Vai jūs būtu kopā ar šādu puisi?

Rīdzniece pati raksta, it kā būtu disleksijas paciente :)

pec darba tumsa ar vells zin kadu klavu kas nav mana, vesi! Ceru tev palika labak ap sirdi:-P(l)

Didlrkdijas

Es nenoturējos, atvaino...
Kā šādu savirknējumu var dabūt gatavu :-D

Piemērs: zinu vienu vīrieti, kuram ir disleksija. Tā iemesla dēļ viņš knapi pabeidza vidusskolu. Jāsaka, ka reti gadās sastapt tik harmonisku, harizmātisku un aizrautīg

Didlrkdijas nsv retums. Tada bija vienam no ASV prezidentiem, daudziem bagatiem uznemejiem, akiriem un vairakiem miljonariem un miljardieriem. Daziem neskatoties uz disleksiju ir augstskolas diplomi. Tikai pie mums so pasniedz ka nez ko.

es laikam nē, nebūtu.

Es nebūtu kopā. Man izglītība ir viens no dzīves mērķiem, un blakus vēlos cilvēku, kam arī tas ir svarīgi. Ja nav kopīga skatījuma uz dzīvi, tad nav ko tur :)

pazīstu vīrieti, kuram ir tikai pamatskolas diploms. šobrīd pelna ap 4 tūkst. mēnesī (darbu ieguva caur pazīšanos, sāka no apakšas, bet nu jau ir pamatīgi uzkāpis pa karjeras kāpnēm). runā viņš 5 valodās, šobrīd mācās 6. regulāri mācās kaut kādos kursos. lasa grāmatas, iet uz kino un uz dažādiem koncertiem. turklāt, arī ļoti izskatīgs.
kaut kad jautāju viņam, kāpēc nepabeidza vidusskolu. nekad nav bijusi vajadzība, nepatika konveijera sistēma un atrada darbu.
esmu pārliecināta, ka viņš uz tādām plekstēm kā lielo vairumu šeit pat nepaskatītos. mērķtiecības trūkums, ha

Pārsteidz viedoklis, ka izglītība ir tikai matemātika, ķīmija, ģeogrāfija u.c. skolā apgūstamie priekšmeti. Izglītība taču ir arī pieredze, plašāks skatījums uz dzīvi, mērķtiecība, laika plānošana un daudz citas lietas, ko tieši skolā nemāca. Un arī ikdienas sarunās lielākoties ļoti var just starpību starp izglītotiem un neizglītotiem cilvēkiem - stipri atšķiras skatījums uz pasauli un apkārt notiekošo.

Milzīgs + šim viedoklim. Visticamāk, ka ar šādu cilvēku nebūtu kopā ne izglītības līmeņa jeb papīrīša dēļ, bet tieši domāšanas plašuma trūkuma dēļ. Diemžēl zinu dzīvē pāris cilvēku ar pamatskolas izglītību.. un ar viņiem runājot par nopietnākām tēmām atšķirību var just tā tik.

Vispār, sāk piegriezties šis mūžīgais aprēķins attiecību tēmā - vai jūs būtu kopā ar tādu vai šitādu, kuram ir tas un šitais? Nē, nebūtu! Dēļ jūtām es esmu kopā, nevis dēļ vidusskolas diploma!
Un nē, man nav kauns teikt, ka pēc cosmiešu principu skalas, ierindojos augstāk nekā mans dārgais, kuram ir bakalaurs, bet man, redz, ir maģistrs. Viņam rokas no pakaļas neaug - tas ir viens no galvenajiem kritērijiem, ko redzu vīrietī.
Zinu sievieti, kura sauc par viedu un zinošu to, kurš jau vairāk kā gadu sēž mājās ar izgāztu vēderu, bet virtuvē krāns špricē uz visām pusēm, nerunājot par to, ka ēdiens viņam tiek pienests klāt, jo pats pat tomātu nav spējīgs sašķērēt - tur viņa viedums par īsu. Bet katra jau savā vecī redz to, ko grib.

Pārsteidz viedoklis, ka izglītība ir tikai matemātika, ķīmija, ģeogrāfija u.c. skolā apgūstamie priekšmeti. Izglītība taču ir arī pieredze, plašāks skatījums uz dzīvi, mērķtiecība, laika plānošana un daudz citas lietas, ko tieši skolā nemāca. Un arī ikdienas sarunās lielākoties ļoti var just starpību starp izglītotiem un neizglītotiem cilvēkiem - stipri atšķiras skatījums uz pasauli un apkārt notiekošo.

Nebūtu, jo man ir svarīgi, lai vīrietis būtu izglītots un diemžēl, līdz šim savā dzīvē neesmu sastapusi nevienu tādu, kuram nebūtu izglītības, bet kurš būtu inteliģents un ar kuru varētu saturīgi parunāt.
Tāpat man nebūtu pa ceļam ar vīrieti, kurš nelasa grāmatas, neapmeklē un neinteresējas par kultūras pasākumiem utt.

Piemērs: zinu vienu vīrieti, kuram ir disleksija. Tā iemesla dēļ viņš knapi pabeidza vidusskolu. Jāsaka, ka reti gadās sastapt tik harmonisku, harizmātisku un aizrautīgu cilvēku kā viņš. Idejas, vērtības, domas runā skaļāk par pareizu gramatiku. Pati studēju maģistros, taču paziņu lokā reti ir kāds, kurš mani tā iedvesmo un sniedz dzīves gudrus padomus.

Būtu, ja sakristu vērtības, skatījums uz dzīvi, intereses, mērķi utt.
Un Robert, spriežot pēc taviem komentāriem, tev trūkst smalkjūtības un empātijas, es tādu cilvēku nekad nevarētu nosaukt par inteliģentu! Šajā materiālajā un fiziskajā pasaulē emocijas tiek noliktas malā, kas, pēc manām domām, ir nozīmīgs aspekts, lai vērtētu cilvēku intelektu.

L.. bērns ir cita lieta nekā mīļotais. Un tagad manas sarunas ar vecākiem noteikti atšķiras no tām, kādas bija 4, 5 un pat 16 gadu vecumā.
Nerea protams, te nav runa par draudzību, bet gan par cilvēku, ar kuru, iepējams, tiks pavadīta dzīve un veidota kopīga ģimene. Neteicu, ka cilvēks bez vidējās izglītības nevar būt labs sarunu biedrs un foršs cilvēks. Es runāju par to, vai būtu kopīgi mērķi, principi, sarunu tēmas šādam vīrietim ar sievieti, kurai ir augstākā izglītība. Es domāju, ka tikai izņēmumu kārtā.
Vēlos arī piebilist, ka es nerunāju par cilvēku, kuram nav augstākā vai varbūt pat ir kāds arods apgūts. Man tomēr liekas, ka mūsdienās nepabeigt vidējo izglītību nav gluži normāli, jo ir daudz labu vakarskolu, skolas caur internetu utt.

Man pat ar augsti izglītotiem cilvēkiem bieži nav ko runāt par dziļām un garīgām tēmām, jo ne jau visi izglītotie automātiski interesējas par tām pašām tēmām, par ko es (arī augsti izglītota). Ir tādi, kas skolu atsēž, aizstāv diplomdarbu uz 5 un iet strādāt ne savā profesijā. Sarunājoties nevar just atšķirību no neizglītota cilvēka. Es kaut kā tā neierāmēju cilvēkus.

Kādam zābakam ir jābūt, lai pat vidusskolu nespētu pabeigt... (nerunāju par izņēmumiem, kad jāiet strādāt, lai uzturētu ģimeni, utml.) Neesmu vēl satikusi nevienu intelektuāli ar pamatskolas izglītību. Turklāt fizisku darbu, labi pelnot, var darīt līdz noteiktam vecumam, un pēc tam ko iesāks...

Esot kopā tomēr gribu runāt par dziļām un garīgām lietām, plus, ja attiecības izdodas, tas ir cilvēks ar kuru būs jārunā katru dienu un visu mūžu - pilnīgi kaut kas cits nekā vienkārši apkārtējie ar kuriem ir neliela saskare.

Pēc šitā sanāk, ka arī ar saviem bērniem nav jēgas runāt, kamēr skolu nav beiguši. Piedodiet, bet kur tā jūsu izglītība sarunās tiek iepīta? Tiešām galvenās tēmas ir par kvadrātsaknēm, saules enerģiju vai ķīmijas tabulām?

Nē, man ir svarīgi, lai būtu vismaz vidējā iegūta, bet tā, jā man ir svarīga izglītība. :-P

Nerea vien lieta ir uzturet sarunu, uzzināt kā iet un jauki patērzēt. Esot kopā tomēr gribu runāt par dziļām un garīgām lietām, plus, ja attiecības izdodas, tas ir cilvēks ar kuru būs jārunā katru dienu un visu mūžu - pilnīgi kaut kas cits nekā vienkārši apkārtējie ar kuriem ir neliela saskare. Papildus, ar otru pusi vajag lai sakrīt dzīves uzskati, bērnu audzināšanas principi utt.
Story atbildot uz Tavu jautājumu, tad tas cilvēks ir tādā pašā laivā kā tie bez augstākās. Tak nopirkts neskaitās un neko domāšanā un dzīves uztverē nemaina.

Ko nozīmē "nav par ko runāt ar tādu, kam nav izglītības"? Tad jau problēma ir runātājā, ka neprot pielāgoties. Es to saku tāpēc, ka mums apkārt ir daudz tādu cilvēku, kas ne obligāti ir mūsu otrā pusīte, bet, piemēram, radi, paziņas. Mēs taču sarunājamies ar viņiem.