Amnile, es to vairāk biju domājusi, ka, laikam, eksaktās zinātnes nav īsti tas, kas cilvēkam padodas un interesē. Bet izskatās, ka te problēma ir tāda, ka pašu autori nekas neinteresē un grib mammai iespītēt. Kaut gan mūsdienās pa pilno šādu studentu, kuriem no sākta gala nekas neinteresē. Tad visas programmas šķiet garlaicīgas, rodas parādi un visas izrietošas sekas.
Apskatot sarakstu, man šķiet, ka tur ir daudz kas interesants. Tā pati vides zinātne, vai tekstīla tehnoloģijas (bet, nu, tas ir tas, kas varētu ineinteresēt mani), starp citu, pieminētā SGŪT programma tur nav, bet ir siltumtehnika. Uz mašīmbūvi es neietu, bet nu atkal, tas ir tikai mans viedoklis.
Es nedomāju, ka ir kaut viena programma, kur studenti no pirmās nodarbības ir baigā sajūsmā gan par visiem priekšmetiem, pasniedzējiem, gan par pašu programmu. Esmu vairākas reizes dzirdējusi no topošiem mediķiem, ka no sākuma bieži šķiet wtf, kāpēc šis jāmācās? Un tikai pēdējos kursos saproti kas un kāpēc un, ka viss bija svarīgs. Es nesaku, ka tā ir visur. Noteikti, ka daudzās programmās ir lieki priekšmeti un ir kaut kas, kas atkārtojas. Man šķiet, ka uz daudzām programmām ejot stipri atšķiras studentu motivācija. Mediķi vai arhitekti, vai komunikācijas zinātnē studejošie, kas iziet lielu konkursu un ir centīgi, jo saprot, ka, ja laidīs luni, ātri izlidos, uzvedās pavisam savādāk. Bet tie, kas nāk kaut kur vienalga kur, kā tik ņem, lielākoties ir bzmērķīgi un tad daudzi aiziet prom, jo programma garlaicīga, pasniedzējs mēģina iegāzt, bet es balts un pūkains.