaut uz savu galvu doties un apmeklēt sporta zāli. Galu galā, atbrīvojumu no sporta stundām nedod tāpat vien, ja mugura iesāpas reizi pusgadā. Jā, 18 gados jau var būt ārkārtīgi bravūrīgs un teikt "Es maksāšu un mātei vairs nav nekāda teikšana!", tikai jāskatās, lai beigu beigās šāda pašdarbība nebeidzas ar nākamo tēmu no sērijas "Ko darīt, ja vairs nevaru pakustēties?" Aprunājies ar zinošiem speciālistiem, iepazīstini mammu ar savu treniņu programmu, kuru sastādījis speciālists. Manuprāt, kaut kā dīvaini - māte bērnu audzina, uztraucas par viņa veselības problēmām, bet kā pienāk 18, tā tas ir kaut kas šausmīgs, ja māte kaut ko neļauj darīt. Kā viņa tā drīkst - neļaut kaut ko? 18 gadi pēkšņi ir tas mistiskais mirklis no kura sākot bērns var sākt piekopt visatļautību, ja vēl tik un tā dzīvo kopā ar māti?
42
