Veiksmīgi cilvēki

Tev ir vajadzīgi cilvēka atribūti (izskats, izglītība utt.), nevis pats cilvēks.

Kas tad ir pats cilvēks, ja ne dažādu atribūtu kopums?

Tu laikam vēl esi ļoti jauns...

Man ir 30 gadu.

... ja Tev ir tik kategorisks uzskats, ka cilvēks pēc 30 gadu vecuma visticamāk vairs neattīstās un vairums 30- gadnieku neko vairs nesasniegs.

Manuprāt, cilvēks veido savu dzīvi, sākot no agras jaunības, tādēļ, sasniedzot 30 gadu slieksni, cilvēkam jau ir jābūt zināmiem profesionāliem sasniegumiem. Neapgalvoju, ka neviens pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas nevar ko radikālu mainīt savā dzīvē, tomēr manā skatījumā vairums ap šo laiku lielā mērā jau ir nostabilizējušies.

Un ja Tev jau tuvojas 30 un Tu joprojām cilvēku novērtē pēc tā, kur viņš strādā un cik pelna...

Vērtēju, pirmkārt, cilvēka personību, nevis ienākumus vai amatu. Savukārt paša sasniegtais stāvoklis sabiedrībā ir svarīgs kritērijs personības vērtējumā - tā tas ir vismaz man. Manuprāt, cilvēki, kas ir daudz sasnieguši, ir aizraujoši, fascinējoši, ja salīdzinām ar "viduvējībām", kas īd par "grūto dzīvi" un visās nelaimēs vaino citus.

... ka visiem nav tādi paši mērķi un uzskati kā Tev.

Bet es jau uzsvēru, ka šis ir tikai mans viedoklis un veids, kā es vērtēju cilvēkus. Nekur neesmu apgalvojis, ka manējais būtu vienīgais pareizais. :-)

Ļoti aizraujoši.
Kaut kā neviens man zināms cilvēks, kas kaut ko ir sasniedzis, netup forumos, apspriežot savus augstskolas 9 niekus un 10 niekus, " auKstas kvaltitātes augstskolas " un sabiedrības slāņošanu;).
Es kaut kā komfortablāk jūtos akadēmiķa, kurš ir ne tikai LV LZA akadēmiķis, sabidrībā vai kopā ar mākslinieku, kura darbus izstāda Šveices galerijas, nekā šeit.
Tāpat arī zināmi cilvēki, kas ne tikai pabeiguši to populārāko augstskolu, bet arī kādas gaunākas maģistra programmas, šādi neiznesas;).
Varbūt kaut kur varat ielinkot savas publikācijas un varbūt aizstāvētos promocijas darbiņus?
Kas to zin, ieliksiet kaut LinkedIn profilu, varēsim ar profesoriem palūkot. Kur tik veiksmīgi spīdekļi tā satraucas par " pelēko masu ";). ;-) Liels retums.

Es līdz personāliju apspriešanas līmenim nenolaidīšos (vai nepacelšos, ja no citas perspektīvas raugās), bet viedoklis man ir gan par pašu tēmu, gan par tās autoru. Atļaušos gan piemetināt, ka ar autoru ir nācies sarunāties arī telefoniski, un tīri atklāti runājot - dāmas, šis velns nav tik melns, kā jums to labpatīk mālēt.
Kāpēc tāds ievads? Jo es, patiesībā, saprotu, ko Roberts ar šo visu ir domājis. Ļoooti grūti tā politkorekti izteikties, neatklājot savus iespaidus par autoru, bet es šeit redzu nevis nepamatotas ekspektācijas, bet gan komunikācijas problēmas. Vienkāršāk sakot - manuprāt, problēma nav paustajā viedoklī, bet gan tajā, kā tas tiek pausts. Jo, nu, padomāsim loģiski - cilvēki ir dažādi, līdz ar to sabiedrības noslāņošanās ir absolūti neizbēgama. Un nav jāuztver personiski piezīme par ofisa darbinieci vai tamlīdzīgas frāzes.
Mans viedoklis par šo tēmu ir, patiesībā, stipri līdzīgs. Es savu otro pusīti meklēju (pagātnes formā) ar "visu vai neko" attieksmi. Tas nenozīmē, ka attiecībās nesanāk pieslīpēties vai iet uz kompromisiem, bet jautājumi, kuros mums domas nesaskan, ir tik... nenozīmīgi. Man, piemēram, nepatīk gastronomiski eksperimenti, bet draugs pamazām ir sācis mani iepazīstināt ar austrumu virtuvi, kas man visu dzīvi vispār ir bijis kaut kas mistisks, nesaprotams un tāls. Tajā pat laikā mums ir stundām garas sarunas par pilnīgi jebkuru tēmu, abi esam pietiekami erudīti, abi darbojamies vienā jomā, abi novērtējam viens otra intelektu. Jā, šajās attiecībās es esmu ar nepabeigtu augstāko izglītību un nesakārtotu finansiālo pusi, šobrīd pat bez stabila darba (freelance), bet man ir ambīcijas un plāni, ko mans vīrietis atbalsta, nevis salejot visu ar karoti mutē, bet gan dodot padomus, mudina darboties. Un, protams - visam pāri ir stipras jūtas, abpusēja cieņa, lielisks sekss un vēl un vēl un vēl.
Godīgi sakot - man nebūs par ko runāt (līdz ar to neizveidotos noturīgas jūtas) ar, piemēram, cilvēku, kas ir apmierināti ar puslīdz stabiliem ikmēneša ienākumiem, īrētu dzīvokli mikrorajonā un piektdienas vakariem pavadītiem bārā - bet tā esmu es. Man vajag augt, augt, augt un augt. Un daaaaudz saturīgu sarunu, lai būtu interesanti. Bet citiem ir labi un forši arī savādāk. Un tie ir fantastiski cilvēki ar savu vērtību sistēmu un savām lieliskajām īpašībām (no kurām daudzas, nešaubos, man pašai nemaz nepiemīt. Beigu beigās viss, patiesībā, ir ārkārtīgi vienkārši (un arī sarežģīti) - kāda, pie velna, starpība, ko domā šīs pasaules roberti? Ikvienam vienkārši ir jāsaprot, ko viņš/a vēlas no dzīves un uz to jāiet! To arī visiem novēlu. :-)

Vienkārši interesanti pavērot zvaigžņu mirdzumu forumos;) . Ļoti relaksējoši.

Ļoti patika Pārsliņas viedoklis. Lielā mērā tam piekrītu.