Plāni, nākotne, bērns!

Bērns pēc kāzām + abiem stabīli darbi un atalagojums+ vecums,kurā gribas uzņemties atbildību.Šis ir mans ideālais modelis.

laiku pēc 40 gadu vecuma gribu veltīt sev, ceļot, izklaidēties nevis audzināt bērnus.

Ja godīgi, nesen runāju ar savu mammu (viņai ir 40, man 20). Principā jau uzskatu, ka viņas vecumā otru bērniņu jau var (nu labi, varbūt pāris gadus atpakaļ), tāpēc uzjautāju viņai par to. Viņa tik nosmējās, saķēra galvu un teica : "Neeeeee.... atkal visi pulciņi, bērnudārza kostīmu taisīšana... Man tik mierīgi, ka tu jau liela!". Un vispār šķiet baigi forši, ka kopš esmu izvākusies un pamazām dzīvoju savu dzīvi, viņiem ar tēti attiecības patiešām mainījušās, brīvdienās dodas uz kopējiem pasākumiem, vasarā plāno ceļot pa Latviju, kas iepriekš tika darīts reti. Tāds prieks!

Un nē, mammai mazbērni vēl labu laiku nebūs jāauklē :D

Un atbildot uz jautājumu - gribēšanai. Man būtu jābūt patiešām ļoti lielai pārliecībai, ka gan es, gan otra pusīte to vēlētos. Protams, izglītībai un stabilitātei arī.

Hahaa, pataisam viena otru par vecenēm :D

Agresīvā - haha, paldies! :D

es arī biju pārsteigta, kad uzzināju, ka tev ir 22. tiesa, es jau to uzzināju pirms laiciņa, kad iegāju tavā profilā un tur bija tavs vecums rakstīts. man arī likās, ka esi vecāka, uz kādiem gadiem 25, kaut kā tā.

Mad, taa jau nav berna vaina , bet sievietes ..... nu nav to formu tik gruti atgut , pie noteikuma , ka grutniecibas laika neriji pa 2 un netupeji visu laiku divana .... ja 9 menesus rij kukas un nekustas , tad pat stavokli nav jabut , lai noritos .... ja attiecibas nav stabilas, tad tas ir tikai laika jautajums , kad tu izskiries un ar bernu tam nav nekada sakara , tas ir mazs cilveks tads pats ka tu un visi parejie ....

Cilvēks domā, Dievs dara.
Cik bērni ir plānoti tām mammām, kam ir 19-25? Un cik bērni ir plānoti tām mammām, kam 30+?
Jā, arī es pati nebiju plānota un piedzimu mammai 24 gados. Plānots vai neplānots bērns nenozīmē, ka mamma viņu mīlēs mazāk, tomēr uzskatu, ka plānoto bērniņu mammas tam ir psiholoģiski un bieži vien arī finansiāli gatavākas nekā neplānoto bērnu mammas.
Pašai tagad ir 30, pēc mēneša piedzims mūsu pirmais bērns, plānots, pati precējusies. Vai es būtu gribējusi bērnu ātrāk, nezinu, drīzāk nē. Svarīgs faktors bija tieši apprecēšanās, jo ir citādāk, kad mūs abus uzrunā kā ģimeni, kad mani sauc par sievu, kad mums ir viens uzvārds.
Par vielmaiņu un pārējo, tad jau redzēs :) Jau gandrīz 10 gadus izmērs man XS. Bija, kas teica "Pagaidi, kad paliks 25, vielmaiņa paliks lēnāka un Tev arī lieki kg parādīsies!" Uz 30 man arī to pašu teica :) nekas nav mainījies. Uz gēniem to nenorakstītu, jo māsīcas, lai arī jaunākas, tomēr jau ar lieko svaru. Pati sevi formā uzturēju, jo gluži caurbira neesmu. Redzēs, kā būs atgūt formu pēc mazulīša piedzimšanas, pagaidām svara pieaugums +8,5kg un apzinos, ka lieko kg nomešana ir smags darbs.

man laikam ir tikai viens faktors vajadzīgs, vīrietis, ar kuru būtu sajūta, ka savādāk nevar, esam ģimene

Vienmēr nebeidz pārsteigt šāda tipa viedokļi. Vīrietis te ir, te vienā dienā vairs var nebūt,bērns, tā tomēr ir atbildība vismaz uz 18+gadiem. Tāpēc bez vīrieša, lai gribētu bērnus, vajadzīga sava dzīvesvieta, stabili ienākumi, tuvi cilvēki, ar kuriem varētu rēķināties, ja gadījumā paliek bez vīrieša.

man laikam ir tikai viens faktors vajadzīgs, vīrietis, ar kuru būtu sajūta, ka savādāk nevar, esam ģimene

+++

Izglītība,stabils darbs,labi ienākumi,vīrs un tikai pēc tam ,un arī tikai varbūt viens bērns. :-D

Man galvenais ir, lai mazulis dzimst mīlošā un stabilā ģimenē, kurā var bērniņu nodrošināt ar visu nepieciešamo, mājvietu, abu vecāku mīlestību, ēdienu..
Apprecēties nepaspējām, bet tas jau neko mums nemainītu. Esam kopā jau nepilnus 7 gadus un apprecēties paspēsim. Protams, ir forši, ja viss norit pēc plāna, bet ne vienmēr viss tā arī notiek :)

liekas dīvaini, ir vīrietis+sieviete, katram ir vecāki, brāļi, māsas, draugi, bet neviens nav gatavs dažas stundas vakarā pieskatīt bērniņu. bet re, ka tā tomēr gadās un bieži.

bieži vien "nav kam atstāt" nozīmē "negribu atstāt" :-) Jaunie vecāki ļoti baiļojās par savām atvasēm vai pabaros kā vajag, vai pieskatīs visu laiku un neatstās vienu utt.

Par to iztrakošanos īsti nesaprotu. Tas ir kā - kvasīt šņabi un kurīt cīgas līdz rīta gaismai toplesā, piemēram? Tad nē, paldies, tāda iztrakošanās man neder. Bērnu kā šķērsli neredzu, kaut vai tajos pašos jāņos līdz rītam ballējos bez problēmām. Tas viss ir pašu galvās! Ja uzskatīsi, ka dzīve un jautrība ar bērnu beigsies, tad tā arī būs! Es tā negribēju uzskatīt un man tā nav. :-)

Daudzas spriež, ka savos 20mit+ gados nav ko bērnam dot, ka nav dzīves pieredzes utt.,bet vecāki taču aug līdzi ar bērnu. Mazam bērnam trīsdesmtgadnieka viedums nav svarīgs. Neredzu neko tādu no garīgā viedokļa, ko 30 gadīga mamma mazam bērnam varētu dot vairāk nekā 20 gadīga. Tad, kad bērnam būs vajadzīga dzīves pieredze un viedums, tad arī mammai vairs nebūs tie 20mit+ gadu. Diemžēl mammas arī noveco :-D

Sapratu, ka kāzas pirms bērniem nav nemaz tik svarīgs punkts manā dzīvē. Tas viss tak var notikt arī pēc tam :-)
Tādēļ manā sarakstā iekļautos: klikšķis ar vīrieti un vēlmi radīt un audzināt bērnus ar tieši viņu un nevienu citu, savs NĪ (te gan hipotekārais kredīts man netraucē), būt jaunai (lai nav pie 39 gadiem jākož pirkstos domājot, vai vēl paspēšu), katram savs personīgais auto, finanses ( lai pietiktu tā, ka nav jāskaita katrs cents) un laiks.
Man praktiski visi punkti ir, izņemot finanses, jo pašlaik NĪ iekārtošana prasa savu ieguldījumu. Visticamāk nākamais gads būs īstais laiks, lai sāktu mēģināt :-) Gribētos būt jaunai māmiņai, lai ap tiem 40 es varētu sevi ieguldīt karjerā tā, lai varētu sapelnīt naudu gan ikdienai, gan bērnu studijām. Vismaz lielos vilcienos kā gribētos, bet visticamāk dzīve ieviesīs savas korekcijas dažos jautājumos :-P

Kādiem faktoriem dzīvē ir jābūt izpildītiem, lai JŪS plānotu un radītu bērnu?

Vēlmes faktors - ja vēlētos bērnus, tad jau radītu, neatkarīgi no citiem apstākļiem. Kamēr ir tikai attieksme - negribu - tikmēr sevi nespiedīšu un pret savu gribu nenostāšos.

Deemons12- Ir jeega. Ar daudzam te gan te nekadas sarunas nevajag ielaisties. Jo nevis es nolieku savadak domajosos bet daudzas seit. ;-)

Rvis laikam nesapratāmies - kā jau parasti.

Nesaprotu, jēgu ar viņu ielaisties diskusijā! Ar Raivīti runāt tāpat kā ar sienu! :-DTurklāt redz tikai to, ko grib redzēt.

var. no OK arī var izmainīties. un ko?

Vielmaina ar izmainities un svaru lai vai cik drastiskam dietam sed atpakalj neatgut

AG- Es neteiktu ka mes parasti nesaprotamies.

MAD, tas, ka tās dāmas vaino bērnus pie izjukušas laulības, resnas pakaļas un garlaicīgas dzīves, to nebūt nepadara par vispārīgu patiesību. Ir, kam kāmītis būs gana liels iemesls, lai sevi noraktu, ir, kam 3 bērni netraucē būt slaidām, smukām, doktora grādu kabatā, vīru, kurš nu ne pa kam nav gatavs pamest, un interesantiem hobijiem.

Tā ka, nē, tur bērns visdrīzāk ņe pri čom.

Rvis laikam nesapratāmies - kā jau parasti. :-D
MAD tas viss atkarīgs no paša attieksmes. Ne velti māmiņu dzīves veidi tik ļoti kontrastē. Ir tādas, kuras tiek galā un tādas, kuras ne tik spīdoši. Vainot bērnus gan muļķīgi - pati radīji, bet vaino - kur loģika? :-D