Studiju līgums

Ja reiz Tu pati nezini, ko vēlies studēt, tad kas mainītos parakstot līgumu septembrī..?
Es teiktu, ka studēt vajag, sliktākajā gadījumā sapratīsi kāda joma nu galīgi nav Tava. Labākajā gadījumā Tev tiešām var iepatikties tas ko māca.
Neforši, tomēr nebūs arī pasaules gals, ja pēc pusgada vai gada sapratīsi, ka tas nav Tavs, tad varēsi izlemt ko nākamgad studēt. Šoreiz to darīt pa kluso bez mammas komentāriem. T.i. nomainīt studiju kursu un tikai tad to pateikt mammai.

Cik bieži, aizejot strādāt un sajūtot naudas garšu mutē, cilvēks atgriežas skolas solā? It īpaši jau tāds, kuru "nekas neinteresē". (t)

Amelija Mia, protams, arī jauni pasniezēji mēdz būt tādi, kam viss poh... Es te spriedelēju par konkrētu situāciju :) Man vispār šķiet, ka šajā ziņā mūsu izlītības sistēma ir dimbā. Kāda jēga no "speciālista", kurš neko nejēdz? Man šķiet, ka būtu krasi jāsamizna budžeta vietas un studējošo skaits. Jo nu ne nebūt ne visiem ir vajadzīga augstākā izglītība un, kā jau tika minēts, lai diloms kalpotu kā dekorācija kamīnam. Tad arī izglītība būtu kvalitātīvāka un gan pasniedzēji, gan studējošie ineinteresēti labā rezultātā. Bet, kā jau var noprast, man tas ir sāpīgs jautājums :D Ja es būtu ministrs, bet pieņemtu dramatiski nepopulārus lemumus :D

Kjiilis centaas pienjemt dramatiski nepopulaarus leemumus. Un kas sanaaca? Noleeja vinju zhurnaljugas ar dubljiem, un neko taa arii nesanaaca pienjemt.

ja nepatīk tas ko mācās, nav jēgas mocīties. es sāku studēt sākumā to, ko it kā domāju, ka patiks, beigās nepatika. aizgāju prom. sāku strādāt līdz nākamajam gadam, kad atkal varēja iestāties un tas bija mans mūža labākais lēmums. pa to gadu es sapratu, kas mani patiesi interesē, kā arī es ne tikai strādāju, bet arī interesējos par visādām lietām. nākamajā gadā iestājos, un studēju to ko mīlu, dievinu vispār viss super. tā kā jēga maza mācīties to, kas neinteresē. beigās būs vidējs speciālists, kas tāpat aizies strādāt ko citu, nevis savā sfēra.

Nestudē šogad neko un centies tikt vaļā no mātes ietekmes, tad arī uzzināsi kāds ir tavs patiesais aicinājums.

Cik bieži, aizejot strādāt un sajūtot naudas garšu mutē, cilvēks atgriežas skolas solā?

Un cik daudzi uzsāk un pamet jau pēc pirmā pusgada vai gada? Ja tiešām nesaista, tad labāk pagaidīt un tiešām izvēlēties to, kas iepatīkas labāk.. Nav vērts mācīties mammas izvēlētu specialitāti. Nemaz nerunāsim par studiju maksu..

Ir taada lieta, kaa budzheta vietas. Stipri shaubos, ka meitene runaa par maksas studijaam. Citaadi noteikti buutu tikusi kaadaa citaa izveeleetajaa programmaa.

Es pilnīgi saprotu tavu māti, viņa vēlas, lai tu kaut kur iestātos un iegūtu izglītību.
Bet tev ir jājautā sev - ko tu darīsi, ja neparakstīsi līgumu? Manuprāt, papildpieteikšanās parasti ir uz inženierzinātnēm, jo tur nepietiek studentu. Ja tev tādas lietas nepatīk, tad visticamāk neko labāku neatradīsi. Ja tu izvēlies nestudēt vispār, tad ir jāatrod darbu. Bet ja nu tevi neinteresēs arī neviens darbs? Tad būtu jādzīvo uz vecāku ienākumiem.
Vēl ir tās brīvprātīgo programmas. Jaunieši aizbrauc uz citu valsti, viņiem nodrošina dzīvesvietu un izsniedz kabatas naudu. Nesen runāju ar tādiem jauniešiem no Itālijas, Francijas un Vācijas. Visi teica, ka tā bija laba pieredze, nācās iemācīties daudz jaunu zināšanu un iepazīt sevi. Bet tas neder katram. Pati uz tādu nepieteiktos.
Ir ļoti daudz jautājumu uz kuriem ir jāatbild. Tas tomēr ir ļoti nopietns solis tavā dzīvē, kas ietekmēs tavu dzīvi. Jābūt kādam plānam, ko darīt.
Es parakstītu līgumu (jo mani interesē tādas lietas). Pati rīt braukšu parakstīt līgumu uz RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāti.