"Es neesmu gatavs"

Nu jā, piedod man, bet ja godīgi, tad neizklausās, ka viņš tevi uzskata par savu īsto. Nu sakiet man ko gribiet, bet nu tik ļoti nevilks garumā (nebūs gatavs) neviens vīrietis, kurš tiešām būs gatavs ar attiecīgo sievieti nodzīvot visu dzīvi, okay, var būt izņēmumi, bet tie tikai pierāda likumsakarības. Un ne tur pie vainas vecums, ne dzīves beigas, ne viss pārējais, diez vai kāds vīrietis, kurš no sirds mīlēs savu sievieti, uzskatīs, ka viņa dzīve beigsies līdz ar kāzām un/vai bērniem. Es esmu attiecībās daudz īsāku laiku nekā tu, kā arī vecums nav nekāds īpaši atšķirīgs no jums ne man, ne manam draugam, bet tieši mans draugs ir tas, kurš pirmais sāka runāt par to un ik pa laikam ieminas, ka vajadzētu mani bildināt, regulāri saka, ka grib visu dzīvi kopā nodzīvot, ka būtu priecīgs, ja es paliktu stāvoklī un darītu tad visu, ko varētu un jaa, es esmu tā, kura negrib neko sasteigt, es viņam teicu, ka bērnus ātrākais pēc 5 gadiem es vispār varbūt gribētu, un viņš bija tas, kurš par to nebija tik priecīgs, jo grib ģimeni utt. Arī kāzām es vēl tā kā nebūtu gatava, gribu iegūt lielāku pārliecību par šo cilvēku kā savu īsto, bet ko es varu teikt, ja vīrietis tiešām iemīlas, tad visu to grib daudz vairāk nekā sieviete :) Un ko es varu ieteikt tev? Nu ja viņš teica, ka grib kkad to visu, tad nu pajautā viņam, kad tas būs.. :D Un ja plāni nesakrīt, nu tad es tiešām nezinu, vai ir vērts būt kopā ar cilvēku, kurš nav 100% pārliecināts, ka tu esi viņam īstā

Manuprāt, ir pārāk agri par to satraukties, puisis ir tiešām jauns un Tu pati arī. Vēl visa dzīve priekšā, paspēsiet gan kāzas nosvinēt, gan pie bērniem tikt! Un bērni nav kaut kas, ko uzspiest, tam ir jānotiek ļoti dabiski, pretējā gadījumā ar laiku būs vēl viena šķirta ģimene. Domāju, ka arī laulībai nav gatavs tāpēc, ka Tu tā uzspied to bērnu jautājumu, droši vien domā, ka pēc kāzām jautājums tikai saasināsies.
Viena mana draudzene ar vīrieti bija kopā 10 gadus līdz viņš beidzot saņēmās bildināt, jāsaka arī viņi abi ir dažus gadus vecāki par jums. Bet īstais brīdis pienāca un nu jau viņi auklē arī meitiņu :)
Tāpat arī pazīstu vienu vīrieti, kurš arī vairāk kā 10 gadus vilcinājās, viņš vienmēr man teica, ka viņam vienkārši ir ļoti ērti tajās attiecībās un bail izkāpt no komforta zonas, bet ir sajūta, ka viņa nav īstā un vienīgā. Tas gan arī rezultējās (plānotā) pēcnācējā un kāzās :D Kaut kas viņa prātā izmainījās.
Taču tomēr atgriezīšos pie uzskata, ka te problēma ir vecumā. Pienāks īstais brīdis, bet ļauj tam pašam pienākt, nevis uzspied. Uzspiežot Tu drīzāk atgrūdīsi.

Interesanti, ka meitenes lieto jēdzienu "īstā". :-) Jūs nopietni ticat, ka katram ir tieši viens "īstais" vai "īstā"? Un kā rīkoties, ja, esot attiecībās, cilvēks satiek kādu, kas ir vēl "īstāks" par "īsto", ar kuru viņš ir attiecībās? :-)

Nē, neticu, ka katram ir 1 īstais. Bet ir attiecības, par kurām zini, ka nekad nevēlēsies precēt to personu, bet tad ir tādas attiecības, kad jau pēc mēneša būšanas kopā zini, ka šis viss beigsies ar laulību. Protams, te var runāt arī par vecumu, jo 20 gados to zināt droši vien nav iespējams, bet ar gadiem un pieredzi, manuprāt, tādas lietas top visai ātri skaidras.

Roberts.I

Statistika rāda, ka cilvēki arvien biežāk izvēlas nereģistrētu kopdzīvi un laulību skaits uz tā rēķina sarūk. Skaidrs, ka mūsdienu sabiedrības morāle un vērtības ir mainījušās. Tad kādēļ dzīvot padomju laikos?
Pie reizes es vēlētos pajautāt meitenēm, ko, viņuprāt, maina laulības noslēgšana? Vai dod kādas garantijas? Ja kāds no laulātajiem vēlēsies pārtraukt attiecības, arī laulība viņu neatturēs.

Es domāju, ka nevis abi attiecībās izlemj - labi ir tāpat bez precībām! Es, protams, nerunāju par visiem pāriem, bet izņēmumiem, ka daudziem pāriem viena puse ļoti vēlas laulības un visu no tā izrietošo, bet otrs uzskata savādāk. Un ļoti daudzi paliek kopā tāpat, jo kur gan es iešu? Es ticu, ka ir meitenes, kas arī sāk uzskatīt, ka tām kāzām tiešām nav nozīmes, jo puisis pārliecina viņas un otrādi. Par bērniem ir tas pats.
Jā, vērtības ir mainījušās un reti kurš māk uzņemties atbildību pret otru, diemžēl.
Laulības noslēgšana maina faktu, ka otrs redz mani kā sievieti, ar kuru grib pavadīt visu dzīvi, par kuru uzņemas atbildību, kuru redz kā savu bērnu māti. Jā, un arī garantijas, ja viena no pāra, nedod Dievs, pāragras nāves, tu ne paliec bez pajumtes ar bērnu/ bērniem utt.
Jā, taisnība, laulība neatturēs no šķiršanās, dzīvē notiek visādi scenāriji. Bet, ja tu precies ar domu, ka ja nu kas, var taču izšķirties, tad varbūt nevajag precēties ar šo cilvēku? Un nekavēt laiku ne sev, ne otram?

Es domāju ka cilvēkiem ir vairāki īstie. Citi īstie paliek kopā visu mūžu jo kopā sadarbojas un attiecības padara tik spēcīgākas. Kamēr citi pašu attīstības procesā, vecos īstos nomaina pret tādiem kuri ir piemērotāki tajā laikā.

vēlētos pajautāt meitenēm, ko, viņuprāt, maina laulības noslēgšana? Vai dod kādas garantijas?

Maina to, ka tiek sakārtotas materiālās lietas, ja ir īpašumi. Ja nekas nepieder, ja attiecības netiek plānotas kā ilgtermiņa, tad oficiālai to noformēšanai nav nozīmes.

Interesanti, ka meitenes lieto jēdzienu "īstā". Jūs nopietni ticat, ka katram ir tieši viens "īstais" vai "īstā"? Un kā rīkoties, ja, esot attiecībās, cilvēks satiek kādu, kas ir vēl "īstāks" par "īsto", ar kuru viņš ir attiecībās?

Man ir īstā...
Īstāka vairs nevar būt.
Sapratu to jau 2 tikšanās reizē un joprojām tā domāju pēc daaaaudziem gadiem kopā dzīvojot.

vēlētos pajautāt meitenēm, ko, viņuprāt, maina laulības noslēgšana? Vai dod kādas garantijas?

Garantiju nav nekam. Man personīgi tas apliecina vīrieša nolūkus, viņa attieksmi, to, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildību. To, ka viņš savā, manā un sabiedrības priekšā skaļi pasaka, ka tieši mani viņš vēlas par savu sievu, partneri un dzīves draugu.
Personīgi es nebūtu gatava atteikties no daļas sava egoisma, iesaistīties kopdzīvē, plānot nākotni ar kādu, kuram esmu vienkārši draudzene.

Roberts.I neticu, ka ir viens īstais, uzskatu, ka ja grib, jebkurš var būt īstais. Ja abiem attiecībās ir harmoniska mīlestiba, kopīgs redzējums uz dzīvi un plāni, kas vieno.
Tomēr var būt tie neīstie, kur tu esi kopā, nejūti tā līdz galam kaut ko, bet paliec, jo tā ir komfortzona un nevēlies kaut ko jaukt. Līdz parādas cilvēks, kurš maina redzējumu un parāda, ka var arī savādāk. Tad tiek teikts, ka ir īstais atradies, bet tas ir satikts viens no cilvēkiem ar kuru saskan.

Man personīgi tas apliecina vīrieša nolūkus, viņa attieksmi, to, ka viņš ir gatavs uzņemties atbildību. To, ka viņš savā, manā un sabiedrības priekšā skaļi pasaka, ka tieši mani viņš vēlas par savu sievu, partneri un dzīves draugu.

Šī ir standarta frāze, ko saka gandrīz visas sievietes - bez ironijas. Tikai man šķiet, ka, pirmkārt, sabiedrībai, varbūt atskaitot tuvākos cilvēkus, ir pilnīgi vienaldzīgs kaut kādu divu nepazīstamu cilvēku statuss, otrkārt, tieši pašā sabiedrībā nereģistrēto attiecību skaits jau daudzkārt pārsniedz laulību - tas tikai apliecina, kā mainās vērtības uz izpratne par attiecībām.
Es neesmu pret laulībām principā, kaut arī mūsdienās tās vairāk kļuvušas rudimentāras - kā pagātnes tradīcija.
P. S. Palasiet mūsu oficiālo izdevumu, cik daudz līgumu par mantas šķirtību tiek noslēgts.

ikai man šķiet, ka, pirmkārt, sabiedrībai, varbūt atskaitot tuvākos cilvēkus, ir pilnīgi vienaldzīgs kaut kādu divu nepazīstamu cilvēku statuss, otrkārt, tieši pašā sabiedrībā nereģistrēto attiecību skaits jau daudzkārt pārsniedz laulību - tas tikai apliecina, kā mainās vērtības uz izpratne par attiecībām.

Mani neinteresē, kāda izpratne par attiecībām ir citiem un cik daudz par mani interesējas citi, man tas (laulība, attiecību statuss) ir svarīgi un ne uz ko citu gatava neesmu.

Maina to, ka tiek sakārtotas materiālās lietas, ja ir īpašumi.

Jau minēju "laulību līgumu" popularitāti.

... uzskatu, ka ja grib, jebkurš var būt īstais.

Iespējams, taču kāda vajadzība?

Tad tiek teikts, ka ir īstais atradies, bet tas ir satikts viens no cilvēkiem ar kuru saskan.

Par saskaņu gan piekrītu.

Tāpēc nevajag precēties, precēšanās dēļ. Punkts.

Šī ir standarta frāze, ko saka gandrīz visas sievietes - bez ironijas. Tikai man šķiet, ka, pirmkārt, sabiedrībai, varbūt atskaitot tuvākos cilvēkus, ir pilnīgi vienaldzīgs kaut kādu divu nepazīstamu cilvēku statuss, otrkārt, tieši pašā sabiedrībā nereģistrēto attiecību skaits jau daudzkārt pārsniedz laulību - tas tikai apliecina, kā mainās vērtības uz izpratne par attiecībām.

Tā doma bija nevis par to, ka uztrauc, ko domā citi, bet gan par to, kā vīrietis redz sievieti. Laulību vērtība nezūd, to, nezināmu iemeslu dēļ, cenšās ieskaidrot, ka viss ir zudis un izveidot kaut kādas civillaulības.
Manā izpratnē laulības ir vīrieša cieņas izrādīšana un mūsu ģimenes izveidošana, kurās ietilpst svarīgas formalitātes. Galvenais, ka abi domājam vienādi un tev nav jāmēģina iesklaidrot man vai izprovicēt mani, ka laulības ir nevērtīgas un to saka statistika.

miamo ++

Laulību vērtība nezūd, to, nezināmu iemeslu dēļ, cenšās ieskaidrot, ka viss ir zudis un izveidot kaut kādas civillaulības.

Ja pieņemam, ka vairums sabiedrības locekļu ir tādās pašās domās, tad tie steigtos slēgt "vērtīgās" laulības, bet ir novērojams tieši pretējais. Mūsdienās pat bērni nereģistrētās attiecībās dzimst vairāk nekā laulībās. Secinājumus var izdarīt katrs pats.

Łoti labi saprotu autori, arī man tāda pati situācija (biju arī pirms mēneša izveidojusi diskusiju). Arī esam kopā 8 gadus, viss ir labi,bet kāzu nav. Sańēmos un kārtīgi izrunājos ar draugu, pajautāju, vai vispār taisās mani precēt kaut kad, un, ja nē, tad jāiet katram uz savu pusi, jo negribu vêl ntos gadus būt "draudzene". Tad nu atzina,ka grib ar mani precēties un bija izdomājis,ka tam jānotiek nākošgad, un,lai es neuztraucoties-viss būs. Savu vilcināšanos pamatoja ar to, ka, satiekoties tādā agrā vecumā, galvā citas lietas-skolas, karjera, mājoklis, un tad attopies,ka it kā esiet jau ilgus gadus kopā, noteikti iestājusies arī rutīna, taureńu vēderā vairs nav, un ir vnk tāds kā slinkums kko organizēt. Vnk jāsańemas. ne vienmēr ir runa par to-esi vai neesi īstā. Tā vsmz draugs man atbildēja. Tavā gadījumā Es sliektos domāt,ka tavs vīrietis nevis negrib precēties, bet baidās,ka sāksi pēc tam izdarīt spiedienu,ka bērnus gribi. Es arī baidītos,ja zinātu,ka pēc kāzām otra puse jau apzināti gribētu bērnu plānot.

Tas nenozīmē, ka tā ir pareizāk. Es negribētu bērnu, neesot laulībā. Bet tās ir manas domas. Zinu, ka daudziem ir pretējas domas. Par savu dzīvi katrs lemj pats.

Godīgi sakot, es īsti nesaprotu mūsdienu modi neprecēties vai precēties pēc 30, parakstīt laulību līgumus, uztraukties par karjeru vairāk nekā par savu ģimeni. Neredzu jēgu vairākus gadus marinēt vienam otru attiecībās bez mērķa drīzumā precēties. Galu galā iegūt izglītību, veidot karjeru un pilnveidot sevi var arī ar gredzenu pirkstā. Starp citu, esmu tam ļoti veiksmīgs piemērs.
Vispār mani ļoti stipri aizvainotu, ja mans partneris man piedāvātu slēgt laulības līgumu. Man liktos dīvaini, ka par mantisko pusi viņš ir aizdomājies, bet par kāzām gan nē. Varbūt esmu ļoti konservatīva un mani uzskati ir novecojuši, bet man laulība ir vīrieša goda apliecinājums. Tas man parāda, ka viņš grib mani saukt par savu sievu un grib mani redzēt sev blakus visu dzīvi.
Runājot par bērniem ārpus laulības, man tas neliekas nekas slikts, ja nākotnē ir mērķis precēties.