Vai jūs būtu kopā ar šādu puisi?

:-D cormeum +++

Man nav nekādu aizspriedumu runāt par uzacu koriģēšanu (man nepatīk, ja man tās saaug kopā virs deguna), taču diez vai būtu interesanti, ja tā būtu vienīgā tēma, kuru varētu pārrunāt ar sievieti.

Iespējams,ka būtu kopā.
Dažs labs "maģistrs" ir stulbs kā zābaks.

Par ko es varētu runāt ar mana vecuma sievieti, kurai ir pamatizglītība? Goda vārds, nespēju iedomāties.

Nu es domāju, ka jūs varētu parunātu par tevi. Tēmas iztirzājums pietiks vismaz pāris gadiem:-D

Ne vienmēr līdzvērtīgas izglītības attiecībās ir būtiskas.
Nesen tieši ar paziņu runāju par šo tēmu.
Viņai-augstākā izglītība, atbildīgs darbs, kas prasa lielu koncentēšanos, nereti pa padsmit stundām dienā, vajag vēl lasīt papildus specifiskas tēmas saistībā ar profesiju. Atbraucot mājās, vienkārši paēd un nokrīt bezspēkā gultā. Ne ko lasa, ne par ko papildus interesējas, saka, ka jau no piepūles darbā galva plīst pušu. Pati jau atzīst, ka ir drusku degradējusies, bet nav spēka nekam.
Viņas vīram- nepabeigta vidusskola, strādā 8 stundas fizisku, bet ne nogurdinošu darbu, daudz lasa, skatās izglītojošus raidījumus pa tv, par visu ko interesējas. Rezultātā tieši vīrs sūdzas, ka ar sievu neesot par ko runāt. :-D

Es īstenībā piekrītu Roberts.I, ka puisim bez vidējās izglītības nebūtu īsti ko runāt ar meiteni ar augstāko (protams, ir izņēmumi, bet reti). Nezinu vai tas saistās tieši ar intelektu, bet kā jau daži minēja - mērķtiecību, vēlmi attīstīties. Es, piemēram, ļoti jutu, ka ar dažiem draugiem, kuri neaizgāja uz augstskolu lēnām pazuda kontakts, jo nebija par ko runāt, atšķīrās dzīves mērķi un skatījums.
Man arī ir ļoti tuva ģimene un rūp viņu viedoklis. Mani vecāki pieņemtu manu izvēli, bet zinu, ka būtu vīlušies, jo gandrīz visiem mūsu ģimenē ir divas augstākās izglītības.
Bet beigu beigās paliek viens faktors autores jautājumā:

jūs mīl un jūs viņu arī

.... attiecības ar puisis bez vidējās izglītības nesāktu un neticu, ka spētu iemīlēt augšup minēto iemeslu dēļ. Bet ja nu dīvainu sakritību kārtā notiktu tā, ka MĪLU viņu - tad jau par tālu, lai kaut ko darītu.

Butu kopa. Bet Tev neiesaku ,jo ja jau šeit jautā tad nemīli viņu .

Manuprāt, nespēja rast kopīgas sarunu tēmas nav saistīta ar sarunbiedra izglītību.. bet gan abu komunikācijas spējām :-)

Nebūtu kopā. Uzskatu, ka vismaz bakalaurs ir vajadzīgs, jo nu lielākoties ir jūtama atšķirība strap cilvēkiem ar vidējo un augstāko izglītību. Protams, var jau runāt par cilvēkiem ar pamat/vidējo izglītību un plašu interešu loku (neapšaubu, ka tādi ir), bet reāli dzīvē daudz tādus nav gadījies satikt.

Šajā kontekstā rodas jautājums, kādu cilvēku jūs saucat par intelektuālu? Kādi ir tie priekšnoteikumi, lai būtu intelektuālis?

Man nebūtu svarīgs papīrs (vienalga - vidusskolas vai augstskolas), bet skatīšanās vienā virzienā :) Tāds vienkāršs - lai būtu, par ko parunāt, kopīgas intereses un mērķi. Karjeristi mani gan absolūti nesaista, vajag tādu veselīgu balansu. Mazas ambīcijas ir forši, bet tas arī viss, tā, lai ģimene nepaliktu otrā vietā pēc tāda "augstāk, tālāk, jāskrien, jāaug" skatījuma uz dzīvi, ļoti novērtēju vienkārši spēju būt :)
Mani noteikti daudz vairāk saistītu dzīvesgudrs cilvēks, kas spēj sev interesējošo apgūt ārpus standarta izglītības programmām (ja vien, protams, darbības sfēra nepieprasa oficiālu izglītību). Šķiet, ka izglītības tēmas var būt aktuālas cilvēkiem zem, nezinu, 25, pēc tam jau visticamāk katrs kaut ko vairāk vai mazāk dzīvē ir sasniedzis, tiešām nevaru iedomāties ar 30+ gadīgu vīrieti satiekoties pat diskutēt par to, cik un vai izglītība ir svarīga un kas nu pirms 10 gadiem studēts. Come on, ja negrib iegūt doktora grādu, tie ir tikai pāris gadi jaunībā, daudz vairāk novērtētu cilvēku, kas šajā laikā studiju vietā ir apceļojis pasauli, piemēram.
Pašai pabeigtas augstākās nav. Pāris reizes mēģināju, bet esmu pārāk liela individuāliste, lai tērētu laiku uz lietām, kas mani neinteresē, ja tajā laikā varu pati interesēties par to, kas tiešām patīk. Tas gan bija sen. Darbs tāds, ka mācos ko jaunu gandrīz katru dienu. Turklāt mūsdienās ir pieejami tik forši MOOC kursi, joprojām šķiet daudz jēgpilnāk par lielāko daļu vietējo universitāšu (vai jā, pat vidusskolu).
Ja kāds papīra trūkuma dēļ momentā uzskatītu, ka nav ar mani, par ko runāt - ļoti labi, ar tādu man tiešām nebūtu, par ko parunāt :D

Man ar to problēmas nekad nav bijušas. Ir bijušas attiecības ar puišiem, kuriem nav vidējā. Ir bijis par ko runāt, tāpat jau par ķīmiju vai kvadrātsakni nerunā ikdienā. Ja tevi šis jautājums uztrauc, tad labāk varbūt nebūt ar šādu cilvēku kopā. Pat brīžiem ar augstskolas papīru darbu ir grūti dabūt. Varbūt caur pazīšanos dabū vienu vai divus darbus, iegūst pieredzi, kas tiek augstāk bieži vien vērtēta, un iegūst vēlāk labāku darbu nekā tie, kam ir tas "baigais vidusskolas" intelekts.

kuram ir dabas dots talants un spējas kādā nozarē neturpināt studijas šajā jomā, bet apstāties pie vidējās izglītības?

Ok, atbildēšu par sevi. Man padodas, ir ķēriens uz vēsturi un tiesību zinātnēm. Abas es varētu studēt, tikai vēsturē netiktu budžetā + nedabūtu pēc tam darbu, jo man problēmas ar valodām, bet kā zināms vēsturniekam vajag valodas.
Tiesību nozarē gan varētu tikt, valsts maizē.
Tātad kāpēc es nestudēju? Tāpēc, ka nevēlos strādāt tajā sfērā, nav mans lauciņš, lai gan padodas + savā ziņā ir interesanti no malas pavērot tur notiekošo.
Ja padotos valodas, tad ja tiktu budžetā, varbūt studē vēsturi, ar arheoloģijas novirzienu. Tas ir mans sapņu darbs, bet nav lemts.
Tāpēc es saku nav jēgas iegūt papīru, lai skaitītos ''gudrs''. Mana māsa ieguva, nestrādā savā profesijā.
Un tu apšaubi to, ka mans pieminētais jaunietis (20/21 gads) ir gudrs matemātikā? Viņš matemātiku/rasēšanu mācījās uz 8-9. Bet nu viņam ir viena cita problēma, viņš galīgi valodas nezina, arī angļu nē.
Nopietnas tēmas katram ir savas, konkrēti es ar viņu par dzīvi, politiku un tādā garā runājām, kamēr ar lielāko daļu jauniešu nevaru par tādām lietām runāt, jo interesē tikai tusiņi, dzeršana un tamlīdzīgi.
Lai vai kā paliksim katrs pie sava viedokļa. Miers, ok?

Mana kursa biedrene nopirka bakalaura darbu un magistra. Tatad, kaa vertesim vinjas zinashanas, diplomu un intelektu???

Biju kopā ar puisi, kuram nebija pabeigta vidusskola , bija strādīgs, gadīgs, bija par ko runāt , BET ar laiku jutu robu zināšanu līmenī - nezināja ne angļu, ne krievu valodu, ne pat ,rakstot man , mācēja komatus pareizi salikt, arī pat vārdi bija uzrakstīti nepareizi (auksts vai augsts, i un j nevietā. ) , un tad nu tas šķita kaitinoši.
Par autores jautājumu - manuprāt, nav tādu jā vai nē (būtu kopā ar tādu vai nē) , viss ir atkarīgs no tā kāds ir pats puisis, vai ir gana apķērīgs un visādi citādi erudīts. Pašai gan labāk patiktu, ja puisis būtu pabeidzis to vidusskolu.

Piebildīšu, ka, protams, ir arī cilvēki (vīrieši, sievietes) , kam pat tas papīrs neko nedod - tādi jefiņi ir pa dzīvi kaut ar visu izglītību.

Nevaru kategoriski atbildēt, bet vairāk sliecos, ka nē,jo...uzskatu, ka vidējā izglītība ir pamats, kas nepieciešams ikvienam. Jā, iepazīstinot ar ğimeni un draugiem neviens vidusskolas diplomu nejautās, bet nevaru iedomāties iemeslu kādēļ (pieņemsim man interesējošo vecuma kategoriju 28-30 gadi) nav vidusskolas izglītība, kas ir BEZMAKSAS! Un ir taču tālmācība, ir vakarskolas. Nu tik daudz jau nu vajag savākties un pabeigt. Arī augstākā izglītība manās acīs ir tikai +, bet vairs ne obligāta zinot situāciju LV.

Būtu kopā, ja cilvēkam būtu ambīcijas un intereses vairāk kā "būšu krāvējs visu mūžu" un "nelasīšu grāmatas, nedodies, ko jaunu uzzināšu, jo es tāds esmu", protams, neizpaliek ik nogales rituāls ar draugiem un alu.
Kas attiecas par intelektu un izglītību. Izglītība dod iespēju papildināt savu interešu loku un jaunus iespaidus, papildina komunikācijas prasmes. Intelekts - nāk no iekšiņām.

Atkarīgs, kas viņam galvā un kāpēc nav pabeidzis.

Protams, ka būtu!