Adoptācijas problēma - kuru ?

nevajag savu istabu, vajag savu vietiņu mājā, savu gultasvietu un savu mācību galdu :) neprasa jau arī neko super ūber, tikai normālus apstākļus.
autore, beidz fantazēt, jau aizdmājusies, ka 2gadīgs nevarēs viens pagulēt un tavā istabā tiks iestumts. tavi vecāki gan jau tiks galā, divus bērnus jau izaudzināja, ir sava pieredzīte ;)
cilvēki jau var visu ko izdomāt, dzimumu, vēlamo matu un acu krāsu, bet, kad reāli satiksiet bērnus, tad jau jutīsiet ar kuru izveidojās saikne.

Noteikumi par atsevišķu istabu attiecās uz dažādu dzimumu bērniem, un viena dzimuma bija jābūt konkrētai platībai katram bērnam, lai varētu dzīvot vienā istabā. Par platībām, tas attiecās arī uz vecāku īstajiem bērniem.
Un jā, laiku iepazīt, izveidot kontaktu arī dod, un ja nesanāk, bērnu var aizvest atpakaļ.
Bet... es gan uzskatu, ka bērniem tomēr ir sava teikšana, it īpaši ja tie paši ir vēl pietiekami mazi, lai kādus 5-10 gadus dzīvotu ar vecākiem. Jo tomēr, bērniem arī būs jādzīīvo ar šo jauno ģiemenes locekli un daži pat nespēj pieņemt īstos brāļus un māsas, tad ko var prasīt no maziem bērniem, lai viņi izprot un pilnīgi adekvāti un objektīvi pieņem šo vecāku lēmumu?

Te dažas šokējas par to, ka bērnu pēc paciemošanās var aizvest atpakaļ. Man tēvam bija gatavi atņemt 3 bērnus, kas nodzīvoja pie viņiem jau gadu, jo viņi redz nebija viņus oficiāli adoptējuši. Iedeva kaut kādu termiņu nokārtot formalitātes vai arī viņi brauc bērniem pakaļ un ved atpakaļ uz bērnu namu. Viss. Tā tas pie mums notiek. Un nē, savu istabu katram neviens neprasa. Visi 3 dzīvo vienā un drīz noteikti pievienosies 4 (savējais, kurš abiem ar sievu ir jaunākais un vienīgais kopīgais). Bāriņtiesu šādas lietas neinteresē, pēc adopcijas viņus neinteresē vispār nekas.

Izaudz. Uzvedies kā baigā situācijas noteicēja.

Jā, bērnus var mētāt arī pa vairākām ģimenēm, ja neizveidojas kontakts, tā, diemžēl, ir (kamēr ir audžuģimenes statuss, par adopciju citi nosacījumi).
Un bērnam nav jābūt savai istabai, bet gan atsevšķai guļvietai.

Manuprāt,arī viņai ir savas tiesības ,ko teikt,jo būs jau kopā jāsadzīvo zem viena jumta. ;-)

Šajā situācijā es laikam tomēr ļautu pieņemt lēmumu vecākiem . Bet man gan jau neizveidotos nekāds kontakts ar bērnu ... Mazi bērni pēdējā mēneša laikā sākuši besīt .

Nezināju, ka bērnus kā suņus tagad izvēlas, bet nu tas ir vecāku ziņā, kā jau esošās atvases uzaudzinājuši.

Cik šausmīgi, ka bērniņus kā suņus izvēlas..

Kā var domāt par sevi šādā lēmumā? tikai un vienīgi vecāki izlemj. Jums drīz abiem pašiem būs savas dzīves, vīri/sievas. Ļoti egoistiski, ļaujiet tak vecākiem izdomāt, ko VIŅI vēlas, ja jau pieņēma šādu lēmumu..

Atļaušos būt piekasīga, tā ir nevis adoptācija, bet adopcija. :-D

Skumji, ka ir ģimenes, kurās bērni ir kā Diamond_Star...

Ok, izdomānu ko darīšu. Tagad gan, viss TĒMA SLĒGTA.

Patiesībā vecāki paši sev uzdzīvoja riktīgu hemoroju, paši to labāko gribēdami. Jā, ar bērnu vienmēr jārēķinās, jāciena kā personība, bet bērnam arī jāzin sava vieta.
Mīļā, pasaki vecākiem, ka tas ir viņu lēmums un tu to pieņemsi, jo cieni viņus. Jo bērnu divi pieauguši cilvēki gan rada, gan adoptē sev, un tikai viņiem pie tā ir tā īstā teikšana.

Cik tev gadiņi? Ap kādiem divpadsmit, gan jau. Kas notiek, brīvlaiks uz beigām, cālī sīkie izklaidējās, ķer pēdējas nedēļas pie datora padirnēt?
Mīļais bērns, ne tā tava problēma, ne tu audzināsi, ne tev kāds pa īstam uzticēs bērnu tajā pirmajā svarīgākajā periodā jaunajās mājās. Gulēs viņš pie jums ar brāli, kā tad. Tas, ka māte tev stāsta, ka tu viņai ar mazo palīdzēsi, un mācīsi un ko tik nē, domāts vairāk tavam psiholoģiskam komfortam, lai tu justos piederīga šīm procesam.
Nezinu, kāpēc es aizsvilos, vienkārši, ja tas nav trollis, tas ir pat vēl trakāk. Jo kāda sīkā blusa izliek savu vecāku dziļi personīgo lēmumu izķidāšanai forumā. Ja gribās ko tādu apspriest un pačalot, par to jārunā ar družkām, i to, neieslīgstot sīkumos.

Skaidrs. Tomēr uztveriet bērnu kā personu, nevis lietu, savādāk izklausas tā ka tu gribi lai vecāki pērk rozā lācīti, bet brālis lūk gribot zilu mašīnīti. Tāda nav pareiza attieksme un nevajadzētu jau pirms laika radīt negatīvas emocijas, jo iespējams ka bērns nebūs tā dzimuma kuru tu gribi.

labāk paprasi saviem vecākiem ko viņi labāk gribētu.

Tētis - puisīti
Mamma - 50/50

Jūs gribiet ņemt mazu zīdaini vai arī jau vecāku bērnu?

2 gadiņi

Ja bernam nebus atseviska istaba

Būs, bet manuprāt, bērns pašā sākumā vēlēsies gulēt pie kāda. Nu labi, es nesaku ka ar mani, varbūt ar vecākiem, vai brāli. Es nedomāju, ka 2gadīgs bērns pašā sākumā gulēs savā istabā

Ja vecāki ir gudri cilvēki, tad uzklausīs jūsu domas, bet jebkurā gadījumā izvēlēsies tā dzimuma bērnu, kādu paši vēlēsies audzināt.