Tā kā viņš ir dzīvs, tātad vienīgais, kas var apstrīdēt to visu, ir vectēva dēls.ja dels atsakas no mantojuma, meitam ir tiesibas tiesaties un pretendet! Ko ari tai otrai masai ieteiktu. Neklausities sviestu bet nemt advokatu un iztiesat savu dalu.
tiks izprasīta tā daļas ekonomiskā vērtība.
Lai Jūs kļūtu par vienīgo mātes nekustamā īpašuma īpašnieku, iespējami vairāki risinājuma varianti: testaments, uztura līgums, dāvinājuma līgums un pirkuma-pārdevuma līgums.
Ja uz viena bērna vārda tiks atstāts testaments, to arī varēs apstrīdēt citi neatraidāmie mantinieki.
Ja nekustamais īpašums tiks saņemts par to, ka bērns māti uzturēs līdz mūža galam – tas būs uztura līgums.
Ja īpašums tiek atdots bez jebkādiem nosacījumiem – tas būs dāvinājuma līgums, ko varēs apstrīdēt neatraidāmie mantinieki. Civillikums tādu situāciju ir paredzējis un tāpēc noteic: ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatraidāmiem mantiniekiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas, tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.
Ja par īpašumu tiks samaksāts – tas būs pirkuma līgums, un šāda darījuma apstrīdēšana būs apgrūtināta, jo par īpašumu būs saņemta pirkuma maksa. Tas nozīmē, ka māte var savu gribu realizēt, noslēdzot ar Jums pirkuma-pārdevuma līgumu. Tas var būt gan privāts dokuments, gan notariāls akts.
Īpašumu no mātes pērkot, atsavinātāja mantiskais stāvoklis būtiski nemainās, jo, pārdodot īpašumu, tiek saņemta nauda, kuru arī var mantot mantinieki, ja tā nav iztērēta.
Ir gadījumi, kad īpašums tiek formāli pārdots (nopirkts par simbolisku samaksu 1 latu) vai citādi atsavināts (lai apietu vienu vai vairākus neatraidāmos mantiniekus), bet faktiski notiek dāvinājums. Šādos gadījumos neatraidāmie mantinieki tiesā var pierādīt, ka noticis dāvinājums, un izprasīt savu neatņemamo daļu.
Zvērināta notāre Ilona Ķibilde norāda: „Ja man uzdod jautājumu, kādu līgumu la
356
